Veselam
Psiholoģija

Sirds siltumam jāuzveic komercializācija un kā gūt prieku, ja svini vienatnē 16

Jebkuri svētki – kalendāra vai personīgie – ir kā atskaites punkts, kas rosina pārdomāt dzīvi: gan labo, gan slikto, gan priecīgo, gan skumjo, kas noticis pārskata periodā. Šo smagumu vēl pastiprina katra bioloģiskie ritmi. Noskaņojuma maiņas visbiežāk piedzīvo cilvēki, kuriem ir vēl kādas citas skumjas un stress.

Kā neradīt fizisku, morālu un finansiālu stresu

Vārds svētki nāk ar karogiem, klātiem galdiem un stereotipiem to svinēšanā. Ja jau Ziemassvētki – tad eglīte un bļoda ar pelēkajiem zirņiem, dāvanas, dzejoļi. Bet ja nu šiem pieņēmumiem negribas pakļauties? Ja gribas rīkoties pilnīgi pretēji?

– Galvenais ir neļauties komercializācijai un noteikumiem, – saka psihoorganiskās analīzes terapeite Iveta Rukmane. – No ārējās sevis pierādīšanas (visi dara tā, vajag dāvanas utt.) jāmēģina pāriet uz iekšējo sajūtu radīšanu. Pavisam vienkārši – godīgi jāpajautā sev: ko gribu, ko vēlos, kas man sagādās prieku? Un tad jāiedod sev atļauja, ka drīkstu dzīvot tā, kā man patīk un gribas.

Gatavojoties svētkiem, katrs izdomā savu scenāriju – ko darīs, ar ko satiksies, ko runās. Katram ir savi sapņi, cerības un plāni. Bet, ja tie nepiepildās, tad… ir vilšanās. Diezgan tradicionāla ir tāda aina, ka pirms svētkiem saimnieki cep, vāra, šmorē, pēc tam ciemiņi ēd, sten, pa vidam tiek dalītas dāvanas, de­klamēti dzejoļi. – Bet varbūt jāmaina vakara norise? Kopīga sanākšana, vakarēšana, sirsnīgas sarunas lai ir centrālais notikums, un tikai pēc tam lai seko citi pasākumi, – ierosina Iveta Rukmane.

Viesību rīkošana rada emocionālu spriedzi, jo namamātei (vai namatēvam) visu laiku jābūt saspringtai, vērojot, lai viesi justos labi, lai visi būtu paēduši, lai neviens negarlaikotos. Šādā situācijā pašai svētku rīkotājai neatliek laika priekam, atpūtai, saviesīgām sarunām, jo viņa emocionāli un fiziski ir nogurusi.

Svētki var sagādāt vilšanos arī tāpēc, ka, tiem gatavojoties, tiek pārtērēts ģimenes budžets. Tiek veiktas pat aptaujas, cik katrs tērēs, un tas jau pārvēršas par sacensību. Bet pēc tam cik nav dzirdēts, ka janvārī jāsavelk josta ciešāk.

Ko darīt, lai nebūtu šo paģiru? Kopīgi pieņemt lēmumu – nekādu komercializētu dāvanu, bet pašu darinātas (vai kopīgi ceptas) piparkūkas! – Lai svētki izdotos, ir jāļauj izpausties radošumam, – iesaka Iveta Rukmane. – Ja negribas svinēt, tad tas nav jādara, ar savu klātbūtni nav jāapgrūtina citi radi, bet jāmeklē garīgi tuvi cilvēki. Bieži vien šādas tikšanās norit daudz pozitīvākā gaisotnē nekā formāli radinieku saieti. Tad svētki ir daudz jautrāki, jo spontānas tikšanās bez noteikta scenārija, kad cilvēki, kuri sapulcējušies, ir uz daudzmaz vienāda emociju viļņa, ir lieliska iespēja atpūsties un gūt enerģiju.

Katrai svētku kategorijai ir cits saturs, cits noformējums. Starp visiem variantiem jāmeklē kaut kas sev tīkams un garastāvoklim atbilstīgs.

Ģimenes lokā, kad pulcējas trīs un pat četras paaudzes, kopsaucēju nav viegli atrast. Bet atliek tikai ievērot tradīcijas – atdot godu vecākajiem, kad var tikt piedoti arī jaunākās paaudzes izgājieni, replikas.

 

Kā gūt prieku vienatnē

Dāvāt svētkus citiem ir iespēja gūt gandarījumu. Bet varbūt ir laiks sagādāt svētkus sev? Ar svecēm, mūziku, vīna glāzi, ar grāmatu, ar vasaras atmiņām, kas fiksētas fotogrāfijās. Vientulība ir jāpieņem, – skaidro Iveta Rukmane. – Norobežošanās iemesli var būt dažādi. Vieglām skumjām dažkārt var ļauties, bet tas jādara apzināti. Videi jābūt omulīgai. Tādā dvēseles brīdī var rakstīt sev vēstuli. Ja ir domas, kas neliek mieru, jāņem balta papīra lapa un 20 minūtes jāraksta viss, kas nāk prātā, neievērojot gramatikas likumus. Smadzenes restartēsies!

Noderēs arī mandalu krāsojamās grāmatas, ja tāda nodarbe patīk, lai gan smalku detaļu krāsošana prasa koncentrēšanos. Tā ir vēl dziļāka (apzinātāka vai neapzinātāka) ieskatīšanās sevī. Ja ir grūti vientulībā, tad dažiem šī metode nepalīdzēs. Kādam varbūt vajadzīga deju kustību terapija, kas palīdzēs sakonektēt ar savām jūtām, kam ar prātu negribas pieskarties. Ir taču tā, ka, skanot kādai mīļai melodijai, gribas kustēties, dejot. – Kustoties ķermenis aizvedīs pie tā un atbrīvos no saspringuma, un ļaus sevi ieraudzīt apzinātāk. Tad jau varēs sākt izvēlēties, ko gribas, – iesaka Iveta Rukmane.

Ja vienatne ir depresīva, tas ir grūtāk. Depresijas iemesls ir ilgstoša psihotraumējoša gaisotne, piemēram, sarežģījumi ģimenē, attiecības darbā, tuva cilvēka zaudējums, nestabila finansiālā situācija. Hroniskas krīzes situācijas var ilgt gadiem, līdz rada neirotiskus traucējumus, kas pāriet depresijā, – nospiests, drūms, psihisks stāvoklis, kas jau ir diagnoze, kas jāārstē, jāmeklē speciālista palīdzība. – Depresija ir tāda lieta, kur katram pašam jāņem sevi pie rokas un jāvelk ārā, – skaidro Iveta Rukmane. – Ideālā variantā jāatrod sev tīkama nodarbe, lai būtu cilvēkos. Pirmais solis – sava dienas režīma ieviešana, piemēram, pastaiga vismaz 30 minūtes. Tā ir kustība ārā no stagnēšanas. Arī svaigs gaiss dod labu impulsu.

Atbalsta sistēmā galvenokārt ietilpst ģimene, draugi, paziņas un kolēģi. Ja atbalsta sistēma ir spēcīga, cilvēks neizjūt depresīvu noskaņojumu, un bioloģiskās svārstības tik ļoti neietekmē garastāvokli.

Ja cilvēks ir tendēts uz depresiju, svētki viņam var atgādināt kādu sāpīgu pārdzīvojumu. Tādā situācijā nonācis, viņš var justies nelaimīgs un nesaprasts un neapzināti ar savu izturēšanos sabojāt prieku arī citiem. Bet diemžēl var svētkus sabojāt arī apzināti. Tas izpaužas ar pēkšņām galvassāpēm, krasu garastāvokļa maiņu. Savā ziņā tā ir arī manipulēšana ar citiem.

 

Atvērties priekam

Vajag tikai apjēgt, ka miljons gadu pirms mums ir ritējis laiks un arī pēc mums dzīve turpināsies. Katram atvēlētais brīdis šaizemē ir jāizdzīvo skaisti un pilnvērtīgi, emocionāli un gandarīti. Globālāk domājot, daudzi sīkumi šķitīs nebūtiski un vairs nesarūgtinās, jo vairāk atvērsies priekam. Dzīvot ar priecīgu vai nīgru vaigu – katra paša izvēle. Jebkurš iemesls ir labs, lai varētu priecāties vai atrastu iemeslu skumjām.

LA.lv