Ārstēšana, Veselības politika

Joprojām ir ārsti, kas strādā 14 darba vietās vienlaikus. Vai turpmāk neļaus?

Foto-Zane Bitere/LETA

Ja valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu mediķiem vairs neļaus strādāt vairākās darba vietās, tas novedīs pie tā, ka ārsti un medicīnas māsas pametīs šīs iestādes, lai strādātu privātajā medicīnā. Tā šonedēļ apgalvoja vairāku pašvaldības ārstniecības iestāžu vadītāji. Mediķi un iestāžu vadītāji bija apmulsuši, lasot Veselības ministres Andas Čakšas vadītās darba grupas ziņojumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu valsts, pašvaldību un privātajās ārstniecības iestādēs, kas Veselības ministrijai bija jāsagatavo līdz 1. jūlijam kā Ministru kabineta ziņojums iesniegšanai Saeimā. Atgādināšu, ka ideja par darba grupas veidošanu radās gada sākumā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, lai izdiskutētu jautājumu par valsts un privātās medicīnas proporcionālu finansiālu sadalījumu. Citstarp diskusija aizvirzījās arī līdz cilvēkresursu jautājumam, un gala ziņojumā tika iekļauts secinājums, ka speciālistiem, kuri sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus, būs jāizvēlas viena darba vieta, pēc iespējas strādājot vienu pilnu slodzi (40 stundas nedēļā), tādējādi maksimāli nodrošinot gan ambulatorā, gan stacionārā veselības aprūpes pakalpojuma pieejamību vienā ārstniecības iestādē. Šāda pieeja palīdzēšot visiem darba devējiem (gan privātajiem, gan publiskajiem) rēķināties ar noteiktu speciālistu resursu un plānot savus pakalpojumus.

Ideja par to, ka ārstiem vajadzētu strādāt vienā ārstniecības iestādē, nāk no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas. Slimnīcas valdes pārstāve Ināra Bluķe, kuras pārziņā ir finanšu vadība, skaidroja, ka pacientiem nav iespējams nodrošināt normālu pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem, ja ārsts divas stundas nedēļā pieņem vienā poliklīnikā, divas stundas citā ambulatorajā ārstniecības iestādē. “Jāņem vērā, ka slimnieki nereti vēlas doties vizītē pie konkrēta ārsta un šādā gadījumā tas tikpat kā nav iespējams. Turklāt pacients vēlas saņemt pilna spektra pakalpojumu, un arī to ir grūti nodrošināt, ja konkrētais ārsts poliklīnikā strādā tikai divas stundas nedēļā. Tad iznāk tāda kā raustīšanās no vienas iestādes uz otru. Lai nodrošinātu valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, būtu tikai normāli, ja ārsts vienā darba vietā strādātu ne mazāk kā pusslodzi vai ideālajā gadījumā – pilnu darba slodzi,” atzina Ināra Bluķe.

Darba grupas pārstāvis “Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds pastāstīja, ka svaigākie dati, kurus viņš ieguvis Latvijas Ārstu biedrībā, rādot, ka joprojām ir ārsti, kas strādājot 14 darba vietās (agrāk rekords bija 19 darba vietas) un medicīnas māsas, kas strādā astoņās darba vietās. Ārsti migrē pa visu valsti – no Rīgas dodas uz Ventspili, Daugavpili, Liepāju, lai ārstētu slimniekus par valsts piešķirto naudu.

Rīgā radušos priekšlikumu ir ļoti grūti vai tikpat kā neiespējami nodrošināt reģionos. Vidzemes slimnīcas ārstnieciskā direktore Inga Ozoliņa pastāstīja, ka lielākajai daļai ārstu ir vairākas darba vietas, lai viņi varētu nopelnīt puslīdz normālu algu. Ja par darba slodzi būtu iespējams samaksāt 2000 – 3000 eiro, tad ārsti strādātu vienā darba vietā un nemeklētu papildu iespējas. Daudzi ārsti braucot no Rīgas uz Valmieras slimnīcu, lai dežūrētu, piemēram, divas dienas mēnesī un tādējādi aizpildītu robu, ko rada speciālistu deficīts.

Neapmierinātību par šādu darba grupas priekšlikumu pauda arī Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, jo šis priekšlikums būtiski pasliktināšot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, īpaši reģionos, kā arī pārkāps pacientu tiesības izvēlēties ārstu un ārstniecības personāla tiesības izvēlēties darba vietu un darba apjomu.

Savukārt Veselības ministrijā dalās viedoklis, kāpēc ziņojumā bija jāiekļauj secinājums, kas daudzos radījis neapmierinātību. Ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško darba grupas sēdēs norādījusi, ka ārsti pārāk daudz laika tērējot pārbraucienos no vienas ārstniecības iestādes uz otru un darbs būtu daudz efektīvāks, ja viņi uz pilnu slodzi strādātu vienā darba vietā. Savukārt veselības ministres padomnieks stratēģiskās komunikācijas jautājumos Sergejs Ancupovs uzsvēra, ka iestāžu vadītāji esot pārpratuši ziņojumā iekļauto secinājumu par strādāšanu vienā darba vietā, jo ministrija nedrīkstot ierobežot ārstu strādāt tikai vienā darba vietā. Runa esot par valsts stratēģisko iepirkumu, lai nebūtu tā, ka iepirkumā piedalās piecas ārstniecības iestādes, bet tajās trūkst mediķu, kas varētu šo iepirkumu nodrošināt, tāpēc visas norāda, ka to darīs viens un tas pats ārsts. “Kā zināms, ārstu trūkst, tāpēc pašreizējais mediķu resurss ir jāizmanto optimāli,” sacīja Ancupovs.

14 Komentāri

  1. Ar visu to ka ārsti strādā valsts un maksas iestādēs nav iespējams pierakstjties .konkreti man ir lauzta kāja un rekomendācijās ierakstīts 7-10 dienu laikā atkārtots rengens un traumatologa konsultācija.ātrāko pierakstu dabūju pēc 3 nedšļām par maksu.Vai tas ir normāli?pareizi būtu ja traumpunktā uzreiz izdarītu pierakstu noteiktā datumā.

  2. Viennozīmīgi tādā gadījumā strādāsim tikai privātajā sektorā. Cik noprotams, tad šis modelis arī ir kā netiešs, bet būtisks un straujš solis maksas medicīnas virzienā.

  3. Pareizi Anda dara , nezinu tikai īstos iemeslus . Viens no tiem un pie reizes mans variants . Strādāju vairākās vietās un pilnīgi neievēroju darba laiku , protams strādāju mazāk . Pēc papīra dienā man ir 21darba stundas .

  4. Jaunā ārste . Privātais sektors sniedz arī valsts pakalpojumus . Un procentuāli tā varētu būt lielākā ienākuma daļa . Kad valsts kvotas izsmeltas mani ienākumi samazinās 4 reizes . Lepni skan ,privāti ,maksas . Realitētē figa

  5. Ārsti pelna vairāk kā labi. A kāpēc tāds uzstādijums – 2….3 tūkstoši. Pārējiem ar uzliekam ierobežojumu, ja nav tās sumas tad nestrādājam?

    1. Domā par stundu maksā desmitiem eiro . Man stundā 3 uz rokas ,te gan vēl pieskaitīti maksas pakalpojumi un šoferu komisijas . Samazinot stundu skaitu tas stundas cipars kļust pievilcīgās . Formāli jau krāpju .

Atbilde uz Alla Borisovna komentāru

Atcelt atbildi