Ārstēšana, Veselības politika

Pieredze: Slimnīcas rēķins – pēc pusotra gada!

Foto - LETA/Ieva Čīka

Bija aizritējis vairāk nekā pusotrs gads, kopš pensionārei Natālijai (vārds mainīts) no Latgales puses Rīgas Austrumu slimnīcā plānveida kārtībā tika veikta vairogdziedzera operācija, kad pēkšņi pastkastītē viņu pārsteidza no slimnīcas atsūtītais rēķins – izrādās, paciente slimnīcai palikusi parādā 127 eiro. Jāsamaksā nekavējoties, citādi lietu nodošot parādu piedzinējiem.

Natālija pastāstīja, ka nauda tiekot prasīta par paaugstinātas kvalitātes tehnoloģiju izmantošanu operācijas laikā, kā arī uzturēšanos dienas stacionārā trīs naktis. Tas nozīmē, ka rēķinā ir iekļauta samaksa par viesnīcu, jo dienas stacionārs no parastās slimnīcas nodaļas atšķiras ar to, ka valsts neapmaksā pacientam uzturēšanos pa nakti – tā jāsedz no saviem līdzekļiem un oficiāli skaitās kā viesnīcas pakalpojums.

“Man ir privātā veselības apdrošināšanas polise, un ne pirms iestāšanās slimnīcā, ne arī pēc izrakstīšanās no slimnīcas neviens mani neinformēja, ka apdrošinātājs sedz tikai nelielu summu, bet pārējais man būs jāapmaksā no savas kabatas. Es pat nezināju, ka atrodos dienas stacionārā, jo arī to neviens man nepateica. Palātā bijām astoņi cilvēki, un tādēļ biju absolūti pārliecināta, ka guļu parastajā ķirurģijas nodaļā. Prātā neienāca, ka tas ir dienas stacionārs, kur nakts stundās jāmaksā kā par viesnīcu. Kad slimnīca man atsūtīja šo rēķinu, centos noskaidrot, vai tā nav kāda kļūda. Zvanīju slimnīcas klientu apkalpošanas daļai, uzrakstīju vēstuli arī valdei, bet atbildi no tās toreiz nesaņēmu. Esmu pensionāre, un diez ko liela rocība man nav, taču nevēlos turpināt šīs domstarpības, tāpēc bankā samaksāju pieprasīto summu un plus vēl sešus eiro bankai par naudas pārskaitījumu. Droši vien neesmu jau vienīgā, kura saņem šādus pārsteigumus,” secina Natālija.

Slimnīcas bieži mēdz sūroties, ka daudzi pacienti paliekot tām parādā, taču šis atgadījums rada šaubas, vai visi pacienti, kuriem ir jāsamaksā par ārstēšanos, vispār tiek laikus informēti, saņemot rēķinu, ka tas būs jādara.

Nebija iespēja samaksāt pa daļām

Nesen Natālija uz savu iesniegumu saņēma Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) galvenā ārsta Ērika Kalniņa parakstītu atbildi. Viņš paskaidro, ka “ārstēšanās periodā slimnīcas sniegtā pakalpojuma atmaksu veidoja apdrošināšanas polises noteikumi, par ko polises īpašniekam ir informācija no apdrošinātāja. Ja polises noteikumi neparedz pilnīgu pakalpojuma samaksu, tad atlikusī starpība jāsedz pacientam par pakalpojuma saņemšanu, kā tas bija Jūsu gadījumā”.

Kaut gan Natālija pirms izrakstīšanās netika saņēmusi rēķinu un tādēļ nedevās uz kasi, tomēr galvenais ārsts norāda, ka “Jūs tikāt informēta par norēķinu kārtību plānotajai operācijai”. Atbildē ir paskaidrots, ka apdrošināšanas polise neesot nosegusi pacientes izmitināšanas izmaksas par trijām naktīm, kā arī augsto tehnoloģiju izmantošanu operācijas laikā. Par šīm izmaksām izveidots rēķins 127,37 eiro, kas slimnīcai ir neliela summa, bet pensionārei gandrīz puse pensijas.

“Pirms nodot neapmaksāto rēķinu parādu piedziņas komersantam, slimnīcas darbinieks Jums nosūtīja rēķinu ar atgādinājumu par apmaksu. Lūdzam veikt samaksu slimnīcas kasē vai ar pārskaitījumu (..). Atvainojamies par iespējamām komunikācijas problēmām attiecībā uz maksājumu,” raksta slimnīcas galvenais ārsts.

Slimnieces tuvinieki palīdzējuši viņai risināt šo jautājumu, zvanot uz RAKUS un lūdzot iespēju naudu samaksāt pa daļām, tomēr nekādu pretimnākšanu neesot saņēmuši. Izskanējis vien brīdinājums samaksāt nekavējoties, lai nebūtu darīšana ar parāda piedzinējiem.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Lietiņa, atbildot uz “LA” jautājumiem, raksta, ka “slimnīcas administrācija ar sapratni izturas pret pacientu grūtībām samaksāt ārstēšanās izdevumus un nāk pretī, piedāvājot noformēt atlikto maksājumu un summu par sniegtajiem pakalpojumiem samaksāt vēlāk vai pa daļām laika posmā līdz vienam gadam, ko daudzi arī izmanto. Slimnīcas administrācija lūdz pacientus, kuriem izrakstīšanas brīdī ir grūtības samaksāt rēķinu, neaiziet no slimnīcas, neatrisinot jautājumu par rēķina apmaksu, bet gan vērsties pie personāla un pārrunāt jautājumu par atliktā maksājuma noformēšanu”.

Natālijai gan nebija iespējams to izdarīt, jo viņa rēķinu saņēma tikai pēc pusotra gada.

Pensionāri – apzinīgi maksātāji

Kopējais pacientu parāds Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai sasniedzis 4,2 miljonus eiro. Slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Lietiņa arī sacīja, ka esot izveidojies nepareizs priekšstats par pensionāriem – viņi, lūk, esot lielākie parādnieki, jo viņiem nepietiekot naudas veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai. Gluži otrādi – tieši pensionāri parasti esot ļoti apzinīgi un, neraugoties uz šauro rocību, apmaksājot visus rēķinus. Pārsvarā slimnīcai parādā paliekot cilvēki darbspējīgā vecumā. Diemžēl netrūkstot tādu pacientu, kuri slimnīcā nonākot vairākas reizes gadā un pēc ārstēšanās vienmēr aiziet nesamaksājuši.

Pagājušajā gadā par RAKUS sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem nav samaksājuši 4813 pacienti, paliekot parādā 528 tūkstošus eiro (viens pacients vidēji 109 eiro). Visvairāk palikuši parādā tie slimnieki, kas ārstējušies neiroķirurģijas nodaļā, Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikā, Apdegumu centrā, ķirurģijas nodaļā un Toksikoloģijas un sepses klīnikā.

Pati vien vainīga?

Ja paciente būtu vērsusies Veselības inspekcijā ar sūdzību, tad, visticamāk, būtu saņēmusi atbildi, no kā būtu jāsecina – pati vien pie visa vainīga.

Veselības inspekcijas pakalpojumu uzraudzības nodaļas vadītāja Lovetta Vorslava norādīja, ka RAKUS stacionāros esot izvietota informācija par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, kā arī pacientu iemaksas apmēru. Šāda informācija esot izvietota arī slimnīcas mājas lapā internetā. Savukārt par tiem pakalpojumiem, kas ir vai nav ietverti apdrošināšanas polisē, jāinteresējas pacientiem pie apdrošinātāja, jo slimnīcai neesot pienākums pārzināt visu apdrošināšanas sabiedrību izsniegto polišu apmaksas noteikumus. Tātad pacientam pašam esot jāaprēķina savas izmaksas.

Kas jāzina pacientam pirms pakalpojuma saņemšanas

Ārstam, kas izsniedz nosūtījumu, jāinformē, vai pacients tiek nosūtīts uz valsts apmaksātu vai maksas pakalpojumu;

  • par valsts apmaksāto pakalpojumu (pacientam jāmaksā tikai pacienta iemaksa) visa informācija pieejama Nacionālā veselības dienesta mājas lapā www.vmnvd.gov.lv;
  • papildus valsts apmaksātam pakalpojumam samaksu var iekasēt par tiem pakalpojumiem, kurus valsts neapmaksā, un par augstāka komforta pakalpojumiem, kuriem ir piekritis pacients ar savu parakstu;
  • ja ir maksas pakalpojums un pacientam ir apdrošināšanas polise, tad jāsazinās ar apdrošināšanas speciālistu un jānoskaidro konkrētā pakalpojuma apmaksas nosacījumi;
  • pirms pakalpojuma saņemšanas pacientam informācija ir jāsaņem un jāprecizē pie pakalpojuma sniedzēja (RAKUS var zvanīt pa informācijas tālruni 67000610).

Avots: Veselības inspekcija un RAKUS

13 Komentāri

  1. Tātad pacientam jābūt plaša profila apdrošināšanas speciālistam,tad vēl jābūt siki informētam par manipulācijām mediciniskām. Tante ir pensionāre. MediĶi jums ka ar galvu.TĀ VIEN LIEKĀS KA VAJAG LIKVIDĒT VISAS INSPEKCIJAS AR VESELU IEREDNU BARU KAS PARAZITE UZ TAUTAS REKINA UN VIENKĀRSI TANTEI PASKAIDROT KAS IR KAS ,PAR CIK UN KĀ. nevis pēc1,6 gada atsūtit rēkinu un novelt vainu uz pensionāri .

  2. Bimmm kā tev ar galvu? Kāpēc mediķiem būtu jāiedziļinās kāda veida polisi ir nopirkusi paciente un ko tā apmaksā. Piederīgie varēja iesaistīties.

  3. Par ko ir šis romāns? Par to, ka kurš varēja iedomāties, ka par pakalpojumu ir jāmaksā? Ka slēdzot līgumu ar individuālo apdrošinātāju, tekstā ir skaidri definēts, ko tas apmaksā un ko nē ? Nu un citas tikpat savādas lietas. Man šķiet, ka ir jābeidz jaukt cilvēkiem galva, rakstot te visu, kas ienāk prātā, bet izejot no slimnīcas vienkārši pajautāt nodaļā, vai man ir kas jāmaksā vai ne? Nu nevar taču veikalā iet garām kasei, un kad monitors sāk pīkstēt un uzrodas apsargs, izteikt savu bezgalīgo pārsteigumu, ka pie kases nav uzraksta: “šeit ir jāsamaksā par precēm, kas grozā”?

  4. Te kaut kas neiet kopā.

    Pacientu izrakstot no slimnīcas, formāli vienmēr tiek iedots rēķins, attiecīgi vai nu par pilnu summu vai par to, ko nesedz valsts vai privātā veselības apdrošināšana.

    Ja paciente rēķinu saņēma pēc pusotra gada, tad rodas jautājums – kāpēc slimnīca nepiestādīja rēķinu izrakstot no slimnīcas? Pat ja notika kļūda, kāpēc bija jāgaida pusotrs gads?

  5. Slimnīcas pienākums ir izsniegt rēķinu, pacientam izrakstoties no slimnīcas ar skaidro sadalījumu, cik, par ko utt. Uzreiz, nevis pēc pusotra gada. Ko tajā slimnīcā dara tie uzskaitveži, grāmatveži un visi citi atbalsta personāži.

  6. Pēc gada jau pensionāre neatceresies kādu pakalpojumu saņēma un samaksās vēlreiz.Pārbaudiet baudītāji vai radi un man izrādīsies taisnība.

  7. slimnīcas visīstākā NOLAIDĪBA. Pat neizbrīnītu uzzinot, ka Valijas komentārā teiktajam ir taisnība.
    Tā tik ir …VIESNĪCA ar 8 tantēm palātā!!! Tikai IDIOTS baltsvārcis to var tā izfantazēt un vēl NEBRĪDINOT tanti, ka guļot …viesnīcā!!!

    Tante stāsta:
    Es pat nezināju, ka atrodos dienas stacionārā, jo arī to neviens man NEPATEICA. Palātā bijām 8 cilvēki, tādēļ biju absolūti pārliecināta, ka guļu …parastajā ķirurģijas nodaļā. Prātā neienāca, ka tas ir …dienas stacionārs, kur nakts stundās jāmaksā kā par viesnīcu.

    Pa slimnīcu lērums GARLAIKOTU baltsvārču mamzeļu valkājas, bet ir par …STULBU, lai informētu pacientus! Bet algas mamzelēm oi, oi, oi…

  8. Nu gan zili brīnumi – tante pati aizlaižas no slimnīcas, nepainteresējoties, vai kaut kas papildus nav jāmaksā, un te pēkšņi – ak tavu neražu! – rēķins atnāk! :))) Redz, esot domājusi, ka apdrošināšana visu sedz… Atslēgas vārds – domājusi. Šoreiz cienījamā žurnāliste no nekā izpūtusi ziloni! Es, piemēram, vienmēr painteresējos, vai neko neesmu palikusi parādā, tas ir tikai normāli.

    1. Nedomāju, ka pacientam būtu jānēsājas pakaļ kādam un jāmēģina vēl kaut ko noskaidrot. Mana pieredze, tiesa šīs slimnīcas stacionārā, pēdējā dienā pie izrakstīšanās man atnesa izrakstu no slimības vēstures, ieteikumus ģimenes ārstam, receptes zālēm, noslēgtu slimības lapu un rēķinu. Šāda kārtība ir normāla.

      Ne jau slimniekam pašama jānēsājas un visiem jāuzbāžas, jo ne tu zini kam tev uzbāzties, ne tas palīdz neradīt haosu iestādē. Noteiktas kartības un situācijas izskaidrošana ir katras iestādes pašas labad.

      Es minēšu, ka šajā gadījumā ticamākais scenārijs ir šāds – tante uzrādīja savu apdrošināšanas kartiņu, to piereģistrēja iestājoties slimnīcā. Izrakstoties slimnīcas atbildīgais personāls par norēķiniem nolaida lažu un nenoskaidroja cik daudz un ko sedz konkrētā apdrošināšanas polise, pieņemot, ka tā segs visu un tantei rēķinu nepiestādīja. Savukārt, pēc laika saņemot atteikumu apmaksāt daļu izdevumiem, slimnīca sāka rīkoties.

  9. 2011 gadā manam vīratēvam bij smaga operācija Gaiļezerā.izrakstoties 600latus samaksājam,čeks uz rokas.pēc 3 gadiem vēstule jūs esat parādā slimnīcai 600 ls kas nu jau bij eiro.meklēja čeku brauca pie viņiem,tie teica nemaksāsiet būsiet tiesai vēl parādā,tiklīdz uzrādija čeku tā bij uj mēs kļūdijamies,atvainojiet.

  10. Ir bijis arī trakāk, tiesa ar parādu piedzinējiem. Nopirkām dzīvoklī no miruša cilvēka mantiniekiem, nodzīvojām tur dažus gadus un pēkšņi atnāk rēķins ka mirušais ir parādā Stradiņu slimnīcai. Protams ka no mūsu puses pilnīga ignorēšana.

Pievienot komentāru