Ārstniecības augi, Netradicionāli

Draiskoties ar kadiķi un ievu. Saruna ar Solvitu Kūnu, kas saglabā auga dvēseli

Foto - Matīss Markovskis

“Eju pļavā, vēroju un ļaujos sirds sajūtām. Gaidu, lai augs atsaucas, sāk mirdzēt pretī.”  Tā saka Solvita Kūna, uzņēmēja no Ķeguma. Vietējie viņu bieži dēvē par zāļu sievu vai puķu bērnu. Daudzi uzteic dabīgās un augstvērtīgās augu ēteriskās eļļas un hidrolātus, ko gatavojusi Solvita. Viņai pašai svarīgi, lai tajos būtu saglabājusies auga dvēsele.

Viens no pirmajiem augiem, ko Solvita sāka citādi izmantot, bija kadiķis. Vēlāk sāka gatavot kosmētiku arī no citiem augiem. Kadiķis, šis enerģētiski un bioloģiski spēcīgais augs, Solvitai ir ļoti mīļš, tādēļ jaunradīto dabīgās kosmētikas zīmolu viņa nosauca Cade (“kadiķis” – no angļu val.).

Pagājuši seši gadi, kopš Solvita izveidoja savu uzņēmumu. Viņa liek lietā nu jau vairāk nekā 30 augus, izgatavo ēteriskās eļļas, skrubjus, tonikus, maskas un citus kosmētiskos līdzekļus. Savu pieredzi un izjūtas Solvita ar prieku nodod citiem, rīko seminārus un meistarklases, aicina visus citām acīm paraudzīties uz augiem.

 

Atradu iekšējo bērnu

Solvitas pirmā izglītība ir šokolādes konfekšu ražošanas tehnoloģe. Vēlāk viņa sāka studēt sociālo pedagoģiju, jo gribēja izveidot veco ļaužu pansionātu, kas būtu apvienots ar dzīvnieku patversmi. Lai studijām pietiktu naudas, Solvita devās uz Vāciju pastrādāt. Taču tur sāka tik labi pelnīt, ka studijas palika novārtā. Viņa atgriezās Latvijā tikai pēc desmit gadiem.

Lai īstenotu seno sapni par senioru pansiju, Solvita sāka apgūt uzņēmējdarbību. Reiz pasniedzējs pavaicājis, kāda īsti ir viņas prioritāte biznesā, ko patiešām no sirds vēlas.

“Aizdomājos – kas mani dara pa īstam laimīgu? Tolaik biju aizrāvusies ar garīgām praksēm, meditāciju, meklēju savu iekšējo bērnu. Un piepeši sapratu – es vēlos draiskoties! Bet kad es jūtos kā bērns, brīva un laimīga? Tas ir dabā, arī tad, ja ņemos ar augiem. Tolaik jau gatavoju kadiķa skuju eļļas ekstraktu. Kad to darīju, jutu, ka apstājas laiks, pazūd rūpes, esmu pilnīgi brīva. Pārrakstīju savu biznesa plānu – gatavošu augu hidrolātus. Par tiem uzzināju no Daces Krauzes, viņai Skrīveros ir ēterisko eļļu ražotne. Pēc ētera izgatavošanas palika pāri hidrolāts, tam Dace īsti nebija atradusi lietojumu. Es uzreiz sajutu spēku, ko satur hidrolāts, es tajā iemīlējos.”

 

Gaisīgs auga spēks

Augu apstrādē Solvita izmanto destilācijas metodi. Viņa smej, ka aparāts ir līdzīgs tam, ar ko savulaik laukos gatavoja dzimtenīti, stipro dzērienu. Augiem cauri plūst karsts tvaiks, kas paņem līdzi ēterisko eļļu un citus auga ķīmiskos savienojumus, kas ir vieglāki nekā ūdens. Kad šis tvaiks kondensējas, rodas hidrolāts. Nereti to dēvē par ziedūdeni, bet tas nav precīzi, jo hidrolātu gatavo arī no lapām, mizām vai saknēm.

Savukārt ēteriskā eļļa nostājas destilāta virspusē. Ir gan daži augi, kuru ēteris nogrimst, paliek apakšā. Ēteriskā eļļa ir esence, ļoti koncentrēta viela, ko iegūst no auga. To izmanto aromterapijā, pa pilienam pievieno masāžas eļļai vai citam kosmētiskam līdzeklim.

“Ēteriskā eļļa var palīdzēt aizrakties līdz saknēm. Jo smalkāk sadalīts auga spēks, jo dziļāk tas ieiet mentālajā laukā, iedarbojas caur garīgo pasauli. Augs ienes cilvēkā savas vibrācijas. Arī hidrolāts spēcīgi palīdz. Zinu, ka pirtniece un dziedniece Sarmīte Strautmane to izmanto pirtī, smidzina hidrolātu virs peramā ķermeņa, gaisā nonāk smarža un auga gars, palīdzot dziedināt cilvēku.

Esmu pārliecinājusies, cik ātri auga spēks mēdz iedarboties. Piemēram, baltegles hidrolāts palīdz atvērties priekam. Kad meistarklasēs dodu šo hidrolātu pasmaržot, vairākumam tas atgādina karameli, bet gadās cilvēks, kurš sajūt citādi, teic, ka ož pēc skābenēm. Iespējams, viņam zudis dzīvesprieks, viņš nes sevī skumjas. Taču pat pēc pāris reizēm, kad aromāts paostīts, cilvēks piepeši saka: jā, es sajūtu karameles smaržu.”

Hidrolātus izmanto arī pārtikā vai kosmētikā. Solvita, piemēram, ar egles hidrolātu nosmidzina ādu pēc epilācijas, lai neieaugtu matiņi.

 

Sajūtas un mirdzēšana

“Esmu sirds un sajūtu cilvēks, tomēr prāts vienmēr urķējas līdzi. Lēnām mācos uzticēties sajūtām. Bērnībā bieži kopā ar vecmāmiņu gāju vākt augus tējai, meklējām konkrēti – raspodiņu, pelašķi vai vīgriezi. Tagad vados pēc sajūtām. Staigāju pa pļavu vai mežu, lūkoju, kurš augs atsaucas manam aicinājumam, rezonē ar mani, piedāvā ko interesantu.

To var izmēģināt ikviens. Vēlies, lai tevī būtu vairāk pateicības? Ej pļavā un aicini atsaukties augu, kura būtība ir pateicība. Ieklausies, skaties, sajūti. Dari to atvērtu sirdi. Kā bērns gatavo mammai apsveikuma kartīti – mazais dara to ar prieku, jo zina, ka māmiņa priecāsies.

Līdzko izdodas šādi atvērties, iet dabā ar vieglumu un pateicību, augi sāk mirdzēt pretī. Tas ir līdzīgi kā pilsētā paiet garām simtiem cilvēku, bet piepeši ieraugi kādu, kas burtiski uzmirdz pūlī. Tas tāpēc, ka sakrīt mūsu vibrācijas, ko nesam sevī.”

 

Pļavu pārvērš pilienā

Lai pagatavotu ēterisko eļļu, jāsavāc ļoti daudz augu. Piemēram, Solvitai bija vajadzīgi 200 litri smalcinātu ievas mizu, lai taptu 28 ml ēteriskās eļļas. Četri pilni kartupeļu maisi ar samaltām mizām! Vispirms īstajā laikā sagriež jaunos dzinumus, notīra mizas, tās smalki samaļ. Solvita priecājas, ka nesen tikusi pie speciāla šķeldotāja, drogu smalcinātāja, kas atvieglo sūro darbu. To izdevies iegādāties starptautiskā projektā ar biedrības Zied zeme atbalstu. Pēc ievu mizas ēteriskās eļļas ir liels pieprasījums pasaulē, un Solvita to ražo vienīgā.

Reiz pamēģinājusi gatavot bērza lapiņu ēteri. Tolaik ģimene tīrīja priežu audzes, palika daudz jauno bērziņu. Tos veda mājās, noplūca visas lapas. Strādāja abi ar Solvitas tēti, plūca līdz jēliem pirkstiem. Iznāca 1200 litru lapu. Šķita ļoti daudz. Bet galarezultāts – vien 2 ml ēteriskās eļļas! Taču kāds spēks! Arī smarža burvīga.

Par īstu piedzīvojumu Solvita dēvē rudzupuķu ēteriskās eļļas tapšanu. Tā notika sadarbībā ar Jāni Kossoviču, optikas jomas uzņēmēju. Kā zināms, rudzupuķe palīdz redzei.

“Uzarām lauku, iesējām Jāņa sagādāto sēklu. Tās izrādījās krāsainās rudzupuķes. Vākšanā iesaistījās visa ģimene. Togad visa Tomes sala ziedēja dzeltenās madarās, gaiss saldi smaržoja. Tas bija fantastisks pasākums, skaists un dvēselisks. Tomēr grūts. Jākniebj vien puķu galviņas, tikai tās, kas pilnziedā. Bet ziediņi ir dažādos augstumos, ej tāds pussaliecies pa garajām vagām…

Svaigus augus nedrīkst likt maisos, citādi sasūt. Ziedus lasījām groziņos, pēc tam bērām uz palagiem. Ir neaprakstāma sajūta atgulties līdzās tādam rudzupuķu kalnam!

Ēteriskā eļļa smaržo pēc tveicīgas jūlija dienas, kad viss virmo saulē. Rudzupuķes spēks spēj iedot bērna draiskumu, to, ko pieaugušais jau pazaudējis.”

 

Būt par mandarīna daiviņu

Pagājušajā vasarā Solvita savāca gārsas ziedus. Ēteriskā eļļa iznāca skaista – zilganzaļa kā jūra. Gārsa vairo dvēseles tīrību, ir kā avots ceļiniekam. Ne visi ēteri ir caurspīdīgi, dažiem parādās tonis. Piemēram, nātres ēteriskā eļļa ir gaiši zila. Turklāt nātrei ir tik gaisīgs ēteris, ka tvaicējot tas aizmūk. Tādēļ nātrei kā platformu vajag citu augu, destilē abus kopā. Pasaulē šim nolūkam izmanto kādu Madagaskaras augu, bet Solvita izdomājusi sameklēt vietējo. Gājusi pa pļavu un lūkojusi, kurš augs atsauksies. Tā izrādījās Kanādas zeltslotiņa, likusi to pamīšus ar nātri. Solvitas darinājumu slavējis pazīstamais vācu aromterapeits Tomass fon Rotenburgs, kurš tajā laikā viesojies Latvijā: labākā nātres ēteriskā eļļa, kādu jebkad esot ostījis.

“Man ir interese sameklēt neparastākus augus. Pērn pagatavoju hidrolātu no sīkziedu sīkgalvītes, tāda niecīga rudens puķīte, līdzīga virzai. Dažkārt to sauc par komsomolku. Tā ir ļoti vērtīga, satur 16 neaizvietojamās aminoskābes, arī histidīnu – vielu, kas palīdz atjaunoties šūnām.

Ne katrs augs gan uzreiz man atsaucas. Pelašķis mani fascinēja ar smaržu un skaisto ziedkopu. Zināju, ka pirtnieku aprindās to sauc par gaismas augu. Uztaisīju pelašķa hidrolātu. Citi teica, ka lieliski smaržo, bet man šķita – smird pēc trauklupatas. Pagāja pusgads, un piepeši šī smarža kļuva patīkama. Pelašķis sāka ar mani runāt. Sapratu arī, kāpēc to dēvē par gaismas augu, – jo palīdz apzināties vietu šajā pasaulē, izgaismo to. Tolaik tieši sāku šaubīties par to, ko daru. Lai taptu kadiķa ēteriskā eļļa, vajadzēja lielus apjomus, bet bija žēl postīt tik daudz paeglīšu. Pavaicāju viedam cilvēkam no Indijas, cik drīkstam ņemt no dabas, darīt tai pāri. Viņš atbildēja: tik, cik esi gatava darīt pāri sev. Jo esam veselums, kā daiviņas mandarīnā – es, tu, kadiķis, zāle, puķe…

Augs labprāt palīdz cilvēkam, ziedojas, tikai jābūt pateicīgam par šo Dieva dāvanu. Tad sev sacīju: viss ir labi, kamēr manī kuplo iekšējais prieks par to, ko radu. Ja šo sajūtu noturu, augu produkti izdodas daudz vērtīgāki, tajos ir dzīvības dzirksts. Tāpēc visu vācu ar rokām, nevis izmantoju ierīces, mehānismus.”

Solvita stāsta par kazām un akācijām. Kādās kazu ganībās auga akācijas, lopiņi plūca un ēda to lapas. Kad ganāmpulks pamatīgi pieauga, piepeši kazas sāka mirt. Dzīvnieku asinīs konstatēja alkaloīdus – indīgus savienojumus. Taču akācija tādus nesatur! Tad tika veikts pētījums. Atbrauca daudzi studenti un sāka tēlot kazas, plūca lapas no viena koka, pamatīgi pluinīja. Izrādījās, ka akācija, lai sevi pasargātu, sāk izstrādāt alkaloīdus. Turklāt koks caur saknēm padod ziņu arī apkārtējām akācijām.

 

Miris nedziedina dzīvu

“Jo dziļāk esmu šajā biznesā, jo arvien vairāk saredzu, cik daudzi produkti ir nekvalitatīvi, tālu no dabīgā. Ne velti arvien biežāk cilvēki atsakās no veikala smaržām, grib tās gatavot paši. Ņem, piemēram, mandeļu kauliņu eļļu un pilina tajā dažādus ēterus, kamēr kopaina sāk patikt.

Lai ēteriskā eļļa spētu palīdzēt ar auga spēku, tā nedrīkst būt iegūta ķīmiski. To gan visai grūti atšķirt, un ne vienmēr ir norādīts, ka procesā izmantotas ķīmiskas vielas. Daudzi ražotāji augus aplej ar šķīdinātāju, šādā ķīmiskā ekstrakcijas veidā iegūstot ēterisko eļļu. Taču tajā vairs nav auga dzīvības. Arī labuma cilvēkam nav, jo – dzīvu nevar dziedināt ar mirušu,” uzsver Solvita.

Taču augs spētu dot tik daudz! Visparastākā pienene, kas maijā visu iekrāso dzeltenu, enerģētiski vairo dzīvesprieku. Daudziem trūkst D vitamīna, kaut būtībā pietrūkst iekšējās saules. Šā vitamīna bija par maz arī Solvitai, to konstatēja asinsanalīzēs. Viņa gan nedzēra ieteiktos pilienus, bet koncentrējās uz pateicību. Sākumā šķita – man nav par ko pateikties. Tad viņa sāka paldies izdziedāt. Un tā katru dienu. Pēc laika juta – beidzot vibrācijas aiziet pa īstam.

“Varēju no sirds pateikties visam notiekošajam. Pēc vairākiem mēnešiem veicu atkārtotas analīzes, un D vitamīns bija normā. Jo es vairoju sevī prieku, iekšējo sauli.”

 

Mīlestībā uz dabu

Agrā pavasarī Solvita dodas uz ūdenstilpēm lasīt kalmju saknes. Viņa tās nerok, bet savāc saknes, ko izrāvis ledus. Pie jūras gan vērīgi jāskatās, jo ne katra sakne der. Jāpiešauj acs, līdzīgi kā lasot sēnes. Katru atrasto sakni Solvita pasmaržo, tikai pēc tam liek maisā.

“Līdzi man ir divi maisi. Vienā lieku kalmes, otrā tukšās bundžas, pudeles. Ķegumieši sākumā nesaprata: viņa taču diezgan labi dzīvo, kam tās pudeles lasīt?! Es lasu saknes, bet pārējo savācu, jo man netīk piesārņota daba. Ja eju pa mežu un pamanu izmestus atkritumus, iesmeldzas sirds. Daudzi pazīst šo sajūtu, par ko runāju, – caur visu ķermeni izskrien protests, un gribas kliedzot jautāt: kāpēc?! Esmu pārliecināta, ka arī koks jūt sāpīgu smeldzi, ja pie viņa saknēm nomet pudeli vai tukšu čipsu paku.”

 

 

Solvitas stiprais pavasara piecnieks

* Ieva – vairo mīlestību, akcentē piedošanu

* Kalme – tīra un paplašina apziņu

* Bērzs – kuplina pateicību

* Vaivariņš – dāvā atbrīvotību

* Pelašķis – palīdz apzināties savu vietu šeit un tagad

 

Rokdarbi no ievas mizas

* Mizas vāc, kamēr ievas pumpuri nav pavisam atvērušies. Sagriež jaunos dzinumus, atvases, mazus zariņus, ar burkānu tīrāmo vai citādi notīra miziņas. Tās liek katliņā un pārlej vīnogu kauliņu eļļu, kamēr miziņas nosegtas. Katliņu liek ūdens peldē un pāris stundu silda uz ļoti mazas uguns.

* Sildot no mizām iztvaiko liekais mitrums. Pēc tam eļļu nokāš. Var izmantot masāžai, tā brīnišķīgi smaržo. Ieva nes sevī mīlestību un piedošanu. Ja eļļu vēlas vēl intensīvāku, to uzlej jaunām miziņām un vēlreiz silda.

* No ievas mizām var pagatavot spreju, ar ko dezinficē apavus. Mizas aplej ar degvīnu, notur 3–4 nedēļas. Šķidrumu pārlej pudelītē ar izsmidzinātāju. Ar šo spreju apstrādā kurpju iekšpusi, lai izvairītos no kāju sēnītes.

 

Veselīgie kārumi

* Der zināt vienu gudrību: pirms liek medū, augus vispirms apvītina – tad nerūgst. Augus izklāj un atstāj uz kādu dienu, lai izgaro liekais mitrums.

* Apvītinātas jaunās bērza lapiņas samaļ kafijas dzirnaviņās ar mazliet cukura. Kristāliņi palīdz zaļumu sagriezt, samalt. Masu iejauc medū, tas kalpo kā konservants. Šāds kārums ir gards, turklāt palīdz atbrīvoties no tūskas. Bērza lapu medum ir skaisti zaļa krāsa.

* Jaunās nātrītes un vīgriežu lapiņas apvītina un samaļ, pievienojot nedaudz cukura. Zaļo masu iecilā medū. Tā ir garšīga, ar jauku smaržu. Vīgrieze šķidrina asinis, bet nātre tās recina, tādēļ šāds apvienojums labi der, ja vajag uzlabot asins sastāvu un paaugstināt hemoglobīna līmeni. Ieteicams ikvienam senioram – pa karotītei pie tējas.

 

logo-36

2 Komentāri

Pievienot komentāru