Ārstniecības augi, Netradicionāli

Pa saujai upeņu – ik dienu. Bet izmanto arī lapas!

Foto - Shutterstock

Vasara Latvijā ir īsa, toties dāsna – dārzā vienas pēc otrām gatavojas vitamīniem bagātas ogas – zemenes, ķirši, jāņogas, upenes u. c. Jūlijā, sasmēlušās sauli, zaļā krūmā sāk gozēties upeņogas.

Upenes, dēvētas arī par melnajām jāņogām un zustrenēm, ir daudzgadīgs ērkšķogu dzimtas krūms. Viena no upeņu lielākajām vērtībām ir augstais C vitamīna saturs. Šā vitamīna upenēs ir piecas reizes vairāk nekā zemenēs un piecas līdz astoņas reizes vairāk nekā citrusaugļos. 100 g upeņu satur 300% no dienā ieteicamās C vitamīna devas. Tas nozīmē, ka šīs ogas, bieži lietotas uzturā, labi palīdz saaukstēšanās gadījumos un uzlabo organisma spēju pretoties slimībām. Katram taču zināms, ka upeņu sula vai ievārījums, pievienots pie tējas, mazina drudzi un klepu.

Upenes bagātīgi satur antioksidantus – vitamīnus, minerālvielas un fermentus, kas palīdz aizsargāt organismu no brīvo radikāļu veidošanās. Antioksidanti uzlabo asinsriti, novērš trombu veidošanos, samazina holesterīna līmeni asinīs, kā arī pozitīvi ietekmē acu veselību, piemēram, samazinot kataraktas (acs lēcas apduļķojuma) simptomus. Savukārt antociāni, ko satur upenes, palīdz nogurušām acīm, piemēram, pēc ilga laika pie datora. Bet flavonoīdi stiprina sīko asinsvadu sieniņas, samazina to caurlaidību. Zinātnieku veiktie pētījumi liecina – pastāvīga upeņu iekļaušana ēdienkartē samazina neirodeģeneratīvo slimību, piemēram, Pārkinsona slimības, draudus. Upenes nomierinoši iedarbojas arī uz nervu sistēmu, uzlabo vielmaiņu, mazina migrēnas sāpes.

Upenes satur ne tikai C vitamīnu, bet arī B1, P, karotīnu, dzelzi, mikroelementus – mangānu, varu, hromu u. c., tādējādi stimulējot imūnsistēmu un cīnoties pret mazasinību. Komponenti, kas atrodami upenēs, labvēlīgi ietekmē arī nervu šūnas, līdz ar to kavējot novecošanās procesus. Pie šāda secinājuma nonākuši jaunzēlandiešu zinātnieki. Upeņu sula var novērst arī urīnceļu infekciju attīstību. Šīm ogām piemīt ne tikai pretiekaisuma, bet arī sviedrējošas, diurētiskas un pretcaurejas īpašības. Jāpatur gan prātā, ka upeņu ogas ieteicams baudīt tūlīt pēc novākšanas, jau pēc dažām stundām tās zaudē daļu vērtības.

Veselības stiprināšanai var izmantot ne tikai ogas, bet arī pumpurus, ziedus un lapas. No ogām iegūst sulu, gatavo tējas un uzlējumus. Lapu novārījumu tautas medicīnā lieto reimatisma ārstēšanai un kā diurētisku un sviedrējošu līdzekli. Lapas garšas uzlabošanai pievieno arī gurķu un sēņu marinādei. Bet no pumpuriem var gatavot ārstnieciskās vannas. Turklāt upenes ir arī vērtīgs izejmateriāls ķermeņa un sejas masku pagatavošanai. Ogu maska attīra, stimulē un balina ādu. Kundzēm gados piemērota upeņu un medus maska, kas kavē ādas novecošanās procesu. Īpaši upeņu maska ieteicama tām sievietēm, kurām ir sausa āda ar pigmentiem. Ogas saspiež vai samaļ, sajauc ar kefīru un klāj uz sejas.

Bet, pirms upenes ziežat uz sejas vai ķermeņa, pirms spiežat sulu un vārāt ievārījumu, piestājiet ik dienu pie krūma un apēdiet pa saujai svaigu ogu.

 

Upenes satur:

  • C vitamīnu
  • B1, B2, B6, P vitamīnu, karotīnu, dzelzi
  • mikroelementus – mangānu, varu, hromu u. c.
  • kalciju, fosforu, cinku
  • antioksidantus, flavonoīdus, antociānus
  • pantonēnskābes
  • Pozitīvā iedarbība:
  • vairo organisma spējas pretoties slimībām
  • uzlabo asinsriti, novērš trombu veidošanos, samazina holesterīna līmeni asinīs
  • pozitīvi ietekmē acu veselību
  • samazina neirodeģeneratīvo slimību draudus
  • nomierinoši iedarbojas uz nervu sistēmu
  • kavē novecošanās procesus
  • mazina iespēju iegūt urīnceļu infekcijas
  • noderīgs skaistumkopšanas līdzeklis

Pievienot komentāru