Ārstēšana, Vēzis

Pacientes Guntas stāsts turpinās. Nodarītā kaitējuma izmeklēšanā iesaistās arī VM

Foto - LETA/Ieva Čīka

Veselības ministrija (VM) pārskatīs administratīvās lietas materiālus, tajā skaitā Veselības inspekcijas sagatavoto atzinumu par pacientes Guntas veselības aprūpes kvalitāti.

Pēc pirmdienas, 13.augusta, publikācijas laikrakstā “Latvijas Avīze” un portālā “LA.lv” Nacionālais veselības dienests (NVD) no 17. augusta uz laiku apturēja mamogrāfijas pakalpojumu apmaksu Aizkraukles slimnīcai.

Publikācijā tika analizēta situācija, kad sievietei paviršu radiologu un nolietotas aparatūras dēļ tika ielaists ļaundabīgs audzējs un viņa zaudēja krūti.
Aizkraukles slimnīcā sievietes izmeklē ar 1991. gadā ražotu mamogrāfu, un par nolietotu aparatūru neviens tā īsti nesatraucas – NVD raugās, lai “papīri” būtu kārtībā, bet, kas notiek uz vietas, par to intereses tikpat kā nekādas.

Ministrija iedziļinās

Bet piektdien, 17.augustā no radiologu nolaidības un nolietotas aparatūras cietusī paciente saņēma arī VM valsts sekretāra Aivara Lapiņa parakstītu vēstuli kā atbildi uz viņas iesniegto sūdzību Nacionālajam veselības dienestam. Vēstulē norādīts, ka ministrija vēlas iepazīties ar faktiem un pierādījumiem, kas ir pacientes rīcībā un kas varētu būt būtiski administratīvās lietas izvērtēšanā.

Valsts sekretārs aicina Guntu līdz 14. septembrim ierasties ministrijā, lai viņa varētu sniegt savu viedokli un pierādījumus, bet, ja tas nav iespējams, saziņa varot notikt arī elektroniski. Lēmuma pieņemšana pacientes lietā ir pagarināta līdz 15. oktobrim.

Pēc gandrīz gadu ilgas pārbaudes, ko NVD veica pēc Guntas iesnieguma saņemšanas par veselībai nodarīto kaitējumu, viņa saņēma atbildi no NVD, ka no Ārstniecības riska fonda viņai tiks izmaksāti 13% no maksimāli pieļaujamās naudas summas.

Veselības inspekcijas atzinumā, kurš kalpo par pamatu NVD lēmuma pieņemšanā, bija pieļautas būtiskas kļūdas un nepilnības. Tāpēc Gunta apstrīdēja šo lēmumu, nosūtot sūdzību NVD, kuras izskatīšanas termiņš iztecēja augusta sākumā. Pēc publikācijas “Latvijas Avīzē” lietas būtībā vēlas iedziļināties arī Veselības ministrija, pagarinot lietas izskatīšanu.

Gunta sūdzībā norādījusi, ka Veselības inspekcija, veicot izmeklēšanu, nav pieprasījusi būtiskus medicīniskos dokumentus, kā arī neesot ņemtas vērā viņai radušās blaknes ķīmijterapijas un staru terapijas laikā. Inspekcija bija paņēmusi pacientes medicīnisko karti no Latvijas Onkoloģijas centra, un vairākas nedēļas ārsti nevarēja tajā fiksēt visu nepieciešamo informāciju par pacientes ārstēšanu un blaknēm, kas parādījās staru terapijas laikā. Līdz ar to inspekcija izdarījusi kļūdainus secinājumus. Neesot izprasīta arī svarīga dokumentācija no ārstiem, kuri piedalījās un arī patlaban piedalās Guntas ārstēšanā. Bet inspekcija uzskata, ka Gunta ir “praktiski izārstēta un klīniski vesela”.

Par taisnību jācīnās

“Esmu pateicīga visiem, kas man palīdz panākt objektīvu un taisnīgu risinājumu. Esmu gandarīta, ka Nacionālais veselības dienests apturēja mamogrāfijas izmeklējumus Aizkrauklē. Taču jāatzīst, ka diemžēl tas ir noticis pusotru gadu pēc tam, kopš neatgriezeniski ir cietusi mana veselība. Iespējams, ka, veicot izmeklējumus ar šo veco aparātu, ir pieļauta vēl kāda kļūda, tikai mēs par to nezinām, jo ne jau visiem cilvēkiem pietiek spēka un drosmes publiski paust savu sāpi un cīnīties par taisnību,” saka Gunta.

Tas, ka valsts organizētajās skrīninga programmās, tajā skaitā arī krūts vēža programmā, nav ieviesta Eiropas vadlīnijām atbilstoša kvalitātes kontrole un uzraudzība, ir atzīts valdības pieņemtajā veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā tieši onkoloģijas jomā 2017. – 2020. gadam. Veselības ministrija ir apņēmusies 2018. gada otrajā pusgadā izstrādāt Eiropas vadlīnijām atbilstošu skrīninga pakalpojumu kontroles un uzraudzības sistēmu.

14 Komentāri

  1. Eiropai nav nekādu vadlīniju, kā un kas jādara. Eiropa sastāv no dažādām valstīm, kam katrai ir savi priekšstati un savi likumi. Tāpēc nekādu Eiropas “vadlīniju” nav un būt nevar. Ja kāds šeit vēlas nokopēt kādu Vācijas, Lielbritānijas vai Francijas izveidotās vadlīnijas, ja tādas ir , to var darīt, tikai katra tāda lieta nav Eiropa, bet vietējs produkts.

    1. “… nav ieviesta Eiropas vadlīnijām atbilstoša kvalitātes kontrole un uzraudzība, ir atzīts valdības pieņemtajā veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā…”
      ———————
      Pļurkšķis gudrāks par valdību !!!

  2. vajag publicēt aparatūras nolietojumu slimnīcās, jo latvijieši dzenā slimniekus uz nodzītām aparatūrām, kamēr pacients nomirst !
    Tad, ej pierādi savu taisnību, jo šie ir “speciālisti”, bļeķ !

  3. Pārāk vēlu atklāta slimība, kura prasa gadiem ilgu ārstēšanos ir īsta fiziska un emocionāla elle ne tikai slimajam, bet arī tuviniekiem, draugiem un galu galā arī medicīniskajam personālam, kurš ir kopā ar pacienti ikdienā, kad redz, kā pamazām zaudē veselību jauna, talantīga, bērnus / ne tikai savus /mīloša sieviete. Šim melnajam plankumam neuzliksiet nevienu instrukciju. Ierēdniecībai jāmeklē risinājumi mediķu darba kvalitātes uzlabošanai, pakalpojumu kvalitatīvai pieejamībai. Vai Aizkraukles radiologi ir ar attiecīgo izglītību?

  4. Katrai aparatūrai ir tehniskā pase; aparatūras stāvokli un atbilstību prasībām pārbauda cilvēki ar tehniskām zināšanām dotajā nozarē, par ko tiek aparāts sertificēts tālākam darbam vai nē. Tas par aparātiem Latvijā, un ne tikai Rtg mamografiem vai DT. Cilvēki, kas ar tiem strādā, bez apmācības specialitātē, pierāda savas zināšanas un prasmes katrus 5 gadus, atjaunojot, vai arī nē, savu sertifikātu specialitātē, kurā uzrāda visu profesionālo veikumu minētā laika posmā. Par speciālista piemērotību lemj nozares
    speciālistu sasaukta komisija, kura tad arī dod slēdzienu.
    Interesanti, vai žurnālistus arī sertificē uz profesionalitāti?

  5. Ļoti patīkami ir lasīt LA aptauju, par to, cik lielu kaitējumu veselībai ir nodarījusi “veca medicīniskā tehnika”. Visi laipni lūgti atbildēt, ja viņi zina, ka minētā aparatūra nav sertificēta, izmeklēšana nav akreditēta, un ar to darbojies nespeciālists bez sertifikāta, un datu par termiņa pārbaudēm nav. Žurnālisti operē ar jēdzieniem “jauns, vecs, vidējs, nespeciālists, paviršs, ” un tamlīdzīgiem.

Atbilde uz !!! komentāru

Atcelt atbildi