Veselam
Psiholoģija

5 situācijas, kurās mums ir nosliece kļūt neuzticīgiem. Arī pirms kāzām! 16

Foto – Shutterstock

Dažreiz mēs pēkšņi pamanām, ka mīļotā skatiens ir mainījies, viņš kļuvis vēsāks un atturīgāks nekā parasti, un mūs sāk mocīt šaubas: vai attiecībās viss ir labi? Vai mums tikai šķiet vai viņa domas patiešām tagad ir veltītas kādam citam? Psiholoģe un seksa terapeite Hollija Ričmonda skaidro, kādās situācijās cilvēki visbiežāk sper sānsoļus.

Ir brīži, kad mums vai partnerim ir lielāka tieksme spert sānsoli un attālināties no mīļotā cilvēka. Šādās situācijās vajadzētu mēģināt komunicēt, lai saprastu, kur radusies problēma un kā to var atrisināt. Ja pievērsiet acis uz to, ka partneris atsvešinās, drīz vien var notikt kas tāds, ko vēlāk nožēlosiet. Kādām situācijām jāpievērš īpaša uzmanība?

Pirms kāzām

Satraukums pirms laulībām, šaubas par gatavību ģimenes dzīvei, patiešām var novest pie neuzticības. “Daudzi pāri ir sajūsmā par gaidāmo ceremoniju un perspektīvas kļūt par īstu ģimeni,” saka psiholoģe. “Bet diezgan bieži viens partneris jūt, ka tā ir viņa pēdējā iespēja izbaudīt neatkarīgu, brīvu seksualitāti, jo īpaši, ja pāris ir vienojies par monogāmiju. Bieži vien tas notiek mēnesi vai divus pirms kāzām.”

Pēc pirmā bērna piedzimšanas

Dažiem pirmdzimtā vecākiem, parasti tēviem, bērna parādīšanās kļūst par vēl vienu robežstabu, kas raisa bailes “tagad es tiešām esmu savažots uz ilgu laiku.” “Bērna piedzimšana var tā satuvināt partnerus kā nekas cits,” saka Ričmonda. “Taču tas var būt arī iemesls tam, ka laulātie atsvešinās. Ja otrs vecāks ir pārāk nervozs vai visu savu uzmanību velta bērnam vai ja atvase “nav no vieglajiem”, nepārtraukti raud, neļauj gulēt, vai slimo, partneris var vēlēties atgūt zaudēto daļu no pieaugušo dzīves.”

Kad karjera iet “augšup”

“Ja kādā brīdī jūs sajutāt, ka partnerim darbs kļuvis svarīgāks par jums, tas varētu nozīmēt, ka viņa prioritātes ir mainījušās”, uzskata Ričmonda. “Ja viņš nepārtraukti aizkavējas darbā un nestāsta, kāpēc, par to ir jāpajautā. Varbūt bija steidzams projekts vai iespēja saņemt paaugstinājumu? Vai arī attiecībās bija nesaskaņas, kuru dēļ pavadīt laiku darbā ir daudz jautrāk? Ja partneris darbu izmanto par aizsegu vēlmei neatrasties mājās, tad neuzticības varbūtība palielinās.”

Vecumu posmu krīzes

“Tas īpaši aktuāli sievietēm,” uzskata Ričmonda. “Savā praksē daudzas reizes esmu redzējusi, kā uz ceturtās desmitgades beigām mainās sievietes pasaules uzskats. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, šajā vecumā daudzi ir profesionāli sevi parādījuši, jūtas pārliecināti un zina, ko viņi vēlas no dzīves. Šī pašapziņa izpaužas arī personiskās dzīves sfērā, sieviete sāk citādi uztvert sevi un savu izskatu. Tas izraisa spēcīgu seksuālo enerģiju. Otrkārt, tuvāk četrdesmit gadiem bioloģiskais pulkstenis tikšķ aktīvāk. Nav svarīgi, vai sieviete vēlas bērnu vai nē, viņa ķermeniski sajūt, ka nav atlicis daudz laika reprodukcijai. Libido un seksualitāte pieaug.”

“Lielākajai daļai cilvēku ir brīži, kad viņi saprot – nedzīvo, kā sapņojuši un vēlētos,” turpina Ričmonda. “Bieži vien tas notiek kopā ar plaša mēroga izmaiņām: cilvēks sāk ievērot diētu, nopietni sportot un maina savu nodarbošanos. Citi cilvēki izsaka viņiem komplimentus, apbrīno viņu rīcību un lēmumus.

Cilvēks vēlas vēl vairāk tādas uzmanības. Protams, tas var nākt par labu attiecībām, ja partneris atbalsta izmaiņas un pauž savu sajūsmu par laulāto, kurš sācis “jaunu dzīvi”. Bet, ja vidējā vecumā krīzi pārdzīvojošs cilvēks neatrod atbalstu mājās, un, turklāt, citur viņu apbrīno, viņš gribēs atgriezties tur.”

Pēc drauga vai radinieka nāves

Tuva cilvēka zaudējums izraisa emocionālu satricinājumu. “Šāda krīze var gan apvienot partnerus, gan nošķirt,” paskaidro Ričmonde. “Cilvēka, kas mums daudz nozīmēja, nāve dažreiz liek mums gribēt attālināties no tiem, kas ir mums tuvi, mūs mīl. Mēs vēlamies būt vieni ar sevi, bet sirds dziļumos alkstam pēc mierinājuma, pēc kāda, kurš palīdzēs mums izdzīvot zaudējuma sāpes. Vai arī, gluži pretēji, mēs meklējam komunikāciju ar kādu, kurš nezina par mūsu sāpēm, nejautā un nerunā par tām. Tas ļauj noslēpt ievainojamību.”

 

Avots: psychologies

LA.lv