Ārstēšana, Veselības politika

Pēteris Apinis: Priekšvēlēšanu cīņas medikamentu tirgū

Foto-LETA

Autors Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents

Vēlēšanas tuvojas. Valdība steidz rādīt labos darbus. Kopš seniem laikiem zināms, ka vislielākos plusus valdība var sasniegt, samazinot cenu alum un zālēm. Spriežot pēc visa, alus cenas valdībai samazināt neizdosies, tādēļ dots stingrs uzstādījums- vismaz uz priekšvēlēšanu laiku samazināt zāļu cenas, grozot 899. Ministru kabineta noteikumus.

Lielā mērā zāļu cenu kāpumu Latvijā noteica Gunta Belēviča ieviestais paralelais zāļu eksports/imports. Tas nozīmē – mūsu vairumtirgotājs tagad var lētākas zāles vest uz valsti, kur tās ir dārgākas, ja vien pieliek pareizo anotāciju tās valsts valodā, uz kurieni ved. Un otrādi – ja kādā Eiropas Savienības valstī atrastos medikamenti, kas ir lētāki, tos varētu kā paralēlo importu atvest uz Latviju, ja vien pievienotu anotāciju latviešu valodā. Diemžēl gandrīz viss, kas notiek šajā jomā, ir paralēlais eksports – mūsu vairumtirgotāji zāles ved prom. Paralēlais zāļu eksports/imports ieber miljonus zāļu tirgotāju maciņos, notur mūsu zāļu cenas Rietumeiropas līmenī, bet to nu mūsu Zāļu ministrija labot negrasās.

Otrs apstāklis, kas man liek ar ļoti lielu skepsi raudzīties Veselības ministrijas centienos, ir ES viltoto zāļu  regula/direktīva, kas stājas spēkā 2019. gada 9. februārī. Tā būs finansiāli ietilpīga – būs vajadzīgs papildu finansējums IT sistēmām, speciālistiem, kuriem būs zāļu flakoni jāskenē, būs jārada sistēma, lai katram medikamentam Eiropas telpā var izsekot. Izdevumus par regulas ieviešanu mēs izjutīsim kā zāļu cenu kāpumu. Jau šobrīd vērojama tendence, ka bagātās Rietumeiropas slimnīcu aptiekas, atvērta tipa aptiekas centīsies sapirkties zāles iepriekš, lai novilcinātu regulas pilnu darbību savās iestādēs. Tā rezultātā kādu brīdi būs atsevišķu medikamentu deficīts- ražotāji nebūs saražojuši medikamentus tik, cik vajag šādam pārejas periodam. Kā liecina pieredze, grūti prognozēt, kurā zāļu tirgus segmentā radīsies deficīts.

Trešais apstāklis ir vienkāršāks. Mazajai Latvijas valstij ir visai  sarežģīti diktēt cenas. Nevar piespiest ražotājus un piegādātājus ilgstoši piegādāt medikamentus par cenām, kas tiem nav izdevīgas. Mēs neesam Francija vai Vācija ar lielu tirgu, bet šeit vietā der atcerēties, ka lielākoties zāles Francijā un
Vācijā ir dārgākas.

Īsumā – ko paredz Veselības ministrijas pirmsvēlēšanu aktivitātes un kāpēc tās neparādījās, piemēram, pērn vai aizpērn? Tās paredz zāļu cenu koridoru. Zālēm ir dažāda cena, pat, ja tās satur vienu un to pašu aktīvo vielu. Piemēram, Latvijas tirgū ir zāles, kas satur vienu un to pašu aktīvo vielu X, bet vienas firmas
preparāts A maksā 5 eiro, otras preparāts B- 6 eiro, trešās preparāts C- 10, bet ceturtās preparāts D- 20 eiro. Valsts šādā gadījumā apmaksā 5 eiro pat tajos gadījumos, ja pacients pērk medikamentu B,C,D. Cenu koridors noteiks, ka valsts savus 5 eiro maksās par medikamentu, kas maksā ne vairāk par 10 eiro, bet dārgāko medikamentu ražotājiem cenas jāsamazina (tur iestrādās algoritmu). Ja ražotāji zāļu cena nesamazinās, tad pacientam, kurš vēlēsies iegādāties zāles D, būs jāmaksā par tām pilna cena un valsts
nekompensēs neko.

Jautājums – kāpēc būtu vispār jāpērk dārgākas zāles ar identisku saturu, ja jau pieejamas lētākas? Es pats jebkurā gadījumā izvēlētos lētāku ģenērisku medikamentu nevis dārgāku oriģinālpreparātu, un saviem pacientiem iesaku rīkoties tieši tāpat. Problēma ir pacientu līdzestībā, kas ir viena no
būtiskākajām ārstniecības sastāvdaļām. Ja hroniskas hipertonijas, hiherholesterinēmijas, hiperglikēmijas pacients (viņam jau tāpat jēdziens hiperholesterinēmija nav līdz galam saprotams) ir
gadiem lietojis zilās tabletītes B, tad viņam nav nekāda pamata pāriet uz sarkanajām tabletītēm A, kuru cena ir nedaudz samazinājusies (iespējams, īslaicīgi) kaut kādas tirgus konjunktūras rezultātā. Zāļu maiņa vienmēr samazina līdzestību, īpaši sirds asinsvadu un psihisku slimību gadījumā. Ārstam jau
tāpat nav bijis viegli pierunāt pacientu lietot antipsihotiskus preparātus, bet nu pacients tos lieto regulāri un saprot, ka tie viņam palīdz. Bet tad pēkšņi ārstam vajadzētu traukties pie pacienta un teikt – šīs tabletes nelieto, pērc tās otras, jo tā lēmis NVD. Ir vēl arī citi iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas lietot
orģinālpreparātus, nevis ģenēriķus, vai kāpēc izvēlas lietot nedaudz dārgākus piemaksājot, nevis lētākus, ko pilnībā kompensē valsts.

Patiesībā jau lielākā daļa pacientu tiešām izvēlas (ceru, ka arī aptiekāri un ārsti rekomendē) lētākos preparātus. Tātad šoreiz ar Ministru kabineta noteikumiem tiks grūstīts dārgais segments, un iespējams ministrijai tik ļoti nerūp- būs viņi mūsu tirgū vai nebūs.

Ministru kabineta 899. noteikumos es saskatu visai būtisku problēmu – jauno „koridoru” attiecināt arī uz tādiem zāļlīdzekļiem, kur Latvijā reģistrēti tikai 2 vai 3 medikamenti. Ja pēkšņi tie divi dārgākie ministrijas diktātam nepiekrīt, Latvijas zāļu tirgu atstāj, bet tas viens palikušais- lētākais medikaments kaut kāda iemesla dēļ nav laikā vai pietiekamā daudzumā Latvijas tirgū, parādās reālas problēmas. Zāļu deficīts nudien nav nekas jauns.

Ministru kabineta noteikumi vēl ir tapšanas noslēdzošajā stadijā, un neskaidrs paliek ieviešanas termiņš, izskatās, ka 1. oktobris (nu tieši pirms vēlēšanām varētu paziņot, ka medikaments D ir kļuvis lētāks, kaut lielākā daļa pacientu lieto medikamentu A). Tas nozīmē, ka ražotājiem jāiesniedz savas samazinātās cenas līdz 15. augustam. Varen jautrs vingrinājums zāļu firmu pārstāvniecībām būs meklēt savus Eiropas priekšniekus Nicas vai Tenerifas pludmalēs, jo parasti lielās Eiropas firmas nekādus lēmumus vasarā nepieņem.

Vēl interesantāk ir vērot – kā šos procesus ministrija plāno savienot ar savu „reformu”, proti, Nacionālā Veselības dienesta un Zāļu valsts aģentūras reformu, kas abu šo iestāžu kapacitāti vismaz reformas brīdī nevairo, bet rada iespaidu par haosa aģentūru.

Secinājumi:

* zāļu cenas jaunie 899. Ministru kabineta noteikumi mainīs minimāli, daļai zāļu cenas mazināsies, daļai paaugstināsies, citas zāles no tirgus pazudīs. Īsto reformas pasūtītāju (viena _Big Pharma_ cīņā pret citu _Big Pharma_) uzzināsim tikai pēc vēlēšanām, kad arī redzēsim, kam pieaugs, bet kam samazināsies
apgrozījums;

* kopumā zāļu cenas pieaugs no Latvijas Veselības ministrijas neatkarīgu iemeslu dēļ (ES viltoto zāļu regulas/direktīvas ieviešana, paralelais zāļu eksports/imports u.c.);

* būtu nu labāk mēģinājuši pazemināt cenas alum, būtu vairāk cilvēki, kam par šo procesu būtu viedoklis, bet iespējamie rezultāti (kāds alus aiziet no tirgus) neradītu nekādas bažas.

Piezīme. Šī raksta autors vēlēšanās nepiedalīsies.

18 Komentāri

  1. Pēterim Apinim no manis slikta ziņa – es sev un savējiem izvēlos tikai dārgākos oriģinālos preparātus, un arī visiem citiem iesaku tos lietot. Kaut arī to cenas ir dārgākas, nekā ģenēriskajiem. Taču Apini no tiem neatrunāšu nekādā ziņā. Ja kāda ministre izcilniece panāks, ka oriģinālie preparāti no Latvijas tirgus izzudīs, izmantošu jebkuru iespēju (un tādas ir) pasūtināt tos no ārzemēm.

    1. Varbūt pamatosi, kāpēc oriģinālie preparāti ir labāki par ģenēriķiem? Tāpēc, ka dārgāki? Vai ģenēriķi ir sliktāki tāpēc, ka cita firma izmanto to pašu aktīvo vielu, kuru nepērk no pirmā ražotāja, bet sintezē paši? Bet varbūt ka patiesībā ir situācijas, kad ģenēriķi ir pat labāki par oriģinākajiem, jo ir cita tehnoloģija un aktīvā viela ir labāk attīrīta? tu par to neesi aizdomājies?

      1. Jā, tas būtu ļoti jauki, ja dažādu portālu slejās cilvēki ar attiecīgu izglītību, zināšanām un pieredzi, nezin kāpēc sāktu pamatot to, ko iepriekš noformulējuši kā savu redzes viedokli, ar ko tad no labas sirds dalījušies ar citiem. Cilvēki, kam ir kaut nelielas zināšanas, kā top oriģinālie preparāti, un kā top ģenēriķi, būs ar mieru piemaksāt. Dzīvē nemēdz būt absurdas situācijas, kad da Viņči Monas Lizas kopija izrādās labāka esam par oriģinālu. :))) Svētīti, kas tam tic.

        1. Jā, tas tāds diezgan izplatīts bet aplams uzskats, ka ģenēriķi ir sliktāki par oriģinālpreparātiem. To kultivē gan oriģinālpreparātu tirgotāji, gan arī viņu piebarotie dakteri. Un rezultatā vēl klāt nāk placebo efekta iedarbība, tikai pārmaiņas pēc ar mīnusa zīmu.

          1. “Neviens nav tik kurls, kā tas, kurš negrib dzirdēt”.
            Man jūsu domas ir dziļi vienaldzīgas, un man šķiet, ka ik pa 4 gadiem
            noritošās vēlēšanas ir skaidrs pierādījums tam, ka jūsu, kuri tic “ģenēriķiem” politikā, ir tikpat daudz kā to, kuri tic, ka ģenēriķi ir tikpat labi, kā oriģinālie preparāti, ja pat ne labāki. No politikas ir paņemta pārliecība, ka, ja kāds saka ko citu, tad tas ir vai nu dums, vai piekukuļots. Nezinu nevienu situētu cilvēku, kas oriģinālo preparātu vietā lietotu ģenēriskos, vismaz manā redzes laukā tādu nav.
            Tomēr, ka mēs zinām, ne viņiem pieder debesu valstība.:))
            Pērējiem iesaku savas veselības labā vienmēr prasīt ārstiem izrakstīt oriģinālos preparātus, jo ko dos lētums , ja veselības nebūs?:))

          2. Atzīšos smieklīgajā grēkā – es par acetīlsalicīlskābi pērku tikai no BAYER. :)) Nu vai nav smieklīgi?
            PS. BAYER to sauc par aspirīnu.:)) Visi pārējie – par acetīlsalicīlskābi. Nu traki. Šokējošs ir fakts, ka BAYER preparats ir efektīvāks. Nu kas tam ticētu? Es nē.:)))

          3. Brīnums būtu, ja Bayer, kurš pirmais sāka izmantot aspirīnu, kā medikamentu, to pēkšņi sāktu tirgot zem cita nosaukuma. Tas tomēr ir firmas patentēts nosaukums. Bet vispār šo savienojumu pazīst vēl zem vismaz trijiem nosaukumiem, kas nu nekādi nemaina tā iedarbības mehānismu. Viss atkarīgs no devas, no tā, kopā ar ko to lieto un ticības tā ārstnieciskajam spēkam. Pēdējā laikā farmaceiti acetilsalicilskābi sākuši kombinēt ar dažādām piedevām, jo praksē pierādijies šādu kombināciju terapeitiskais efekts kardioloģijā. Tā ka pilnīgi vienalga, vai šī viela ir ražota Šveicē, Vācijā, Latvijā, vai Baltkrievijā, tās iedarbība nemainās. Mainās tikai acetilsalicilskābes daudzums tabletē un cena par kārbiņu, tūbiņu vai pudelīti atkarībā no tablešu daudzuma un lieluma. Un ja cilvēkam kļūst labāk, jau ieraugot vien uz iesaiņojuma labi zināmas Vakareiropas firmas nosaukumu, tad kāpēc ne. Tieši tāpat ir arī ar pārējiem medikamentiem, pie tam Vakareiropā pazīstamas un sevi cienījošas firmas ļoti cītīgi ražo ģenēriķus, jo kāpēc gan pirkt licenci, ja var pagaidīt, kamēr beidzas patenta darbības laiks un ražot to pašu ko konkurents, bet tirgot zem cita nosaukuma. Bizness ir bizness, ja cilvēk svēti tic firmas vārdam, tad uz priekšu. Kā rakstīts Mateja evaņģēlijā – svētīti tie garā nabagie… ;))))

          4. Ak ko nu, viss viens viss. Kā saka Kurzemē – lai tev ir tā taisnība, bet man tā dižā puse.:))
            PS . Kā trombocītu agregācijas inhibitoru kardioloģijā aspirīnu lieto tīrā veidā.

      1. Latvijā medikamenti ir dārgāki mazā tirgus dēļ. Nu nevar salīdzināt apgrozījumu Vācijā (80 milj), ar to, kas Latvijā (1,9 milj). Cenas nebūs vienādas nekad. No otras puses, ko nopelni, tas ir tev, un par to arī sponsorē ārstu izglītību, kas nav lēta.

  2. Par to zāļu cenu līmeni Eiropas valstīs – Latvijā zāles ir daudzreiz dārgākas kā Anglijā, Vācijā u.c., pie tā, ka algas šajās valstīs ir daudz lielākas kā pie mums.

  3. Mana māsa regulāri lido uz ārzemēm, kad iegādājās tur medikamentus, bija manāmi šokēta, jo labas kvalitātes medikamenti tur ir daudz lētāki nekā LV. Arī pie medikamentiem valda kāds LV mafijas grupējums, citādi neadekvāti augstās cenas medikamentiem salīdzinot ar citām valstīm nav iespējams izskaidrot.

    1. Tas atkarīgs – uz kādām ārzemēm.
      Vācijā medikamenti IR dārgāki, par Franciju nezinu.
      Ja iepērkas Krievijā – jā, tas cenu atšķirība ir ļoti jūtama – daudz lētāk.

  4. Pēteris faktus skaidrojis un akcentus salicis perfekti! Ja kādam tas rada emocionālu negāciju, tad tikai nepietiekošu zināšanu par tēmu un intelekta līmeņa pēc. Un nu jau jaunākajā 899 versijā MK Valsts sekretāru izsludināto projektu sadaļā ir jauna versija. Nekāda cenu koridora nebūs.

  5. Mans radinieks pameginaja letakos aizvietotajus migrenas arstesanai,laikam kadus 4 veidus. Neviens nelidzeja,kaut gan kimiska formula bija identiska.Lidzeja tikai loti dargais Cinie,diemzel.Taka visus bazt viena maisa nevajadzetu.

Pievienot komentāru