Ēšana, Uzturs

Kādi produkti jāliek galdā gada siltajos mēnešos, lai ķermenis justos labi?

Foto - Shutterstock

Vai vasaras ēdienam jābūt citādam nekā ziemā? Kādi produkti jāliek galdā gada siltajos mēnešos, lai ķermenis justos labi?

Lai saprastu, kāda maltīte piemērota vasaras karstajam laikam, jālūkojas, ko ēd zemēs, kur ir šāds klimats. Ēdiens ir viegls, tēja ir karsta! Vairākums mūsu cilvēku pārsvarā ēd vienādi ziemā un vasarā – tie paši kartupeļi, kotletes, nedaudz salātu. Lai ēšanu padarītu vasarīgāku, tātad sadarbotos ar savu organismu, nevis kaitētu tam, jāzina, kāda enerģija cirkulē šajā laikā,” padomu dod makrobiotikas eksperts Roberts Lācītis.

Būtiski zināt enerģijas raksturu

Eksperts stāsta par enerģijām katrā gadalaikā, kā to izprot un skaidro makrobiotikas uztura sistēma un arī citas Austrumu mācības.

* Ziemā valda pārejas jeb ūdens perioda enerģija. Cilvēka organismā tā saistīta ar nierēm un urīnpūsli. Tas nozīmē, ka šajā laikā īpaši jāpiedomā par produktiem, kas nekaitētu, būtu labvēlīgi šiem orgāniem.

* Pavasarī enerģija iet augšup – tāpat kā katrs mazais asniņš spraucas laukā no zemes, tiecas uz augšu. Makrobiotikas izpratnē to dēvē par zaļa jeb augoša koka enerģiju. Cilvēka organismā tā saistīta ar aknām un žultspūsli, tātad galdā jāliek maltītes, kas nedara pāri šiem orgāniem, sadarbojas ar tiem.

* Vasarā cirkulē enerģija, kas iet uz visām pusēm. To dēvē par izplešanās enerģiju, un to simbolizē uguns. Viegli saprast, jo vasarā valda karstums, tātad uguns enerģija. Cilvēka organismā šī enerģija atbild par sirdi un tievo zarnu.

* Pēc vasaras seko atvasara, un šajā laikā valda uz leju ejoša enerģija, tātad zemes enerģija, kas saistīta ar aizkuņģi, liesu un kuņģi.

* Rudenī visu nosaka enerģija, kas vairāk vērsta uz iekšpusi, to varētu dēvēt par saejošo enerģiju, tā saistās ar plaušām un resno zarnu, ko simbolizē metāls.

Viegls un mitrs ēdiens

“Tātad vasarā cirkulē uguns enerģija, kas iet uz visām pusēm. Lai tā tevi nesadedzinātu, ugunīgums laikus jādzēš. Tādēļ ēdienam jābūt vieglam, svaigam, mitram, ja tā varētu izteikties, turklāt visu vajag kārtīgi sakošļāt. Organisms pielāgojas vasarai, un viss tajā notiek ātrāk,” uzsver Roberts Lācītis.

Ja notiesā smagu ēdienu, drīz vien jūti grūtumu. Tādēļ maltītē lai netrūkst viegluma. Daudz salātu, zaļumu, ogu, augļu, jauno dārzeņu, mīksts kazas siers. Ja šādi ēdīsi, sevi nepārmocīsi.

Noder produkti, kas rada prieku, izraisa labsajūtu. Lai maltīte nav pārāk bieza, bet vairāk uz šķidro pusi, lai ir saldena un krāsaina. Ēd dažādas ogas – zemenes, ērkšķogas, avenes, upenes, mellenes, ķiršus… Tad organismā būs pietiekams vitamīnu daudzums, sāksi priecāties par dzīvi!

Nereti apgalvo, ka vasarai piestāv skābpiena produkti. Lācītis piekrīt, bet brīdina – tikai tad, ja šiem produktiem pamatā ir dabisks un dzīvs govs piens, piemēram, rūgušpiens tapis no saraudzēta lauku piena.

“Dabisks ir tas, kas var sabojāties 5–6 dienās. Ja produkts šādi māk samaitāties, tātad tajā ir baktērijas, ar ko cilvēka organisms saprotas, prot ar šīm baktērijām komunicēt.”

Zemenes ar kraukšķi

Zemeņu laikā galvenā recepte ir vienkārša – zemenes. Nomazgā un liec mutē! Šīs ogas nevajag sarežģīti gatavot, bet baudīt tāpat. Var pievienot salātiem.

Lācītim patīk uz šķīvja veidot mozaīku. “Ņemu kraukšķīgos ledussalātiņus, kas pilni ar ūdeni, pievienoju zaļumus, ķiploku dīgstus, avokado un mīksto kazas sieru. Vēl iedrupinu treknu un labām taukvielām pārpilnu zivi. Iegriežu sulīgas zemenes – garšai un skaistumam. Pieberu mandeles un citas sēkliņas, uzrasinu ingvera sulu un citronu. Man patīk, ja viss tā harmoniski saiet kopā gan garšā, gan vērtīgumā. Šāds ēdiens ir kā zāles, jo tajā ir pietiekami daudz kalcija, olbaltumvielas un citas vērtīgas uzturvielas. Šos salātus ēdu vakarā, jo tad labāk uzsūcas minerālvielas. Eļļu nepievienoju, ja tās kvalitāte nepārliecina, nereti tas ir vien nenosakāmas izcelsmes viskozs šķidrums.”

Zupiņa un pļuriņa

Tradicionāls ziemas ēdiens ir zupa – bieza, sātīga, karsta, gandrīz kā šķidrs pamatēdiens. Vasarā arī zupa der, tikai to Roberts Lācītis sauc par zupiņu – maisa ar karoti pa šķīvi un nevar saprast, vai šķidrumā kaut kas ir iekšā.

Tāpat vasarai labi piestāv pļuriņa, kā to nodēvē Lācītis. Smalkvārds gan ir citāds – smūtijs. Tas ir sablendēts strebeklis, ko veido ūdens, ogas, gurķis, zaļas lapas, zaļumi vai jebkas cits. “Es vēl piemetu mārdadža sēklas vai jūras kāpostus un tad baudu – organisms priecājas, manī viss dzied!”

Lai pagatavotu pēc iespējas vērtīgāku pļuriņu, jābūt labam blenderim. Eksperts piebilst: jo produkts smalkāk sablendēts, jo labāk uzsūcas organismā.

Vēl Lācītis iesaka gatavot smūtiju, liekot atsevišķi augļus un ogas, – vienreiz izmanto dažādas ogas, citā reizē iemaļ tikai augļus. Viņš gan neizmanto banānus. “Banāns būtībā ir pabiezs ēdamais, visai sātīga maltīte. Turklāt visbiežāk šis auglis nav dabiski nogatavojies. Ja varētu pats no palmas noraut gatavu un smaržīgu banānu, noteikti ēstu un priecātos.”

Saku, ka ārsti nereti iebilst pret smūtiju, jo, tādu baudot, nenotiek košļāšanas funkcija. Lācītis piekrīt, taču skatās citādi: ja veselība uzlabojas un vēders iziet labi, nebūtu jāuztraucas.

Pietiek ar smaržu vien?

Vasarā itin bieži apkārtne tinas aromātiskos dūmos, jo gandrīz katrā pagalmā kurina grilu un cep gaļu. Grilēšana visvairāk piesaista ar smaržu un pašu procesu. Makrobiotikas speciālists tomēr iesaka grilētu gaļu neēst pārāk bieži, vismaz ne katrās brīvdienās. Šādai smagai maltītei labāk der vēsākas vai lietainas dienas.

Neizvēlēties mākslīgi audzētas cūkas vai vistas gaļu, bet gan jēra gaļu, turklāt to pārāk nesagruzdināt. Marinēšanai neņemt talkā etiķi vai majonēzi, iztikt ar sāli, pipariem un labi daudz sīpoliem.

Prosas un kvinojas spēks

Vai vasarā vajadzētu mieloties ar graudaugiem? Roberts Lācītis iesaka izvēlēties prosu, turklāt to vārīt četras reizes (sk. recepti).

Labi der arī kvinoja, tās iedarbība ir viegla un enerģētiski līdzsvarota. Kvinoju vāra 10–12 minūtes, kamēr parādās baltas astītes. Pievieno salātiem vai izvēlas kā ēdienu brokastīs vai launagā.

Vēl vasarai piedien auzu pārslas, pērļu grūbas un kukurūzas graudi. Ja grib saglabāt slaidu augumu, vienā ēdienreizē ņem ne vairāk kā četras ēdamkarotes gatavas putras. Jebkuru putru var padarīt izteik-smīgāku, pievienojot dažādus garšaugus.

Aukstam ūdenim – nē!

Karstā laikā ļoti slāpst un daudzi izvēlas aukstu dzērienu. Lācītis to salīdzina ar karstu plīts virsmu, kam uzmet ledus gabalu un kas sāk plaisāt. Tāpat notiek, iedzerot kaut ko aukstu, – cieš asinsvadi un sirds. Turklāt organismam tā ir lieka slodze, jo nākas sasildīt auksto šķidrumu.

“Ikviens būs pamanījis – padzeries aukstu, un uzreiz izsit sviedrus. Tūlīt atkal gribas dzert. Jo vairāk svīsti, jo vairāk slāpst… Ne velti siltajās zemēs dzer karstu tēju, bauda palēnām. Tādējādi tiek stabilizēta gan ārējā, gan iekšējā enerģija un organismā radīts līdzsvars. Vasarā es gan ņemu līdzi aukstu ūdeni, taču turu to somas ārpusē, lai saulē sasilst. Tādu dzerot, es neradu kaitējumu savam ķermenim, veselībai.”

Četrreiz vārīta prosa

Iesaka Roberts Lācītis

Foto - Shutterstock
Foto – Shutterstock

Labs, vasarai piemērots graudaugs ir prosa. Vasarā jau jāsāk gatavoties nākamajam gadalaikam – atvasarai, kad īpaši jārūpējas par aizkuņģi, kuņģi un liesu. Aizkuņģa dziedzera funkciju spēj uzlabot prosa. Tā var pat stabilizēt cukura līmeni asinīs, taču tikai tad, ja putraimi ir četrreiz vārīti! Nesteidzīgi vārot, graudiņi atveras, zaudē rūgtumu un kļūst pat nedaudz saldeni. Šāda prosas struktūra labi ietekmē aizkuņģa dziedzeri.

SASTĀVDAĻAS

4 ēdamkarotes prosas lauku sviests medus vai svaigas ogas šķipsniņa jūras sāls gabaliņš mīksta kazas siera

PAGATAVOŠANA

Prosu ber katlā, uzlej ūdeni, lai tas tikai nedaudz pārsedz graudiņus. Pavāra 3–4 minūtes, tad ūdeni nolej. Uzlej atkal aukstu ūdeni un turpina vārīt. Pēc 3–4 minūtēm nokāš. Tā rīkojas vēl vienu reizi. Ceturtajā vārīšanas reizē pielej tik daudz ūdens, cik biezu putru vēlas. Pieber arī nedaudz jūras sāls, lai tas no prosas graudiņiem izvelk visu vērtīgumu. Gatavai putrai pievieno lauku sviestu vai nedaudz labas eļļas. Pieliek medu vai iejauc svaigas ogas, var pielikt mīksto kazas sieru vai kaut ko citu pēc gaumes un patikas. Šādu putru labāk baudīt brokastīs.

Mūsu eksperts ROBERTS LĀCĪTIS, makrobiotikas speciālists

logo-36

Pievienot komentāru