Bērni, Pusaudži

Saprotu, kā tu jūties, bet… Vecāku frāzes, kas sadusmo jebkuru pusaudzi

Foto - Shutterstock.com

Vecākiem var šķist mulsinoši, ka viņu pozitīvā attieksme un ieteikumi pusaudzim izraisa dusmas. “Tā ir tikai vidusskola”, “Neuztraucies par to, ko domā citi” un līdzīgas frāzes esam iemācījušies ar cerību, ka tās palīdzēs nomierināt hormonālo jaunieti, bet bieži vien tas izraisa pretreakciju – bubināšanu zem deguna, smagu elpas pūtienu, kapa klusumu vai pat dusmas. Portāls “Freep” skaidro, kuras no vecākiem tik ierastajām frāzēm nevis iedrošina, bet sadusmo pusaudžus, un kāpēc tas notiek.

Kaut vecākiem uzskata, ka daudzas no šīm frāzēm ir iedrošinošas, pusaudzis tās uztver citādāk. Viņam tās liek noprast, ka vecāki viņu nesaprot un nespēj iejusties viņa ādā. “Pieaugušajiem ir jāsaprot, ka pusaudžu domas un sajūtas ir pamatotas un izriet no viņu pašreizējās pieredzes,” stāsta Stenfordas Veselības aprūpes Bērnu un Pusaudžu Psihiatriskās nodaļas direktora asistents Zaks Sanno.

Paturot to prātā, eksperti sarunā ar pusaudzi iesaki izvēlēties konkrētas frāzes, kuras aprakstītas turpmākajās rindās.

“Es saprotu, kā tu jūties, bet …”

Šī frāze, ko bieži izmantojam ne tikai saziņā ar bērniem, bet arī ar pieaugušajiem, rada divpusējas sajūtas. Ja izlasītu šo frāzi vēlreiz, tu saprastu, ka patiesībā paziņo, ka tas, kā pusaudzis šajā situācijā jūtas, nav pareizi. Saiklim “bet” ir tieksme radīt negatīvu pieskaņu – kaut teikuma pirmajā daļā paziņo, ka viņu saproti, tas, kas seko pēc saikļa “bet”, skaidri noliedz iepriekš teikto.

Sanno iesaka negatīvo saikli “bet” aizstāt ar “un”. Piemēram, “Es saprotu, kā tu juties, un gribētu, lai tu pastāsti man vairāk.” Saikļu maiņa noņem negatīvo attieksmi un parāda vecāku interesi. Šī frāze var palīdzēt pusaudzim atvērties, izstāstīt problēmas sakni un dalīties sajūtās par radušos situāciju.

“Tu esi tik slinks”

Nevienam nepatīk būt kritizētam. Kaut vecāki to labi apzinās, šī frāze no viņu mutes dažreiz mēdz izskanēt pat neapzināti. Ieraugot sava pusaudža nekārtīgo istabu, netīro trauku kaudzi vai neiznesto miskasti, teikumu “tu esi slinks” ir grūti noturēt aiz zobiem.

Ja ceri, ka ar šīs frāzes palīdzību tev izdosies bērnam iemācīt, ka nekārtot istabu, nemazgāt traukus vai neiznest miskasti ir slikti, tad tā nebūt nav. Tā vietā, lai bērnu vārdiski nosodītu par izdarīto, tev jāizdomā veids, kā iemācīt viņam būt kārtīgam un čaklam. Tas, ka nosaukusi viņu par slinku, noteikti nelīdzēs. Ģimenes un laulību terapeits Klifs Kleins iesaka, piemēram, ja vēlies, lai tavs pusaudzis pievērš vairāk uzmanības istabas tīrīšanai, pasaki, ka pirms došanās ārpus mājas viņam no zemes jāsavāc visas drēbes, citādāk būs jāpaliek mājās. Viņš piebilst, ka šādās situācijās pusaudzim ir jāsaprot, ka tu patiešām tā domā.

Kleins atzīst, ka arī slavējošas frāzes var izraisīt negatīvu reakciju. Tādas frāzes kā “tu esi gudrs” vai “tu esi īsts sportists” no vecāku puses var radīt bērnam spiedienu. Šādā veidā tu uzliec bērnam “zīmogu”, ka viņš ir labākais sportists vai gudrākais skolēns klasē, tāpēc reizēs, kad tava atvase saņems sliktu vērtējumu skolā vai viņam neveiksies kādā basketbola spēlē, viņš, iespējams, to no tevis slēps. Tāpat terapeits stāsta, ka, ja viņiem nepatiks tevis uzliktais “zīmogs”, viņš var pārstāt censties pavisam.

“Atrodi savu aizraušanos”

Vecākiem šī frāze var šķist iedrošinoša, taču tā var izraisīt negatīvas sajūtas tajos pusaudžos, kuri ir apjukuši par to, kas viņiem patīk un ko viņi vēlas darīt.

“Vecāku radītais spiediens par nākotnes plāniem jauniešiem izraisa stresu. Viņiem ir bail pieņemt nepareizo izvēli, ” stāsta jauniešu motivācijas eksperts Džefs Leikens. Viņš atzīst, ka lielākā daļa cilvēku nemaz neatrod savu aizraušanos.

Tā vietā, lai mudinātu viņu atrast savu aizraušanos, vadi viņu tās meklējumos. Paskaidro, ka to var izdarīt, vadoties pēc savām interesēm. Uzdod viņam dažādus jautājumus, kas palīdzēs saprast, kas ir tās lietas un nodarbošanās, kuras sagādā viņam prieku.

“Kāda starpība, ko par tevi domā citi?”

Jauniešu motivācijas eksperts atzīst, ka tā ir viena no sliktākajām frāzē, kuru vecāki visbiežāk izmanto. Jaunieši, gluži tāpat kā visi pārējie, vēlas iejusties, tāpēc apkārtējo viedoklis viņiem ir īpaši svarīgs.

“Protams, visam ir savas robežas. Jauniešiem nevajadzētu savu dzīvi balstīt citu cilvēku viedoklī. Tas būtu paralizējoši, ” viņš piebilst. Bērniem ir jāiemācās izvērtēt, kura cilvēka viedoklis viņiem ir svarīgs un kāpēc. Arī to tu vari palīdzēt viņam atklāt caur sarunām un piemēriem.

“Neuztraucies, tā ir tikai vidusskola”

Kaut vecākiem var šķist, ka visas dzīves griezumā vidusskolai ir mazsvarīga nozīme, jaunieši tā neuzskata. Viņi skolā atrodas vairākas stundas dienā, piecas dienas nedēļā. Varētu pat teikt, ka šobrīd viņu dzīves centrs ir skola. Ja, sarunājoties ar pusaudzi, izmantosi frāzi “tā ir tikai vidusskola”, nebrīnies saņemt dusmīgu skatienu vai, vilšanas sajūtā izraisītu, dziļu nopūtu.

Vidusskola ir laiks, kad daudzi jaunieši lietas piedzīvo pirmo reizi. Pirmās nopietnās attiecības, šķiršanās, nesaskaņas ar draugiem vai, iespējams, pat pirmais skūpsts ir tikai daži no dzīves svarīgākajiem pieredzes brīžiem, kuri aizsākas vidusskolā.

Tā vietā, lai mierinātu savu atvasi ar tekstu “tā ir tikai vidusskola”, izvēlies uzklausīt viņa problēmas un iedrošini viņu sakot, ka ar laiku viss nokārtosies.

“Vai tu tiešām to ēdīsi?”

Vecāki neapzinās, cik lielu iespaidu šī frāze var atstāt uz pusaudža pašapziņu. Īpaši svarīgi tas ir meitenēm. Kamēr, iespējams, puiši savam ārējam izskatam nepievērš pastiprinātu uzmanību, meitenes to var uztvert kā aizrādījumu par viņu ķermeņa aprisēm. Psiholoģe Lūsija Hemmena atklāj, ka ēšanas traucējumi un to izraisītās slimības, piemēram, bulīmija un anoreksija ir liela problēma jauniešu vidū, it īpaši meitenēm.

Psiholoģe uzskata, ka vecākiem nevajadzētu komentēt bērna ēšanas paradumus. Lielākoties viņi ar laiku tos maina, it īpaši situācijā, ja redz, ka pārējiem ģimenes locekļiem un draugiem ir daudz sabalansētāks un veselīgāks uzturs.

 

calis

Pievienot komentāru