Dzīvesveids, Nodarbes

Zlidnis: Dzīve bez sportiskām aktivitātēm ir ceļš uz veselības problēmām

Publicitātes foto

Mūsdienīgs dzīvesveids, kas vairākumam ikdienā saistīts ar daudzu stundu sēdošu darbu, ilgtermiņā atstāj negatīvas sekas uz mūsu veselības stāvokli. Ar ieteikumiem, kā ikdienā atrast laiku sportiskām aktivitātēm un padarīt savu dzīvesveidu veselīgāku, dalās BENU Aptiekas pieaicinātais eksperts, sporta entuziasts un viens no CrossFit pamatlicējiem Latvijā Kaspars Zlidnis.

“Katram no mums ikdiena ir pilnīgi citāda, taču domāju – ikviens iekšēji apzinās, ka var dzīvot veselīgi un pilnvērtīgi tikai tad, ja dzīves neatņemama sastāvdaļa ir sportiskas aktivitātes un veselīgs uzturs, kas savukārt ir atslēga dzīvespriekam un pozitīvai dzīves uztverei ikdienā,” norāda K. Zlidnis.

Aizņemtība un ieraduma spēks

Visizplatītākais iemesls un arguments, kāpēc cilvēki ikdienā nesporto, ir aizņemtība. Taču K. Zlidnis atklāj, ka viņa pieredze rāda – apzinoties sportisko aktivitāšu ilgtermiņa nozīmi, pat visaizņemtākie cilvēki spēj atrast mirkli laika izkustēties. Noteicošākais ir sākuma periods, kad jāpārvar aizņemtība un slinkums, un jāveido ieradums sportot. Vēlāk, kad regulāra izkustēšanās jau kļūst par ieradumu, laiku un motivāciju tai vairs nav tik grūti atrast un bieži vien tā kļūst par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu.

Sāc ar 15 minūtēm

“Protams, regulāras sportiskas aktivitātes, tādas kā skriešana, velobraukšana, treniņi sporta zālē un citas, ir ļoti svarīgas, taču patiesībā tas ir nepieciešamais minimums, kas pie mūsu aizņemtības nav nemaz tik liels,” skaidro K. Zlidnis.

Viņš uzsver, ka tās var būt pat 30 minūtes dienā, 15 minūtes no rīta un 15 minūtes vakarā, un tas, vai mēs esam gatavi piecelties 15 minūtes agrāk un doties gulēt 15 minūtes vēlāk, jau ir mūsu izvēle, nevis brīva laika trūkums.

K. Zlidnis iesaka katru rītu sākt ar staipīšanās vingrinājumiem, kas ir svarīgi, lai mūsu organisms pamostos, ja staipīšanās vingrojumus varam papildināt ar pietupieniem, pumpēšanos vai tā saukto “planku”, tad jau ir ideāli. Turklāt, ja šāda rīta rosme kļūst par pozitīvu ieradumu, tai var pietikt arī ar 10 minūtēm.

Arī vakarā būtu vēlams kārtīgi izstaipīties, jo īpaši izkustinot kakla, sprandas, plecu daļu un muguru, jo ilgstošs sēdošs darbs šīs vietas negatīvi ietekmē visvairāk.

“Vislabāk, protams, ir divas līdz trīs reizes nedēļā atrast laiku ilgstošākām sporta aktvitātēm, kas stiprina organismu, uzlabo imunitāti un atstāj būtisku, pozitīvu iespaidu uz mūsu dzīvesprieku un darba spējām,” tā K. Zlidnis.

Pamazām kļūstam sportiskāki

Vienlaikus Kaspars norāda, ka kopumā pēdējo gadu laikā latvieši kļūst aizvien sportiskāki, jo, ja vēl pirms dažiem gadiem skrējēji, velobraucēji un dažādu ūdens un citu sporta veidu cienītāji nebija nemaz tik bieža parādība, tagad to ir ļoti daudz un nekas neiedvesmo labāk kā pozitīvs piemērs.

Tāpat arī K. Zlidnis atzīmē, ka veselīgs dzīvesveids nenozīmē tikai sportiskas aktivitātes un neatņemama tā sastāvdaļa ir arī sabalansēts uzturs. Ja aktīvi nesportojam, uzturā ieteicams lietot pēc iespējas mazāk cukura, miltu un pusfabrikātu, tā vietā izvēloties augu valsts produktus, kas bagāti ar šķiedrvielām un vitamīniem.

Pārbaudi savu ķermeni

Tāpat arī K. Zlidnis iesaka neaizmirst par ķermeņa sastāva pārbaudēm, kas, tās regulāri veicot, ļauj precīzi sekot līdzi pozitīvām vai negatīvām izmaiņām mūsu ķermenī un atbilstoši pielāgot uzturu un sportisko aktivitāšu daudzumu.

Pievienot komentāru