Dzīves māksla, Psiholoģija

Guļ kaķis uz paklāja, garām iet saimniece. Joki par kaķiem

Foto - Pixabay

– Kāpēc kaķis jāmazgā?
– Tas ir no sērijas – izlēkt ar izpletni, pabarot ziloni, šķērsot upi ar krokodiliem, iedabūt zobu pastu atpakaļ tūbiņā, pateikt sievai, ka viņa ir resna. Ikvienam vajadzētu to kaut reizi dzīvē izmēģināt…

Pēc vizītes pie veterinārārsta Muris visu saprata un sāka ļoti, ļoti labi uzvesties. Bet jaunas olas tā arī neizauga…

Ja tu atver durvis kaķim, bet viņš nevēlas iziet, tad viņš ielaiž kādu citu. To pašu, uz kuru naktī skatās, blenžot tukšā stūrī.

Kad manas kaķenes kaķēni nedaudz pieauga, es sāku radināt viņus pie kastītes. Pamostas – nesu tos uz kastīti, paēd – stiepju uz kastīti un tā visu dienu. Naktī es pamodos no tā, ka kaķēni bija sanākuši guļamistabā un ņaudēja. Dienas laikā viņi bija iemācījušies, ka, ja vēlas doties uz tualeti, jāprasa saimniecei un viņa aiznesīs.

Veļu es gludinu tāpēc, lai uz tās – vēl siltas, varētu pagulēt kaķis.

Vīrietis vēlu atgriežas no copes. Sieva atver durvis.
Vīrs (čukstus) – Vai kaķis mājās?
– Nāc iekšā, nebaidies es viņam šprotes nopirku.

Kaķis pienāk pie bļodiņas un nicīgi nosaka:
– Fū… Griķi!
Nākamajā dienā:
– Fū… Vakardienas griķi…
Trešajā dienā:
– Oooo! Griķīši!

Sieviete nes kaķi pārnēsājamā mājiņā. Kaimiņiene viņai saka:
– Mēs gan nevaram savu tajā iedabūt.
–Mēs viņu pirmo reizi tādā ielikām, lai vestu pie kaķenes. Tāpēc tagad viņš visu laiku tajā sēž.

Patiesa mīlestība – tas ir, kad tu nomazgā kaķi, bet viņš joprojām nāk pie tevis.

Es neuzticos cilvēkiem, kuriem nepatīk kaķi. Bet es uzticos kaķim, kad viņam nepatīk kāds cilvēks.

No kaķa viedokļa visērtākā vieta mājā ir vieta, kurā saimnieks tobrīd sēž.

Foto - Pexels
Foto – Pexels

Kaķu darīšanu saraksts:
1) bļaustīties, lai pabaro
2) izēst pusi no trauciņa
3) bļaustīties tāpat vien.

Lai izdzīvotu rudenī, nepieciešams:
1. Vilnas pleds.
2. Karsta tēja.
3. Silts kaķis.

Milzīgs kaķis guļ gultā kopā ar precētu pāri un aizņem lielāko daļu no gultas.
– Mīļais, mūsu kaķis ir izaudzis. Varbūt nopērkam viņam atsevišķu dīvānu?
– Ko vēl ne! Un vispār – lai viņš guļ uz paklāja pie gultas.
– Nē, viņam tur būs auksti!
– Kā tad. Vispirms nopirksim viņam atsevišķu dīvānu, pēc tam atdosim vienu istabu, tad viņš atvedīs uz turieni kaķeni un viņiem piedzims kaķēni. Un tad mēs abi gulēsim uz paklāja pie gultas.

Lai iegūtu adekvātu pašnovērtējumu, cilvēkam vajadzīgs suns, kurš viņu mīlēs, un kaķis, kurš viņu ignorēs.

– Es šodien nopirku kaķi.
– Kāpēc?
– Sieva baidās no pelēm.
– No kurienes tev peles?
– Vakar pats atnesu.
– Kāpēc?!
– Jau sen gribēju kaķi…

Jāsaņem drosme un beidzot jāpasaka kaķim, ka viņš ir tas, kurš dzīvo pie manis, nevis es pie viņa.

Trīs kaķi strīdas, kurš no viņiem ir visslinkākais.
Pirmais saka:
– Vakar no galda nokrita desa. Man bija slinkums piecelties un to apēst.
Otrais:
– Man saimniece pie deguna nolika pienu. Man bija slinkums pacelt galvu un to izdzert.”
Trešais:
– Vakar bļāvienus dzirdējāt? Es netīšām uzkāpu sev uz pautiem un man bija slinkums noņemt ķepu.

Autobusā sēž glīta meitene un maigi glāsta uz ceļiem gulošu kaķēnu. Iepretim sēdošs jauneklis nolemj dot mājienu:
– Ak, cik ļoti es tagad vēlētos būt šā kaķēna vietā.
Meitene:
– Diez vai – vedu pie veterinārārsta kastrēt.

Guļ kaķis uz paklāja, garām iet saimniece un saka:
– Pastaigājies, paēdi, pagulēji…būtu man tāda dzīve….
Kaķis nodomā:
– Bērnus manus noslīcināji, sievu sterilizēji, mani izkastrēji…kaut tev būtu tāda dzīve……

Foto - Pexels
Foto – Pexels

Kad man jāpieņem kāds lēmums, es domāju: “Ko kaķis darītu manā vietā?” Un tad guļu tālāk.

Kaķi divas trešdaļas savas dzīves guļ, bet pārējais laiks aizņemts ar filmēšanos un fotografēšanos sociālajiem tīkliem.

Mans kaķis ļoti skaļi ņaud, tā vien gribētos, it īpaši naktī, pārlikt viņu uz vibrāciju.

Šodien uz ielas redzēju, kā vīrietis runā ar savu suni. Bija skaidri redzams, ka viņš domā – suns viņu saprot! Pārnācu mājās, pastāstīju kaķim, ilgi abi smējāmies.

Kaķus tomēr vajadzētu iekļaut zāļu reģistrā. Kaut kur starp sedatīviem līdzekļiem un antidepresantiem…

Vai esi kādreiz aizdomājies, kāpēc gandrīz visu mājdzīvnieku vārdi – kaza, aita, auns, vista, govs, zoss, gailis – ir lamuvārdi un tikai mincis, kaķenīte ir mīlīgas iesaukas.

Ja gulošam kaķu cienītājam naktī uz krūtīm vai muguras noliktu ķieģeli, tad viņš visu nakti par to rūpēsies un baidīsies iztraucēt.

Kad dvēselē skrāpējas kaķi, tas nav tāpat vien. Tā viņi norok sastrādāto.

– Aizej, paskaties, ko kaķis virtuvē grabinās.
– Vai tu pabaroji viņu?
– Nē.
– Tad viņš kaut ko gatavo.

Nosaucām kaķi par Vivaldi un tagad lepni saku kolēģiem: -Vakar mēs ar sievu klausījāmies Vivaldi!

Mūsu ģimenē ir tāds jēdziens “kaķalīze” – tas nozīmē, ka kaķis ir apgūlies klēpī un tu uz brīdi esi rīcībnespējīgs.

Mājdzīvniekiem cilvēki ir kā dievi. Tikai kaķis, manuprāt, ir ateists.

Pieņēmu mājās kaķi Tagad brīnos: viņš mūžīgi dirn pie ledusskapja, ar ļoti lietišķu izskatu vāļājas uz dīvāna, staigā meitās, dažreiz auro, pieprasa glāstus (neatkarīgi no tā, vai esmu nogurusi vai nē), viņam nepatīk manas draudzenes, viņš briesmīgi baidās no putekļu sūcēja un, visbeidzot – dabūjis no mani visu, ko gribējis, viņš mierīgi iet gulēt. Un krāc. Godīgi sakot, man ir sajūta, ka atkal esmu apprecējusies!

Pirms pāris dienām šausmīgi pārbijos. No rīta pamostos un kā vienmēr paskatos laukā pa logu, bet tur kāds sēž!!! Izrādās – uz palodzes mans kaimiņš apsēdies…pusseptiņos no rīta!!! Ieraudzījis manu šausmu grimasi, viņš apjuka un aizlaidās, bet mani vēl arvien nepamet sajūta, ka viņš nav īsti normāls…Kas viņam tur, Dieva dēļ, bija darāms tādā stundā…??? Nākot mājās, pāris reizes esmu satikusi viņu kāpņutelpā…guļot uz radiatoriem!!! Es nezinu, kā to uztvert. Ļoti gribējās šo visu kādam izstāstīt, jo tas, manuprāt, jau ir ārpus jebkādiem rāmjiem. Kaut gan, ja tā padomā, viņš tāds pajokains ir jau sen. Viņam jau bērnībā bieži gadījās regulāri netīšām iespundēties pagrabā. Vienkārši, kad kāds tur iegāja, viņš nez kāpēc vienmēr pa kluso ielavījās. Varbūt viņu nepārvarami valdzināja iespēja pa trubām pārlīst no viena pagraba uz otru. Un kad tas cilvēks, kas tur sākumā iegājis, ir savu padarījis un ejot prom aizslēdz durvis, viņš tur paliek ieslēgts. Un tad sēž pie durvīm un bļauj, lai izlaiž. Pati vismaz reizes 4 esmu viņu atbrīvojusi. Pat nezinu, kā lai pret viņu izturos, jo acīmredzami viņa ģimenei tas neliekas nekas neparasts. Arī katru reizi, palīdzēdami tikt lejā no koka, kurā viņš uzrāpies, viņi tikai pasmaida un noglauda viņa rudo galvu. Ak šis kaimiņu Rūdis…jokains minka…

1 komentārs

Pievienot komentāru