Veselam
Psiholoģija

8 iemesli, kas veicina veģetatīvo distoniju0

Foto: ESB Professional/Shutterstock

Pēdējos gados arvien biežāk dzirdam par veģetatīvo distoniju.

Vieni to slēpj, jo kaunas no tās, bet citiem tā kļuvusi par tādu kā modes lietu, ar kuru nepamatoti izskaidro dažādas citas veselības problēmas. Kas īsti ir veģetatīvā distonija? Kādi ir tās simptomi un kā to ārstē? Konsultē “BENU Aptiekas” piesaistītā eksperte, psihiatre Lada Stoligvo un “BENU Aptiekas” farmaceite Zanda Ozoliņa.

Psihiatre Stoligvo skaidro: vairumam slimību – gan ķermeniskām, gan psihiskām – ir raksturīgi veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi.

Proti, veģetatīvā nervu sistēma vienmēr reaģē uz dažādām – gan ārējām, gan iekšējām – izmaiņām, tā ir mūsu iekšējo orgānu un iekšējās vides automātiskā regulācija.

Veģetatīvā nervu sistēma darbojas neatkarīgi no cilvēka apziņas un regulē sirdsdarbību, elpošanu, kuņģa un zarnu trakta darbību, urīna izvadi, arī dzimumorgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību.

Ir divu veidu veģetatīvās nervu sistēmas. Simpātiskā, kas sagatavo organismu aktīvai darbībai – cīņai,uzbrukumam vai bēgšanai. Tai aktivizējoties,sirdsdarbība paātrinās, asinīs lielākā daudzumā izdalās stresa hormoni, aknās atbrīvojas glikogēns,kas vēlāk pārvēršas glikozē un nodrošina organismu ar enerģiju. Elpošana kļūst straujāka, lai plaušām pieplūstu vairāk skābekļa, muskuļi saspringst,lai būtu gatavi fiziskai darbībai, pastiprinās sviedru izdale, lai atvēsinātu ķermeni. Tā pastiprināti darbojas tad, ja cilvēks izjūt trauksmi un saspringumu. Savukārt par asimpātiskā nervu sistēma sagatavo organismu mieram un atpūtai.Tai aktivizējoties, palēninās sirdsdarbība,elpošana, sašaurinās elpvadi,samazinās muskuļu saspringums un spēks, palielinās gremošanas sulas izdalīšanās.

Savukārt veģetatīvā distonija ataino kāda orgāna vai orgānu sistēmas traucējumus, ko ietekmē veģetatīvā nervu sistēma, taču – tā nav diagnoze, slimība. Veģetatīvā distonija ir sindroms – simptomu kopums. Diagnoze ir – somatoformas(somatiskus jeb ķermeniskus traucējumus atgādinoša) veģetatīvā disfunkcija.

Tātad neiroze, kurai raksturīgs veģetatīvās distonijas sindroms. Par neirozi, par somatoformas veģetatīvo disfunkciju, ārsti runā tikai tad, kad cilvēks ir izmeklēts un navatrasti nekādi ķermeniska rakstura iemesli, kāpēc viņš jūtas slikti.Tātad tas, ko cilvēki ikdienā parasti dēvē par veģetatīvo distoniju, lielākotiesir neirozes.

Kāpēc tas tik svarīgi?

Patiesība ir jānoskaidro, uzsver L.Stoligvo. Jo atkarībā no iemesla ārsts izmantos vienu vaiotru, vai trešo ārstēšanas stratēģiju.Sākumā būtu adekvāti jāārstē ķermeniskās slimības, un tikai pēc tam, ja sūdzības saglabājas, varam sacīt, ka paralēli ir arī neiroze, un ārstēt to. Vai arī, piemēram, cilvēkam ar veģetatīvās distonijas sindromu ir nevis neiroze, bet slēpta depresija ar veģetatīvomasku. Tad ārstēšana atšķirsies.

Kādreiz, domājot, ka ir vienkārši veģetatīvādistonija, aiz tās var slēpties ļotinopietnas ķermeniskas kaites. Piemēram,ir tāds virsnieru serdes vai simpātiskāsnervu sistēmas gangliju audzējsfeohromocitoma, kurš asinīs periodiski izmet milzīgu hormonu adrenalīna un noradrenalīna daudzumu, un cilvēkamu znāk panikas lēkmes. Viņam pēkšņipaaugstinās asinsspiediens, sāp galva,paātrinās sirdsdarbība, svīšana. Lēkmes ilgst no dažām minūtēm līdzdaudzām stundām. Ja ārsts aizdomājas par audzēja varbūtību, to var noskaidrot, veicot vienu asins analīzi.Feohromocitomu ārstē ķirurģiski un ar zālēm, un, ja audzējs nav ielaists,cilvēks pilnībā izveseļojas.

Ja pacientam ir ļoti izteiktas veģetatīvāssistēmas traucējumu izpausmes,viņam būtu jāvēršas nevis pieģimenes ārsta vai neirologa, bet piepsihiatra, kurš labāk pārzina visas šīsnianses. Ja būs nepieciešams, psihiatrsviņu aizsūtīs arī pie citiem speciālistiem– pie endokrinologa, neirologa,kardiologa, lai izmeklē, vai nav kādasķermeniskas problēmas. Un tikai tad,kad būs izslēgtas citas saslimšanas vaiarī ķermeniskai slimībai tiks nozīmēta adekvāta ārstēšana, psihiatrs noformulēs diagnozi un izveidos pareizu ārstēšanas shēmu.

Kas izsit no līdzsvara?

1.Visas vīrusu vai baktēriju radītas akūtas un hroniskas slimības.Tātad ir kāds infekcijas perēklis – tur notiek cīņa starp organismu un infekciju, izdalās dažādas aktīvasvielas, un tās ietekmē arī veģetatīvo centrus. Turklāt dažām vīrusinfekcijām var būt arī tā dēvētais prodromālais periods. Dienu, līdz dažām stundām,pirms infekcijas pirmo pazīmju parādīšanās mēdz būt gan vājums,gan karstuma viļņi, gan reibonis, gann elabums, un tikai pēc tam paaugstinās temperatūra.

Tāpat pēc pārslimotām nopietnām infekcijām – pēcsmaga plaušu karsoņa, meningīta –,arī pēc lielām operācijām līdz pat pusotra mmēnesim var ilgt astēnija – nogurums,nespēja koncentrēties, veģetatīvas nestabilitātes posms. Cilvēks pēkšņi nosvīst slapjš, sirds dauzās, un viņš nodomā, ka ir veģetatīvā distonija.Bet ir astēnija, un tā pāriet.

2. Veģetatīvos simptomusprovocē galvas traumas, asinsizplūdumi,galvas operācijas.

3. Riskanti ir visi hormonālāssistēmas pārkārtošanāsposmi. Pusaudžu periods, dažām sievietēm grūtniecības laiks, dzemdības un pēcdzemdību laiks un,protams, laiks pirms menopauzes un menopauze. Sievietēm diezgan bieži veģetatīva rakstura sūdzības parādās ap četrdesmit gadu vecumu. Dzimumhormonu līmenis tadvēl ir normāls, tomēr organisms gatavojas lielajām pārmaiņām un sievietēm pirmoreiz dzīvē parādās gan veģetatīvās distonijas sindroms,gan lielāka trauksmainība. Tad psihiatrs,ja nekādu ķermenisku iemeslu sliktajai pašsajūtai neatrod, meklē ģeneralizēto trauksmi vai maskēto depresiju. Tiek izrakstīti antidepresanti,un, ja tie palīdz, tas nozīmē, ka ir trāpīts desmitniekā.

4.Alkohola pārmērīga lietošana. Veģetatīvos centrus kairina nevis etilspirts, bet gan etilspirta noārdīšanās produkti, tādēvētais acetaldehīds, un tad var izpausties veģetatīvās disfunkcijas sindroms ar sirds dauzīšanos, nemierīgumu,reiboņiem, karstuma un aukstuma viļņiem, ar nelabumu, līdzpat panikas lēkmēm – apmēram no četrām līdz divpadsmit stundām pēc pēdējās izdzertās alkohola devas.

5. Pārmērīga smēķēšana,arī tā var izprovocēt veģetatīvo nestabilitāti.

6.Pārmērīga kofeīna lietošana.Pārmērīgums šajā gadījumāir ļoti nosacīts jēdziens. Ir cilvēki arvājākiem veģetatīvajiem centriem,kuri tendēti stiprāk reaģēt pat uzmazām kofeīna devām. Var būt arītā, ka cilvēks dzēris kafiju gadiem untad sāk pamanīt, ka pēc kafijas vairsnav labi. Tad jāpārtrauc to lietot. Arīno stipras melnās un zaļās tējas būtujāatturas, jo tās satur kofeīnu.

7.Ilgstošs bezmiegsprovocē veģetatīvo nestabilitāti.

8.Pārtrenēšanās, pārmērīgafiziskā slodze. Cilvēkiem,kam ir diezgan jutīgi veģetatīviecentri, galvas smadzeņu struktūrasreaģē arī uz pienskābi, kas izdalāsmuskuļu pārtrenēšanas laikā. Viņiempēc sportiskajām aktivitātēm var parādītiesne tikai slikta pašsajūta, betarī panikas lēkmes. Tāpēc vienmērjāņem vērā: sporto bez pārmērībām!Tas nenozīmē, ka aizliegts trenēties.Nē, nedrīkst atteikties no fiziskāmaktivitātēm. Ja cilvēks regulāri, bezgariem pārtraukumiem, vienādā režīmā,ar vienādu slodzi trenējas, beigubeigās organisms pielāgojas un pēctam sliktuma vairs nav.

Biežākās veģetatīvās disfunkcijas izpausmes

Sirds un asinsvadu sistēmas simptomi:sirds ritma traucējumi; spiedoša sajūta sirds apvidū, sāpes krūtīs; elpas trūkums, sajūta, ka nepietiek gaisa, žņaugšanas sajūta kaklā; asinsspiediena svārstības.

Kuņģa un zarnu trakta simptomi: sāpes vēdera apvidū; slikta dūša; smagums vēderā, uzpūšanās; vemšana vai barības atgrūšana; bieža caureja vai šķidri izdalījumi no taisnās zarnas.

Citi simptomi:reibonis; karstuma viļņi, pastiprināta svīšana; ķermeņa temperatūras svārstības; miega traucējumi; bieža čurāšana; nepatīkamas sajūtas dzimumorgānos vai ap tiem; viegli vai izteikti vagināli izdalījumi; sāpes kājās, rokās vai locītavās, notirpums.

Farmaceita padoms
“BENU Aptiekas” farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver, ka veģetatīvās nervu sistēmas disbalansu var radīt arī pārslodze darbā, skolā, mājās, arī psiholoģiska spriedze darbā, ģimenē un savstarpējās attiecībās ar tuviniekiem un mīļoto cilvēku, tuva cilvēka zaudējums, zems pašvērtējums un trauksmaina attieksme pret dzīvi, haoss, kā arī pastiprināta vēlme būt labākajam.

Farmaceite iesaka gadījumos, ja sajūtat veģetatīvās distonijas pazīmes vai arī vienkārši ilgstoši jūtaties slikti, doties pie ārsta vai sākotnēji atrast atbalsta personu, kas palīdzēs nokļūt pie speciālista – ģimenes ārsta, psihiatra, neirologa vai psihoterapeita. Ir svarīgi atrast iemeslu, kas rada lēkmes, un censties izvairīties no šiem kairinošiem faktoriem, lai mazinātu lēkmju iespējamību.

LA.lv
VE
Veselam.lv
Veselam
Piecas biežāk pieļautās kļūdas lūpu kopšanai rudenī
7 stundas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Bērnam paaugstināta temperatūra. Pazemināt vai tomēr ne?
8 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Sauss gaiss mājoklī, ko darīt?
23 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

Ieva Ēvalde
Latvijā
“Kurš ir vainīgs, par to lai spriež tiesa.” Kā saslima Siguldas bērni – vai patiesība ir noskaidrota?
Intervija 2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Opozīcija savākusi parakstus, lai rosinātu Rīgas mēra Burova atstādināšanu
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Sals līdz -7 grādiem: laika prognoze piektdienai
1 stunda
IR
Ilmārs Randers
Ekonomika
Kas jāzina par jauno kārtību pasta sūtījumu atmuitošanai?
57 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Saeima saīsina Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņu
1 stunda