Ārstēšana, Sirds un asinsvadi

Sirds ķirurgs: Konsultācija pie manis maksā kā diezgan švaks apavu pāris

Foto - Valdis Semjonovs

Romāns Lācis, Rīgas Stradiņa universitātes profesors, ilggadējs Sirds ķirurģijas centra vadītājs un sirds ķirurgs, kurš veicis  26 sirds transplantācijas, tagad vada pieminētā centra konsultatīvo padomi. Mūsu saruna par pašreizējo stāvokli veselības aprūpē un par to, kas būtu darāms, lai pacientiem nebūtu jācieš no ārstiem, kuriem klibo darba kvalitāte.

 

Vai nav tā, ka konsultatīvās padomes vadītāja amats jums ir piemeklēts, lai jūs kā sirds ķirurgu pabīdītu malā?

R. Lācis: Konsultatīvās padomes vadītājs ir laba manu gadiem uzkrāto zināšanu izmantošanas vieta. Bet tas nenozīmē, ka es vairs neoperēju un esmu pilnībā atstumts no ikdienas sirds ķirurģijas. Sirds vārstuļu rekonstrukcijas, nomaiņa, miokarda revaskularizācija, endokardīta ārstēšana – tā ir mana ikdiena. Nodarbojos arī ar jauno ārstu apmācību Rīgas Stradiņa universitātē. Varbūt kādam es izskatos vecs, bet pats gan tā nejūtos – rokas vēl netrīc, paldies Dievam, ka šo to spēju izdarīt. Man gan pašam šķiet, ka par maz.

 

Vai jūs zināt, ka Veselības ministrija virza uz valdību noteikumu projektu par “zaļo koridoru” sirds slimniekiem, lai jums būtu mazāk darba?

Tas ir labi, ja ir vēlēšanās uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni un samazināt saslimstību, lai Latvija šajā ziņā vairs nebūtu līderis Eiropas Savienības mērogā, tostarp arī mirstības ziņā no sirds un asinsvadu slimībām. Apsveicams plāns!

 

Ministrija vēlas, lai ģimenes ārsti izķer tos cilvēkus, kuriem nākotnē ir risks saslimt ar sirds un asinsvadu kaitēm. Noteiks holesterīna līmeni, veiks ehokardiogrāfiju un saņems papildu samaksu par katru procedūru. Par to holesterīnu gan starptautiskajā vidē vairs nav tik viennozīmīgs uzskats, ka tas esot tas ļaunais bende.

Man ir pazīstams viens vīrs, kurš visu mūžu smēķēja un dzēra šņabi, piedzēries brauca ar mašīnu un nekas nenotika. Jāteic, ka pagaidām nekas labāks par holesterīna līmeņa noteikšanu nav izgudrots, lai varētu konstatēt, cik liels risks pastāv aterosklerozes attīstībai. Kādi citi mēģina to apstrīdēt, bet tāda ir šī dinamiskā cīņa. Nav jau izslēgts, ka pēc 20, 50 vai 100 gadiem pierādīs, ka esam maldījušies. Bet patlaban par šiem maldiem ir pāragri runāt.

 

Interesanti, kā to “zaļo koridoru” varēs īstenot, ja valsts reģionos ir katastrofāls kardiologu trūkums?

Pasaules veselības organizācijas 2014. gada dati rāda, ka Latvijā mirstība no sirds kaitēm uz 100 000 iedzīvotāju ir 215 cilvēki. Salīdzinot ar citām valstīm, mēs esam diezgan bēdīgā stāvoklī. Tāpēc nav slikta ideja mēģināt atklāt tos, kuriem ir riski vai jau veidojas kāda sirds un asinsvadu slimība, bet vēl nav radusies patoloģija. Tas jau nav nekas jauns, jo to jau darīja padomju laikā. Turklāt ārkārtīgi nopietni, kas mums, mediķiem, nepatika. Tiesa, tajā laikā šī profilakstiskā apsekošana notika uz papīra, tā buksēja, un rezultāts netika sasniegts.

Veselības aprūpes bāze ir ģimenes ārstu institūcija – kritizēta, lamāta, slavēta… Tomēr tā ir pareiza institūcija un tai ir jāaptver visa populācija. Diemžēl joprojām ir daudz cilvēku, kuriem nav sava ģimenes ārsta. Ģimenes ārstam ir jābūt draugam, kurš painteresējas, kā jums klājas, ko jūs vakar darījāt, kopā jāiedzer tēja un jāparunājas, nu kaut vai par Trampa uzstāšanos Ziemeļkorejā, Briselē vai Helsinkos. Ģimenes ārstam ir jābūt pietiekami gudram un ļoti, ļoti jāmīl savi pacienti.

 

Jūs taču saņemat viņu pacientus, kāds ir jūsu viedoklis – vai viņi ir pietiekami gudri?

Viņi ir jāaudzina un jāizglīto. Ģimenes ārstu rezidentūrai ir jādod viņiem informācija. Ģimenes ārstiem ir jābūt turīgiem cilvēkiem.

Pirms krietna laika tikos ar kādu ģimenes ārstu Amerikā un vairākus mēnešus staigāju viņam pakaļ, lai redzētu, kā viņš strādā. Viņš pat devās uz slimnīcām, kur bija nokļuvis kāds viņa pacients. Es būtu patīkami pārsteigts, ja kāds ģimenes ārsts ierastos Sirds ķirurģijas centrā un sacītu: manu slimnieku šodien operēs, es gribētu paskatīties, ko jūs, speciālisti, darīsiet. Jūs esat ģimenes ārsts un es esmu tas augstās klases speciālists, un es jums klanos aiz pieklājības, dodu visu informāciju, ko ģimenes ārsts vēlas. Tas taču ir viņa pacients, nevis mans – es esmu speciālists šim slimniekam desmit dienas.

 

Kāds ir jūsu viedoklis par pašreizējo veselības aprūpes politiku? Kas būtu jādara?

Viennozīmīgi jāsamazina birokrātija. Ne tikai ministrijā, bet arī universitātes slimnīcās. Visur. Man pat šķiet, ka tā birokrātija joprojām palielinās – esat labs cilvēks, jums vajag kādu siltāku vietu un tā atrodas. Visi jau mēs esam saistīti, un kādreiz tas ir labi, bet kādreiz – slikti, taču iestāžu līdzekļi ir jāizlieto ļoti pārdomāti un racionāli.

Brīvdomātājs no Amerikas ārsts Uģis Gruntmanis, pretendējot uz Rīgas Stradiņa universitātes rektora vietu, izteica, manuprāt, vērā ņemamu viedokli, ka valstij nevajadzētu aizrauties ar privātā veselības aprūpes sektora finansēšanu. Privātā medicīna ir vajadzīga, tās attīstībai ir jārada labvēlīgi apstākļi, bet vai tai ir jābalstās uz valsts saņemtajiem pasūtījumiem? Domāju, ka ne. Valsts nauda ir jāgulda universitāšu un reģionālajās slimnīcās. Ja valsts sektors netiktu galā, tad tā jau ir cita lieta. No sava viedokļa neatkāpšos, kaut esmu ļoti labās attiecībās ar tiem, kas vada privātās medicīnas sektorus.

 

Bet valsts medicīna netiek galā, jo trūkst gan medicīnas māsu, gan ārstu, nereti arī medicīniskā aparatūra ir sliktāka nekā privātajās medicīnas iestādēs. Jūtami atšķiras arī attieksme pret pacientiem, kas nenāk par labu valsts sektoram. Bet jums jau nav ko uztraukties – sirds ķiruģija ir pārāk sarežģīta un dārga, lai privāti praktizējošie ārsti jums sastādītu konkurenci.

Latvijā privātās medicīnas iestādes nenodarbojas ar sirds ķirurģiju, bet, piemēram, Zviedrijā pats pārliecinājos, ka ar to nodarbojas arī privātā medicīna. Ja runājam par Latviju, tad, alegorijās sakot, diezin vai mēs varam uzcelt sociālismu Austrijā. Varam, bet vai vajag?

Ja ārsts strādā vienlaikus universitātes slimnīcā un privātajā sektorā, gribēs no universitātes slimnīcas materiālās bāzes kaut ko aiznest uz savu privāto sektoru. Man stāsta, ka tādas situācijas neesot retums. Šī zemapziņā apslēptā tendence vienmēr būs aktuāla. Es to redzēju ne šeit, bet Zviedrijā.

 

Veselības ministre mums stāsta, ka rindas esot sarukušas, jo speciālistu konsultācijām un izmeklējumiem piešķirti papildu miljoni. Vai jūs to jūtat?

Pirms neilga laika satikos ar vienu savu draugu profesoru, kurš sacīja, ja cilvēks saslimst, tā ir liela ķeza. Ja tevi pazīst, tu dabūsi to palīdzību, bet, ja esi parasts cilvēks, tad esi lielā tūtē. Es šeit ik pa laikam oficiāli konsultēju pacientus. Runājoties ar slimo cilvēku, man vajag viņu norīkot uz radioloģiskajiem izmeklējumiem, analīzēm… Kad uzrakstu šos norīkojumus, cilvēks ir lielu problēmu priekšā: kur viņam to visu izdarīt? Ja grib tos izmeklējumus nākamajā dienā, tad, lūdzu, būs, bet maksā!

 

Vai jūs pieņemat slimniekus poliklīnikā?

Jā, pieņemu, bet par naudu.

 

Cik maksā konsultācija?

Septiņdesmit piecus eiro.

 

Tas ir viens apavu pāris.

Nu tāds diezgan švaks apavu pāris. Cilvēkam, kuram ir maz naudas, tā ir dārga konsultācija, tāpēc nav pieļaujams, ka tā ir kaut kāda vispārīga runāšana bez jēgas un rezultāta. Atnāk četrdesmitgadīgs cilvēks, kuram ārsti jau sen konstatējuši smagu iedzimtu sirds kaiti, viņš jau gatavo sev zārku, bet izrādās, ka tā bijusi kļūda, un sirdskaites nav. Bet kāds viņam to ir redzējis. Tas ir jautājums par ārsta darba kvalitāti.

 

Ministrija arī beidzot ir konstatējusi, ka ar darba kvalitāti ir lielas problēmas un kaut ko vajadzētu darīt, lai to uzlabotu.

Kvalitāte ir dažāda. Māksliniekiem arī tā ir atšķirīga. Mākslinieki ir dažādi.

 

Bet mākslinieki neatbild par cilvēka dzīvību.

Nu tad sameklējiet tādu ārstu, kurš jums šķiet labs! Nekritizējiet savu ģimenes ārstu, ka viņš neko nesaprot, izvēlieties citu blakus rajonā, kurš ir gudrs un kuram jūs ticat.

 

Tad jālasa un jāklausās masu mediji, lai uzzinātu, kurš ir gudrs ārsts!

To ir ļoti grūti pateikt, kurš ir labs ķirurgs un kurš tāds nav. Nu neejiet pie tāda ārsta, kuru jūs nezināt un kuram neticat. Piemēram, Amerikā ārstiem, kas strādā privātajā sektorā, ir jāpublicē sava darba rezultāti – cik operāciju ir veikts gadā un kādi ir rezultāti – cik nomira un cik ir dzīvi un vēl šis tas varbūt ir klāt. Cilvēks iepazīstas ar šiem rādītājiem un izlemj, pie kura doties.

 

Iesakiet, ka Latvijā šādu informāciju vajadzētu publiskot par valsts sektora dakteriem!

Bet vai vajag? Ja manus darba rezultātus publiskos, lai zinātu, kā es strādāju, – tā ir laba doma, bet kā es reaģēšu uz šādu priekšlikumu? Diezgan piesardzīgi. Zinot, ka manus darba rādītājus publicēs, es atsacīšos operēt slimniekus, kuriem ir ļoti smags veselības stāvoklis. Tas stimulēs atlasīt pacientus, lai parādītu, cik man ir perfekti rezultāti. Ķirurgiem universitātes slimnīcās tie rezultāti vienmēr būs sliktāki nekā tiem ārstiem, kas strādā Jūrmalā, Jelgavā vai citur. Kurš sniegs palīdzību kritiski smagajiem?

Ārsta darba kvalitātes vērtējumam nav vienas pareizās līnijas.

Bet kaut kādai līnijai tomēr ir jābūt.

Mazā valstī labās un sliktās ziņas par ārstiem pacienti saņem viens no otra. Ir jau arī tādi ārsti, kas taisa savu PR kā izcilākie speciālisti.

Ja cilvēka veselībai ir ļoti nopietna problēma, īpaši, ja tā apdraud dzīvību, tad tomēr vajag painteresēties, kāds ir tas ārsts, kuram tu uztici savu dzīvību.

Jūsu pašu kolēģi stāsta, ka sirds ķirurģijā tikpat kā nepastāvot atlase, kuru pacientu, kas atsūtīts uz centru, operēt un kuru ne. Jo vairāk operēs, jo lielāku valsts finansējumu saņems. Vai tas nav rādītājs, ka kaut kas nav kārtībā ar darba organizāciju, kas nenāk par labu slimniekiem?

Šis jau nav tikai Stradiņa slimnīcas jautājums, tas ir globāls jautājums, kuram visā pasaulē meklē risinājumus. Ideālā variantā slimnīcā vajadzētu būt mediķu grupai jeb tā sauktajai sirds grupai, kas izvērtē sirds operāciju nepieciešamību. Tajā vajadzētu būt savstarpēji neatkarīgiem speciālistiem, lai neiznāk tā, ka grupā ir priekšnieks ar padotajiem. Šie cilvēki tad arī izvērtētu, vai un kāda operācija ir nepieciešama un kādi ir tās riski. Tiesa, atsevišķos gadījumos un nereti slimnīcā tiek rīkoti konsiliji, bet šādai speciālistu grupai vajadzētu būt pastāvīgi. Taču uzturēt to būtu diezgan sarežģīti.

Patlaban lēmumu operēt vai ievietot stentu pieņem praktiski vienpersoniski, vadoties pēc pasaulē izstrādātajām kardiologu un kardioķirurgu vadlīnijām. Bet tās ir pareizi jāpielieto, un kādam vajadzētu šo procesu uzraudzīt. Nepietiek tikai ar labu izglītību, pieredzi, godaprātu, Hipokrata zvērestu… Ir jābūt kādai institūcijai, kas paseko, kā ārsts tiek galā ar vadlīnijām. Eiropā ir samērā švaki ar neatkarīgām, godīgām ētikas komisijām. Austrumeiropā, pie kuras pieder Latvija, ir vēl švakāk. Turpretī Amerikā to uzrauga ļoti stingri – tur ārsti nevar savu ģeniālo gudrību izpaust, sakot: es domāju tā. Pastāv vadlīnijas, kas noteic, kā rīkoties, bet to, kā tās tiek ievērotas, uzrauga Pārtikas un zāļu pārvalde. Šī institūcija uzrauga, kā slimnīcas strādā, kādā attiecībā tur tiek veiktas sirds operācijas un sirds asinsvadu stentēšana, vai šī proporcija nav ačgārna. Amerikā vadlīnijas ievēro un tur pret vienu sirds operāciju ir trīs četras stentēšanas, savukārt Spānijā un Latvijā astoņas, desmit stentēšanas pret vienu operāciju, kas nav proporcionāli. Šī proporcija ir noteikta, lai stentēšana nekomercializētos, lai nenotiek krāpšana, lai merkantilas intereses neņem virsroku. Tas attiecas ne tikai uz sirds slimībām, tā ir vispārēja prakse.

 

Vai arī Sirds ķirurģijas centrā ir jūtams medicīnas personāla deficīts?

Trūkst medicīnas māsu, bet par ārstiem gan to nevar teikt. Sirds ķirurģija ļoti piesaista sabiedrības uzmanību, un daudzi topošie ārsti izvēlas rezidentūru tieši šeit. No rīta te ir pilns ar rezidentiem, viņu ir pat par daudz. Ne augstskola, ne stacionārs nenes atbildību, kur šie jaunie mediķi tālāk strādās. Viņi grib operēt.

Kad eju operēt, tie man ir svētki, jo tiks izglābta dzīvība. Vislielākais nosodījums ārstam ir neļaut operēt. Sirds ķirurģijas centra vadītājs, kurš amatā bija pirms manis, liedza vienam otram pat mēnesi operēt, ja viņš nogrēkojās un nepildīja vadītāja rīkojumus. Tas bija milzīgs sods. Ja tā sodītu šodien, ārsts uzreiz dotos pie slimnīcas valdes vai ministres, lai sūdzētos, un viņam būtu taisnība.

 

Kardioķirurģija vienmēr bijusi veselības aprūpes treknais gals. Jūs taču par algām nesūdzaties, vai ne?

Mēs dzīvojam atklātā informatīvā pasaulē un tas ir ļoti slikti. Ja mēs nezinātu, kādas algas sirds ķirurgiem ir citās valstīs, tad tas būtu ļoti labi. Eiropas valstīs saņem piecas, sešas un pat desmit reizes vairāk nekā Latvijā. Šī negatīvā, ļaunā informācija ir ar graujošu ietekmi – ārsti un medicīnas māsas dodas tur, kur var nopelnīt. Jā, valdība iedeva naudu algu palielināšanai, bet, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ne velna tas nav.

 

Vai vadošajiem Latvijas sirds ķirurgiem būtu jāpelna tāda pati alga kā Latvijas Bankas prezidentam?

Desmit tūkstoši eiro mēnesī šādas augstas kvalifikācijas speciālistam nav daudz. Zinu, ka mans draugs latviešu ārsts, kurš strādā Amerikā, nopelna pusmiljonu dolāru gadā. Tik vien? – tāds bija mans pretjautājums. Viņš atbildēja, ka neesot Amerikā pazīstams, strādājot ne tik zināmā klīnikā, kaut dara ļoti svētīgu darbu. Eiropa, protams, nespēj turēt šāda apjoma algas, tāpēc Eiropas vadošie speciālisti nereti pārceļas uz Ameriku un gadā nopelna tik, cik desmit gados, piemēram, Kopenhāgenā. Man pazīstams ķirurgs no Dānijas, kur viņš bija vadošā pozīcijā, Amerikā nenokļuva uzreiz ķēniņa statusā, viņš bija parasts medicīnas darbarūķis ar lielu algu.

Cilvēki izlasa, ka, piemēram, nacionālās aviokompānijas “Air Baltic” galvenā persona Gauss gadā nopelnījis miljonu eiro, un lielākajai daļai sabiedrības uzreiz ieslēdzas skaudības sindroms un nosodījums, sak, kā viņš uzdrošinājies! Lai sabiedrība varētu spriest objektīvi, pie šīs informācijas par algu vajadzētu pievienot informāciju, cik lielu peļņu viņa vadītais uzņēmus ir ieskaitījis valsts kasē un cik no tās paturējis sev. Diemžēl šāda analīze sabiedrībai nav zināma.

40 Komentāri

  1. Apavus vismaz mēnešus 3 var valkāt, kamēr no maksas ārstiem bieži vien jēga tikpat liela kā bezmaksas. Ārstē pēc vadlīnijām kā roboti. Labi jāpelna labam ārstam, nevis ārstam jebkuram.

  2. Humpalā nopērku pa euro un nēsāju gadiem, jo nevaru ar pensiju 200 euro ko labāku un dārgāku. Tā nu valsts ir nolikusi pensionārus lai nekust

  3. Būtu jau labi,ka aizejot pie speciālista tu uzzini kas tad tev īsti kaiš,bet uz šo brīdi ir izveidojusies situācija ,maksā cik gribi,kā kreisās kājas zābaks bija tā ar paliki saņem rezultātus un staigā vesels ,vienīgais ,,labprātīgi” būsi ticis vaļā no savas naudas . Pieticīgi ārsta kungs ņem honorāru, ,,Gaiļos” par ,,katetera” izņemšanu laiks apm. 3 min. ņem tikai 40 eiro.Lai sazvanītu poliklīniku lai pieteiktos pie ģimenes ārsta var nākties samaksāt sakaru buferkompānijai 7 eiro.Smieklīgi gan ir kad sēžot reģistratūrā un redzot ,kā meičas pulē nagus ,jo uz doto brīdi nav zvanu,un tu pa mobilo pazvani uz to pašu reģistratūru un buferkompānija saka ,ka visi operatori aizņemti un ieslēdz mūziku,nauda ripo.

  4. Es 1993.g.arsirdskaitem nokļuvu pie šī slavenā daktera bet kad nespēju šim samaksāt atdeva citam jaunam dakterim, kurš atgriezies no ārzemēm un pateicoties šim jaunajam dakterim es šodien esu un varēju izaudzēt meitiņu kurai tanī laikā bija trīs gadiņi. Otrreiz es pie R. LĀČA NEIETU NEKAD to kas man bija jāpiedzīvo pa3men. Nekad.

  5. $ūdīga tā valsts, kas nemāk sabalansēt dakteru naudaskāri ar slimnieku maksātspēju. Galu galā mēs visi algojam ļautiņus, kam šis balanss būtu jāatrod …

    1. Vārds vietā, bet te nekas pārredzamā nākotnē nemainīsies! Ja apakšas pieļauj, augšas darīs kā pašiem labāk. Un vēlēšanu teātris te neko nemainīs.

  6. Un vēl, lai kā kādam tas nepatiktu, esmu augu valsts barības piekritēja. Lai gan neesmu pensionāre un nesaņemu minimālo algu. Bet ēdu vienkāršu un nedārgu barību, bez piena un gaļas. Ceru, ka tādā veidā šo ārstu mafiju nebarošu.

  7. Man pietika ar vienu LOR profesoru, kurš man 60 gadu vecumā pateica, ka es esot veca, ko vēl es gribot , ka manai aizkritušajām ausīm nekas nelīdzēs, ka nedzirdēšu normāli nekad.Un vēl vīzdegunīgi pajautāja, kā es varēšot tagad lidot uz ārzemēm ar lidmašīnu. Būšot problēmas. Pagājuši 5 gadi- ausis vairs nav aizkritušas, dzirdu perfekti, bet tomēr to ARS profesoru reizēm tomēr ar milzīgu nepatiku atceros, jo nauda par vizīti bija tikpat liela kā Lācim.

  8. Lasot cien.daktera teikto par ģimenes ārstiem, neliekas, ka viņš zina realitāti. Kad lai ģimenes ārsts apspriež ar saviem pacientiem Trampa runu, padzer tēju, izbraukā Rīgu (ja nav rīdzinieks), lai izsekotu visām sava pacienta gaitām pie visiem ķirurgiem, ja dakterim garas rindas un viņš katram pacientam var veltīt vien 15 minūtes? Protams, ja Lāča k-gs runā par bagātu cilvēku personālajiem dakteriem, tad cita runa!

  9. Tā nu tas ir par 3 minūšu vizīti jāmaksā 75 e..tas ir par vienas receptes izrakstīšanu ,kuru turpmāk izraksta ģimenes ārsts..un tā nav naudas kāšana?????????????????

  10. ŠĪ MINISTRE, manuprāt, ir viena no bēdīgākajām veselības ministrēm, Viņas komanda , šķiet, kā tirgū salasīta. Ļoti slikts iespaids, bet, lai notiek tā Kunga prāts ar šo varzu, ko sauc par ..ha-ha-ha!!!

  11. Lāča kungs ir tik tālu no reālās situācijas, ka kļūst smieklīgs. Sevišķi apsmējos par ģimenes ārstiem, kuriem vajadzētu interesēties par saviem pacientiem arī slimnīcā. uN PAR TĀM 75 EIRO KURPĒM – tā jau izskatās kā ņirgāšanās. Šī intervija ļoti “kodīs” ārstu prestižam, kas jau tā ir diezgan zems. Šķiet, viņu acīs spīd nauda…
    Es atvainojos visiem jaukajiem dakteriem, taču Lāci un ļoti daudzus ar skanīgiem uzvārdiem tur neieskaitu. Bet mums ir daudz ļoti bagātu cilvēku un Lāča kungam netrūks ne darba, ne naudas. Tikai kāpēc šī intervija?

  12. Arī es pieredzēju nepatīkamas sajūtas un attieksmi P.Stradiņa kardioloģijas nodaļā. Biju devusies uz maksas vizīti- 40.0 eiro plus visi ceļa izdevumi,tie paši 75 eiro vien sanāk, pie it kā “laba” kardiologa. UZ manu cerību pilno “Dakter, jūs esat mana pēdējā cerība! “Saņēmu- “Ko jūs domājat, es varu izārstēt visu Latviju! Nu īsti spārnota frāze! Vizīte ilga vien kādas 5 min, bija varen steidzīgs, bet paspēja tomēr man iedot dāvaniņu- kartiņu kuras otrā pusē bija informācija par viņa dibināto fondu, uz kuru pārskaitīt naudiņu- nu gudri un skaisti! Šis dakteris ir jaunas partijas pārstāvis. Uz visu paskatoties, kļūst skumji! Nu, godātie dakteri,kad Jūs tomēr nerunāsiet tikai par naudu, jo mūsu veselība un dzīvība ir dārgāka par jūsu naudu….!

  13. Šis te LOPS tikai prasa kukuļus,lai tik cilvēks varētu operēties par valsts līdzekļiem. Tādam cilvēkam cietumā jasēž, nevis jāstrādā stimnīcā. Atmazgā tik naudu.
    Pretīgs vecis tā pat kā viņa visa parēja ģimenes saime. Dārgie cilvēki izvēlaties pie kā uzticēt savu dzīvību.

  14. Gribi nopirkt labu māju bez kredīta un braukt ar glaunu auto, nekad dzīvē vairs nesatraucoties par benzīna cenām? Doties skaistākajos ceļojumos apkārt pasaulei? Piesakies loterijai caur šo saiti un jau šonakt pēc Latvijas laika piedalies MegaMillions izlozē, kur Džekpots sasniedz 512 miljonu dolāru! https://goo.gl/tmeeJF Nopērc un aizpildi visu laiku labāko dāvanu sev!

  15. Kamēr medicīna būs maksas , cilvēki slimos vairāk un ilgāk. Es negaidīju no sirds ķirurga kaut ko tādu….kurpes viņam švakas pa 75eiro …..AMERIKĀ jau visi pelna daudz vairāk nekā mēs….Pie Lāča neiešu pat par velti …

  16. Ir, ir izcili,cilvècìgi, sirsnìgi kardioķirurgi- tàds ir dr. Rudzìtis. Pati esmu mediķis ar lielu darba stàźu, taçu ßàdu àrstu ir ĺoti, ĺoti maz. Manai mammai 85 gadi, operèja un par naudu vispàr nebija runas, to taçu apmaksà valsts. Nevajag visus mest pàr vienu kàrti.Katrà profesijà ir kàds, kuram tur nav jàbùt.

  17. Neesmu trūcīgs , bet nekad man galvenā nav bijusi nauda- pilnīgi nemaz neskauž ja kāds pelna daudz.Taču man dziļi riebj, ja domā tikai par naudu un cik viņš ļoti vērtīgāks par citiem, un cik “tur ” par šo pašu pakalpojumu pelna.Tāda domāšana liecina par gara nabadzību- arī apkopēja šeit var teikt, ka lūk Amerikā apkopējas pelna tik un tik reizes vairāk…Alkātība šos cilvēkus saēd un nekāda nauda tur nepalīdzēs.

  18. Mirušo no sirds slimībām skaits uz 100000 iedzīvotājiem dažādās valstīs gan nebūtu gudri izdomāts statistikas rādītājs… Cita lieta būtu vidējā vecuma mirušiem no sirds slimībām salīdzinājums. Bet EiroSavienībā nepārdomāti statistikas salīdzinājumi pagadās bieži…

  19. Esmu neizsakami pateiciga profesoram Romanam Lacim par man sniegto palidzibu 2011 g decembri.Ar smaidu,uzmundrinosiem wardiem,sirsnigu rokasspiedienu paweica neiespejamo .Milzigs paldies par atbalstu ! ! !

  20. Būtu ļoti lietderīgi uzzināt tā kardiologa uzvārdu, kurš pacientei iedeva kartiņu ar sava fonda koordinātiem, kā arī partiju, kurā viņš sastāv

    Māra

  21. Nedomāsim par naudu, dzīvosim tāpat. Joka pēc salīdzināsim ar Vāciju.
    Visa alga bruto eiro gadā:

    1. rezidents: 68.000 eiro
    2. Ārsts speciālists : 86.000 eiro
    3. Virsārsts : 114.000 eiro
    4. Klīnikas šefs : 279.000 eiro.
    Caurmēra ārsta likme par darbu ~33 eiro/h

    Kā kļūt par ārstu : pavisam gadā uzņem 9000 studentu medicīnas studijās visā Vācijā, kuri ķļūs par ārstiem (pēc sekmēm skolā u.c. rādītājiem, tajā skaitā psiholoģiskai atbilstībai).
    Pavisam gadā pretendentu skaits, kas vēlas kļūt par ārstiem ~44 000.

  22. Ievērojot visu augšminēto, mēs skaidri saprotam, ka augstākās izglītības eksports – tā ir viena no Latvijas ekonomikas nozarēm. Tilts starp Rietumiem un Austrumiem sagāzās; otrā Šveice banku lietās izkūpēja; tagad nodarbosimies ar izglītības eksportu, kam? Nu tiem 44.000 – 9 000 = 35.000 vāciešiem, tāpat zviedriem, somiem, u.c.

  23. Par 75 eiro… ak, žēl, ka vairs par dakteri nevaru izmācīties. Es pirku apavus par 1-25 eiro maksimums, bet tagad, kad veikals “Pāris” ir aizklapēts… pat nezinu kur pirkšu…

  24. Citas valstis kardiologs ar tadu praksi un zinasanam tiek uzrunats ar Mister,savam prieksvardam liekot prieksa DR.Tas ir vertibas ,kuras runa pasas par sevi.Latvija vel ir talu lidz tam un nav nekads brinums ,ka jaunie arsti iegustot izglitibu Latvija dodas prom -atkal nolikt eksamenus ,lai stradatu un pelnitu.

Atbilde uz Lelde komentāru

Atcelt atbildi