Ārstēšana, Citas slimības

Ko atklāj vēl nebijis pētījums par HIV pacientiem Latvijā

Foto - Pexels

Trešā daļa cilvēku, kas Latvijā dzīvo ar HIV, ir sajutuši diskriminējošu attieksmi pret sevi un uzklausījuši aizskarošas piezīmes sava HIV statusa dēļ, liecina pirmie “HIV Stigmas” indeksa pētījuma starprezultāti. Īpaši negatīvi, ka 23% šādu attieksmi un izteikumus ir saņēmuši no savas ģimenes piederīgajiem, puse no tiem – pēdējā gada laikā.

HIV pacientu biedrība AGIHAS šogad Latvijā veic starptautiski atzītu, unikālu pētījumu “HIV Stigmas indekss”. Pētījuma laikā pēc principa “līdzīgs jautā līdzīgam” tiek aptaujātas personas, kuras dzīvo ar HIV, uzdodot jautājumus par viņu pieredzi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā, darba vietā, attieksmi ģimenē un draugu lokā, kā arī par virkni citu aspektu, kas ataino dzīves kvalitāti, sociālo statusu un iespējamu stigmatizāciju. Pēc vienotas metodoloģijas pētījums ir jau veikts vairāk nekā 90 pasaules valstīs, Latvijā pašlaik ir pieejami starprezultāti.

Dubulta stigma

“Pētījums ir patiesi Latvijai unikāls un būtisks. Runājot par Baltijas valstīm, līdz šim pētījums bija veikts tikai Igaunijā (2012. gadā), pagājušajā gadā tas tika uzsākts Lietuvā, un šī gada beigās beidzot būs pieejami dati par Latviju. Pētāmo jautājumu lokā ir līdz šim valstī nenoskaidroti jautājumi – cilvēku, kuri dzīvo ar HIV, stigmatizācija no sabiedrības, tostarp veselības aprūpes profesionāļu puses, pašstigmatizācija, kā arī dubultā stigmatizācija (kad, piemēram, cilvēks tiek nosodīts vienlaicīgi gan par to, ka ir HIV inficēts, gan to, ka viņam ir attiecības ar sava dzimuma partneri). Šādi dati palīdzēs mērķtiecīgāk veidot sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus nākotnē, kā arī veikt atbilstošus veselības aprūpes pakalpojumu un sabiedrības veselības pasākumu uzlabojumus,” stāsta Anda Ķīvīte, HIV Stigmas indeksa vadošā pētniece Latvijā, RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docente.

Pētījuma laikā tiek apzināta ne tikai citu cilvēku diskriminējoša attieksmei vai izteikumi, bet arī cilvēku, kas dzīvo ar HIV, sajūtas un pašstigmatizācija. Tā diemžēl iet roku rokā ar sabiedrības kopējo attieksmi – 38% HIV pozitīvu cilvēku atzīst, ka pēdējā gada laikā saistībā ar savu HIV statusu ir negatīvi ietekmēta viņu pašapziņa, 34% atzīst, ka HIV statuss negatīvi ietekmē tuvu un draudzīgu attiecību veidošanu ar cilvēkiem. Tāpat arī cilvēki, kuri dzīvo ar HIV, ir atteikušies no sabiedrisku pasākumu apmeklēšanas (32%), no sociālā atbalsta meklēšanas (26%), pašizolējušies no draugiem un ģimenes (22%). Cilvēki, kuri dzīvo ar HIV, absolūtā vairumā gadījumu atzīst, ka ir grūti pateikt citiem cilvēkiem par savu HIV statusu – tam piekrīt 82% aptaujāto. Tāpat viņi diemžēl jūtas netīri (33%), vainīgi (48%) un kaunas par savu diagnozi (58%).

Priekšstats jau bija

Andris Veiķenieks, AGIHAS valdes priekšsēdētājs, komentējot pētījuma starprezultātus: “Ikdienā sastopoties ar cilvēkiem, kas dzīvo ar HIV, mums jau bija aptuvens priekšstats par sabiedrības attieksmi. Tomēr pētījuma dati, kas šo negatīvo attieksmi izmēra skaitļos, apbēdina. Mēs diemžēl vēl dzīvojam stereotipu varā, bieži neesam gatavi pieņemt citādo. Tomēr kopumā es esmu optimists un ceru, ka situācija mainās uz labo pusi, un arī pašiem cilvēkiem, kas dzīvo ar HIV, jābūt atvērtākiem un drosmīgākiem. Pētījums rāda arī pozitīvas iezīmes – aptuveni puse no HIV pacientiem ir darījuši kaut ko, lai situācija saistībā ar izpratni par HIV uzlabotos, piemēram, izglītojuši citus cilvēkus, stāstījuši par HIV. Tas ir pareizais ceļš – visiem un katram ir jāturpina gāzt mītus par HIV, un tad varam cerēt uz pakāpeniskām pozitīvām izmaiņām.”

Kopējie HIV Stigmas pētījuma rezultāti būs pieejami gada beigās, tā veikšanu Latvijā atbalsta SIA “GlaxoSmithKline Latvia”.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2018. gada 1. janvārī Latvijā dzīvoja 5487 HIV pozitīvi cilvēki, taču Pasaules Veselības organizācijas aplēses liecina, ka patiesais inficēto skaits Latvijā varētu būt vismaz divas reizes lielāks, tātad – ap 10 tūkstošiem. Pēc Veselības ministrijas datiem, ārstēšanu saņem tikai ap 38% no HIV inficētām personām. 2017. gadā Latvijā konstatēts 371 jauns HIV gadījums, kas ir par 6 gadījumiem vairāk nekā 2016. gadā. Latvija ieņem 1. vietu ES pēc jauno HIV gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotājiem (18,5 gadījumi pret 5,9 gadījumiem vidēji ES un EEZ valstīs).

1 komentārs

  1. pilnīga kopaina, lūdzu aptaujājat arī otru pusi. Mans gadījums. Konstatēja boreliozi, pēc divu antibiotiku kursa bija neliels uzlabojums, pietika tieši tik, lai vilktos uz darbu un veģetētu. Rūpes par bērniem bija tik, lai saprastu, ka kaut kā jau tur viņi tiek galā. Kādā no sliktuma brīžiem, lai ātrāk tiktu pēc palīdzības, lai lieki netraucētu ātros, jo varbūt kādam tajā brīdī ir vēl sliktāk, braucu uz infektoloģijas centru. Uzņemšanā redzot, ka esmu tikusi tur saviem spēkiem, pasūtīja, no kurienes nākusi, sak, antibiotikas izdzērāt, tātad jābūt visam kārtībā. Sapratu, ka man nav kur meklēt palīdzību (vēl pa vidu bija pa kādam neirologam, reimatologam u.c. ). Tad sekoja intensīvs darbs pasaules resursos un atskārsme, ka Latvijas infektoloģija pieejā, domāšanā, protokolos ir stabilā AKMENS laikmetā (ir dzirdēts arī par atsvišķiem jaunās paaudzes speciālistiem, kur garo rindu dēļ netiku). Par piedzīvojumiem mūsu medicīnā varētu memuārus sarakstīt, tostarp tēva vēža gadījums, kur minēšu vien vienu epizodi, kad cilvēks 3.stadijā jau ne pie pilnas apziņas tiek vests uz invalīdu komisiju, lai konstatētu darbnespēju. Vnk trūkst vārdu. Šādu gadījumu ir neskaitāmi. Tāpēc cilvēki sargā sevi, kā māk, tostarp novēršoties, izvairoties no kontaktiem, turoties drošā attālumā, neuzticoties.Neuzticoties arī mediķiem. Bet ir arī tādi Dakteri, kuriem varu teikt milzīgu Paldies par redzējumu, par drosmi.

Pievienot komentāru