Dzīvesveids, Nodarbes

Velosipēda stāsts ar bēdīgām beigām. Konkursa stāsts

Personiskā arhīva foto

Jau ziņojām, ka beidzies konkurss “Mana velosipēdu vasara” un tajā uzvarēja Baiba Ozola. Iepazīstinām ar citu dalībnieku stāstiem.

Šo stāstu iesūtījusi Mareka Gaļanska mamma Ineta Mika.

Tā kā man pašai nav velosipēda, es pastāstīšu par sava dēla velosipēda vasaru. Mans dēls studē augstskolā Horsens pilsētiņā Dānijā. Kā jau visiem zināms, Dānijā ir tūkstošiem riteņbraucēju pilsētas ielās. Un visizplatītākais transporta līdzeklis šajā valstī ir velosipēds. Teju puse valsts iedzīvotāju dodas uz darbu ar velosipēdu.

Tā kā Dānijā dzīve ir ļoti dārga, mans dēls iekārtojās darbā kādā no Horsenas noliktavām. Bet nelaime tāda, ka šī noliktava no mājām, kur dēls dzīvoja atradās astoņu kilometru attālumā. Un darbs bija pēc studijām, pēc skolas vēlu vakarā un beidzās naktī. Transporta, ar ko nokļūt turp un atpakaļ, nebija. Mēs ar vīru dēlam Rīgā nopirkām velosipēdu un ar transporta firmu to nosūtījām uz Horsenu. Dēls bija pārlaimīgs par šo braucamo. Laimīgs brauca uz darbu un no darba. Jā, kājas sāpēja gan, jo uz darbu viņš brauca pa kalnu lejā, bet no darba noguris kalnā augšā. Bet nekas, bez jebkādas īdēšanas.

Dēls arī vasarā strādāja šajā noliktavā, bet vakara maiņās. Viss ritēja smuki un gludi, līdz Skype saņēmu ziņu, ka velosipēds ir nozagts. Kā tā? Nozagts? Te sakās vasaras stāsta skumjā daļa. Dēls brauca ar velosipēdu uz darbu no kalna lejā. Viņam sareiba galva un viņš iebrauca grāvī, nokrita un guva traumas. Garāmbraucēji apstājās un izsauca ātro palīdzību. Dēlu nogādāja slimnīcā, veica rentgenus un citus izmeklējumus. Ļoti vēlu vakarā viņu palaida mājās. Dēls gāja uz to vietu, kur viņš nokrita un kur palika velosipēds. Diemžēl velosipēda tajā grāvmalē vairs nebija. Dēls aptaujāja cilvēkus, vai nav redzējuši velosipēdu. Nē, neviens nav redzējis. Dēls lika sludinājumus, meklēja atkārtoti, bet bez rezultātiem. Mums visiem bija tik bēdīgi ap sirsniņu, ka bērnu, kurš guva traumu, braucot nevis uz izklaidi, bet uz darbu, kāds “aptīrīja”. Velosipēds bija vitāli nepieciešams, lai varētu nopelnīt iztikai un dzīvošanai. Bet kāds vienkārši jaunu velosipēdu piesavinājās sev.

Dēls sniedza ziņojumu policijai, bet atrast adatu siena kaudzē nav reāli. Tā, lūk, manam dēlam vasara sabojāta.

Bet bildīte no Kopenhāgenas velosipēdu pieturas.

 

 

Lasiet arī citus konkursa stāstus:

Konkursa uzvarētājas stāsts Četri bērni un riteņi, rati, zīdainis un… velo kruīzs! 

Konkursa dalībnieces stāsts Lauku sievietes liktenis: saglabāt labu veselību pie jebkādiem dzīves pavērsieniem

Bildes un stāstiņi no konkursa dalībniekiem.

Pievienot komentāru