Dzīvesveids, Skaistumkopšana

Dermatologi ar sauli tomēr draudzējas. Ādas ārstu personiska aptauja

Foto - Shutterstock

Šī vasara mūs lutina ar karstām dienām un sauli. Daudzi labos laikapstākļus izmanto, lai sauļotos, jo ir taču jauki izskatīties brūniem, turklāt vienlaikus ar sauli saņemt organismam tik nepieciešamo D vitamīnu.

Pēdējos gados daudz tiek runāts par saules kaitīgumu, un īpaši par to nebeidz skandināt dermatologi, bet kā ir ar pašiem ārstiem? Vai viņi tiešām izvairās no saules un, ja tas tā ir, kā to dara – to mēģinājām noskaidrot, aptaujājot četrus ārstus: „Derma Clinic Riga” dermatoloģi, Rīgas Stradiņa Universitātes Infektoloģijas un dermatoloģijas klīnikas asistenti Alisi Balceri, „Veselības centra 4” Dermatoloģijas klīnikas metodisko vadītāju, dermatoveneroloģi Lindu Kapteini-Veitu, klīnikas „Premium Medical” dermatoloģi Annu Sviridovu un Prof. J. Ķīša dermatoloģijas klīnikas dermatologu profesoru Jāni Ķīsi.

Vairāk nemaz nav labāk

„Ir bieži dzirdēts, ka dermatologi uzskata, ka saulīte ir slikta, bet tā gluži nav,” uzsver daktere Alise Balcere. „Arī dermatologiem, protams, patīk saule. Patīk, ka vasarā dienas ir garas, ārā ir silts – mēs visi par to priecājamies, bet mēs arī paturam prātā tās zināšanas, kas mums ir. Tādēļ sauļojamies pludmalē dermatologu sastapt nevarēs.”

Nedaudz citādās domās ir dermatoloģe Linda Kapteine-Veita, kas saka: „Saulē var un vajag iet, jo tā ir dzīvības, prieka un veselības avots, vienīgi nedrīkst apdegt. Protams, ka es eju saulē – ar bērniem braucu uz jūrmalu. Tā kā maniem vecākiem ir saimniecība, mēs dodamies viņiem palīgā – strādājam dārzā, vienīgi cenšamies izvēlēties pareizu laiku.”

„Ja runājam par D vitamīnu, nav tā – jo vairāk būsim saulē, jo vairāk iegūsim D vitamīnu,” uzsver dermatoloģe Alise Balcere. „Ja nav blakus saslimšanu, tad, lai organisms saņemtu nepieciešamo D vitamīna devu, pilnīgi pietiek ar 15 minūtēm saulē trīs reizes nedēļā, kad ir atklāta seja, kakls un rokas. Tajā pašā laikā, ja mēs apzināti esam saulē vairākas stundas un nepasargājam sevi nedz ar aizsargkrēmu, nedz apģērbu, un tajā laikā apdegam, tad sadalās ādā esošais D vitamīns un tas nenonāk tālāk citos orgānos, lai pārietu aktīvajā, organismam vajadzīgajā formā. Ir jāsaprot – nav nepieciešams vasarā būt ārā tiešos saules staros pēc iespējas ilgāk, jo veselīgāk tas nebūs. Ilga uzturēšanās saulē palielina ādas audzēju, jaunu ādas veidojumu, pigmenta plankumu un straujākas ādas novecošanās risku. Tas protams nenozīmē, ka vasarā nav jāuzturas svaigā gaisā, it īpaši, aktīvā atpūtā. Tomēr ārsta ieteikums ir saglabāt mērenību.”

Svarīgs ir dzīves laikā sakrātais UV starojuma daudzums

„Pārsauļošanās ir ļoti abstrakts termins,” savu skaidrojumu turpina dermatoloģe Alise Balcere. „Par to, ka āda apdegusi, liecina tas, ka tā kļūst sārta, un tas nepavisam nav labi. Taču tas, ko mēs nenovērtējam, ir kopējais dzīves laikā sakrātais UV staru daudzums. Ik dienu mēs izejam no mājas, dodamies uz darbu, skolu vai citās ikdienas gaitās un neiedomājamies, ka šie intervāli saskaitās kopā visas dzīves laikā. Bieži cilvēki saka: „Dakter, es jau sen vairs nesauļojos!” – „Jā, bet, vai esat padomājuši, cik ilgi Jūs ikdienā uzturaties ārpus telpām?” Gadiem ejot, tam, kā ir ar sauļošanos pašlaik, nav tik būtiskas nozīmes, kā tam, kāds konkrētajam cilvēkam ir dzīves laikā sakrātais UV starojuma daudzums – tas var būt tik liels, ka arī sākot sargāties no saules, tās radītie bojājumi turpina parādīties.”

Arī profesors Jānis Ķīsis uzsver, ka vietās, kuras viņš kādreiz jaunības gados pārsauļojis, uz ādas parādījušies pigmentācijas plankumi, kas liecina par to, ka saule ir ar „zobiņiem”.

Svarīgi pareizi izvēlēties laiku

Visi četri aptaujātie dermatologi uzsver, ka svarīgi ir saulē uzturēties laikā, kad tā ir vismazāk aktīva. Arī profesors Ķīsis, kuram vasarā patīk peldēties un aktīvi sportot, to dara no rītiem. Ja viņš atrodas laukā, tad mugurā viņam vienmēr ir kāds apģērba gabals. Viņaprāt, saulē vajadzētu uzturēties līdz pulksten 10 vai pēc 16.

Dermatoloģe Alise Balcere atzīst: „Ja cilvēkam tik ļoti ir vēlme atrasties saulē, kas tiek saukta pat par „atkarību no saules”, tad jāņem vērā laiks, kad to darīt, jo rīta un vakara stundās ir mazāka UV starojuma intensitāte. Otrs – svarīgi atcerēties, ka vasarā ieteicams apģērbs, kas ir brīvs un palīdz pasargāt ādu no saules, kā arī pastāv iespēja vismaz daļu laika pavadīt ēnā.”

Bez saules aizsargkrēma nu nekā

Atrodoties saulē, dermatologu ieteikums būtu tomēr atcerēties par nepieciešamību lietot aizsargkrēmus, jo ādas apdegums nebūt nenāks par labu. Tas var draudēt ar ādas audzēju parādīšanos, iegūto dzimumzīmju rašanos, kā arī ar ādas pigmenta pārmaiņām, tāpat uzturēšanās saulē bez aizsargkrēma veicina ādas novecošanos.

„Mēs, dermatologi, parasti esam gaišāki,” atzīst daktere Alise Balcere. „Ja mēs zinām, ka saulē būsim vairākas stundas, respektīvi, ilgāku laiku, uzliekam aizsargkrēmu. Lūdzam to darīt arī mūsu tuvajiem, mīļajiem cilvēkiem – ģimenei, draugiem. Protams, mēs uzturamies saulē, bet cenšamies mazināt staru apjomu, ko mūsu āda saņem.

Vasarā jālieto saules aizsargkrēms, turklāt ik pēc pāris stundām tas jāuzklāj no jauna, jo ikviens aizsargkrēms darbojas tikai pāris stundu.”

Arī dermatoloģe Anna Sviridova uzskata, ka vasarā saulē var iet, vienīgi obligāti jāuzklāj aizsargkrēms (vēlams, lai tas būtu ar SPF 50), turklāt jāievēro laiks, kad saules stari ir mazāk kaitīgi. Ja to neņem vērā, parādīsies pigmenta plankumi, asinsvadi. Pati daktere Sviridova saulē neejot – viņai vienkārši nepatīk to darīt. Sauļošanās vietā ārste labāk izvēlas strādāt.

Dermatoloģe Linda Kapteine-Veita piebilst: „Mēs kā baltādaini cilvēki, ja esam par ilgu saulē, lielākoties apdegam, un tā ir problēma, bet saulē mēs ejam, vienīgi cenšamies neapdegt. Mūsu ģimene vispirms izvēlas pareizu laiku, kad doties saulē – tā ir dienas pirmā puse vai pēcpusdiena. Ja sanāk to darīt dienas vidū, jālieto stiprāki aizsargkrēmi. Ja godīgi, mēs tos ģimenē lietojam visu laiku – gan veselības dēļ, gan tāpēc, lai āda saules ietekmē tik ātri nenovecotu, neapdegtu, gan tāpēc, lai no saules nerastos ādas vēzis.
Jāatceras, ka aizsargkrēms uz ķermeņa jāuzklāj atkārtoti vai pēc katras peldes ūdenī.

Labs pakāpenisks veselīgs iedegums ir labākā aizsardzība pret ādas vēžiem, pret dažādām ādas saslimšanām. Galvenais ir neapdegt un lietot aizsargkrēmus.”

Uz jautājumu, vai tad, ja uzklāts aizsargkrēms, organisms tik un tā saņem D vitamīnu, daktere Balcere atbild: „Jā, kaut arī mazāk, bet arī tad organismā veidojas D vitamīns. Tas tāpēc, ka neviens aizsargkrēms nepasargā ādu no visa UV starojuma – saules stari uz ādas nonāk, bet ievērojami mazākā daudzumā. Otrkārt, mēs ikdienā neuzklājam to saules aizsargkrēma apjomu, kas tiek rekomendēts, lai nodrošinātu solīto aizsardzību. Treškārt, tikai retais atceras saules aizsargkrēmu pēc 2 stundām uzklāt atkārtoti. Tādēļ kopumā, uzklājot saules aizsargkrēmus, mēs mazinām ar UV starojumu saistītos riskus un kopējo saņemto UV starojuma daudzumu, bet saglabājam to laiku, kas nepieciešams, lai organismā veidotos D vitamīns.”

Profesors Jānis Ķīsis piebilst, ka cepināšanās, gulēšana un zvilnēšana saulē no dermatoloģijas viedokļa nav īsti pieņemama – tā ir nevajadzīga un bezjēdzīga. Vingrošana, skriešana, sportošana – tā ir cita lieta.

Pievienot komentāru