Veselam
Dzīvesveids

Nesmērē krējumu, ja esi apdedzis. Kā sargāt sevi no saules 16

Foto – CHRISTO/SHUTTERSTOCK

Saulīte spēj ne tikai sasildīt, bet arī kaitēt – sāpīgi apdedzināt. Ne vienmēr tiek ņemti vērā dermatologu brīdinājumi, ka pārmērīga gozēšanās saulē ar laiku var radīt nepatīkamas un bīstamas sekas. Kā droši sadzīvot ar sauli?

Pirmās ziņas, ka sauļošanās nav veselīga, parādījās 1967. gadā Austrālijā, kur ir augsta saules aktivitāte un daudz ieceļotāju no Eiropas ar gaišu ādu.

Problēma kļūst arvien aktuālāka, jo dzīves laikā uzņemtie ultravioletie stari uzkrājas, iedzīvotāji noveco un ozona slānis kļūst arvien plānāks. Turklāt mūsdienās cilvēki sauļojas ne tikai vasarā, bet arī ziemā apmeklē solāriju un brauc atpūsties uz dienvidu zemēm.

Latvijā ir krietni pieaugusi saslimstība ar ļaundabīgajiem ādas audzējiem bazaliomu un melanomu, kuru attīstību galvenokārt veicina pārmērīga atrašanās saules ultravioletajā starojumā. Agrāk ar ādas vēzi slimoja galvenokārt mūža nogalē, taču tagad to arvien biežāk atklāj jau 35–40 gadu vecumā.

 

Kaitējums ādai

Pētījumi liecina – pakļaujot ādu saules ultravioleto staru iedarbībai, tajā jau pēc piecām minūtēm notiek bioķīmiskas izmaiņas, kuras var izraisīt nevēlamas pārmaiņas šūnās.

Atrodoties saulē, veidojas ādas dabiskais pigments. Ja tas atbilst SPF 2, tiek aizturēti apmēram 50% gaismas fotonu, bet, ja SPF 4 – tad 75%. Uz brūnas ādas sārtums uzreiz nav pamanāms, tāpēc rodas maldinoša sajūta, ka varam droši uzturēties saulē. Taču tādējādi ar laiku uz ādas sāk parādīties pigmentācijas plankumi, asins kapilāri vai vēl sliktāk – ļaundabīgi audzēji.

Novērojumi un pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri ilgstoši pakļauj sevi saules ultravioleto staru iedarbībai, noveco ātrāk, piemēram, uzskatāmi tas redzams internetā izplatītajā piemērā par divām dvīņumāsām – tā, kura strādāja laukos brīvā dabā, atšķirībā no otras, pilsētnieces, izskatās krietni vecāka.

Saules starojums sastāv no UVA un UVB stariem. UVA stariem ir lielāks viļņu garums, un tie var izkļūt cauri stiklam, ja vien tam nav speciāla pārklājuma, tāpēc, piemēram, šoferiem dažkārt viena sejas ādas puse noveco straujāk. Kā piemēru tīmeklī var apskatīt kāda amerikāņa tālbraucēja foto, viņam vienu sejas pusi ik dienu gadiem apspīdējusi saule. Tās kairinātā sejas daļa izskatās daudz sliktāk nekā tā, kas bija apēnota.

Ja ir daudz dzimumzīmju vai citu ādas veidojumu, palielinās risks saslimt ar melanomu. Izpētīts, ka ap 1900. gadu vienam cilvēkam vidēji bija 4–8, bet ap 2000. gadu jau 150–200 veidojumu.

Jāņem vērā, ka tikai aptuveni 20% gadījumu melanoma attīstās uz dzimumzīmēm. Pārsvarā tā parādās kā jaunveidojums.

Dažas no melanomas formām var attīstīties arī saulei nepakļautās vietās, tomēr lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju šā audzēja veidošanos rosinājis saules apdegums, jo ikdienas tiek pavadītas telpās, bet brīvdienās uzņemta pārāk liela ultravioleto staru deva.

Trešajā gadījumā melanoma attīstās cilvēkiem, kuri gadiem ilgi strādā laukā, visbiežāk sievietēm ar lieliem pigmentācijas plankumiem (Lentigo maligna) uz vaigiem.

Agrāk par visbīstamākajiem uzskatīja UVB starus, bet vēlāk tika pierādīts, ka kancerogēni ir arī UVA stari, kas darbojas, nevis tieši izraisot mutācijas šūnās, bet ar brīvo radikāļu starpniecību. Turklāt tie iekļūst ādā dziļāk nekā UVB stari.

Vairākās Eiropas valstīs saules ultravioletais starojums atzīts par profesionālas saslimšanas cēloni, tāpēc, piemēram, ilggadējiem ceļubūves un celtniecības darbiniekiem, saslimstot ar ādas vēzi, valsts kompensē visus ārstēšanās izdevumus.

 

Nesargā pilnībā

Lielāko daļu ultravioletā starojuma sakrājam, nevis mērķtiecīgi sauļojoties, bet ikdienas aktivitāšu laikā, tādēļ aizsargkrēms jālieto ne tikai pludmalē, bet arī citos brīžos, kad uzturamies laukā.

Svarīgi izvēlēties līdzekli, kas pasargā ne tikai no UVB, bet arī UVA starojuma.

Maldīgs ir priekšstats, ka SPF (sun protection factor – saules aizsardzības faktors) skaitlis norāda laiku, cik ilgi var atrasties saulē. Tas apzīmē spēju aizturēt gaismas fotonu skaitu. Jebkurš līdzeklis jāuzklāj no jauna ik pēc divām stundām, bet peldoties vai intensīvi svīstot vēl biežāk.

Eiropas Savienības (ES) valstīs var iegādāties aizsarglīdzekļus ar SPF 20, 30 un 50+. Dažviet, piemēram, Ēģiptē, Turcijā un ASV, pieejami arī aizsargkrēmi ar SPF 100. ES likumdošana to nepieļauj, lai lietotājiem nerastos maldīga drošības izjūta, ka saulē drīkst atrasties neierobežoti ilgi.

Augstāka aizsardzība piemīt saules aizsarglīdzekļiem, kas satur tā sauktos fizikālos faktorus. Tie atstaro lielāko daļu ultravioleto staru, taču jārēķinās, ka tie iekrāsos ādu baltu. Tad uz iepakojuma ir norādīts, ka tajos ir cinka vai titāna oksīds. Savukārt organiskie jeb ķīmiskie faktori uztver UV fotonus un pakāpeniski noārdās paši.

Aplami rīkojas tie, kuri, ik pa laikam uzklājot saules aizsargkrēmu, augu dienu pavada saulē, jo tas no ultravioleto staru kaitīgās ietekmes nepasargā pilnībā.

Saulē noteikti jāuzmanās arī vīriešiem ar pliku galvvidu. Vislabāk nēsāt platmali, taču, ja tās nav, jālieto aizsarglīdzeklis. Uz pakauša ultravioleto staru ietekmē mēdz attīstīties vēža priekšvēstnese aktīniskā keratoze un agresīvais plakanšūnu vēzis.

Nedrīkst aizmirst, ka var apdegt arī ausis un lūpas. Turklāt ultravioleto staru ietekmē mēdz aktivizēties herpesvīruss.

Ja āda tomēr apdegusi, vēlams noskaloties vēsā dušā vai atvēsināt to ar aukstā ūdenī samitrinātu dvieli. Nevajadzētu uz ādas ziest skābo krējumu, kā nereti mēdz darīt. Labāks variants ir kefīrs vai paniņas, kas ir šķidrākas, – tās uzklājot, ūdens izgaros un atdzesēs ādu. Krējums ir biezs un taukains, tāpēc neļaus izdalīties siltumam un pasliktinās stāvokli vēl vairāk. Priekšroka būtu dodama īpaši šim nolūkam paredzētai vieglas konsistences emulsijai, kas satur pantenolu un citas aktīvās vielas.

 

Vai pietrūks D vitamīna?

Nereti mēdz brīdināt – lietojot saules aizsarglīdzekli, tiks kavēta D vitamīna veidošanās organismā, taču tie, kas tā runā, nav dermatologi. Uztraukumam nav pamata, jo šim nolūkam pietiek atrasties saulē tikai 10 minūtes dienā. Turklāt sauļošanās ne vienmēr garantē, ka D vitamīna netrūks, jo saules staru ietekmē organismā veidojas tikai D vit­amīna priekštecis, kas aknu un nieru darbības traucējumu dēļ var arī nepārveidoties par vit­amīna aktīvo formu.

D vitamīnu var uzņemt arī no uztura, piemēram, ar piena taukiem, olām, treknām zivīm, vai nopirkt aptiekā uztura bagātinātāja vai medikamenta veidā, un šajā gadījumā tas jau ir gatavs lietošanai.

 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

SVARĪGI

• Saules aizsarglīdzeklis jālieto arī mākoņainā laikā, jo ultravioletie stari izkļūst cauri mākoņiem, un tad reizēm var iesauļoties pat ātrāk.

• Saules aizsargkrēms neiedarbojas uzreiz pēc uzziešanas, tāpēc jāuzklāj jau 20–30 minūtes pirms došanās saulē.

• Sporta un tūrisma preču veikalos var iegādāties apģērbu ar saules aizsargfaktoru, par ko liecina atzīme UPF.

 

PADOMI

Kā izvēlēties saules aizsarglīdzekli

• Ja āda ir ļoti jutīga, jālieto aizsargkrēms ar SPF 50+ un jāvalkā pēc iespējas apsedzošs apģērbs.

• Bērniem un tiem, kuriem ir daudz dzimumzīmju un citu jaunveidojumu, priekšroka dodama aizsarglīdzeklim ar SPF 30.

• Ja iedegums veidojas viegli, piemērots būs līdzeklis ar SPF 20.

• SPF 6, 8 vai 12 ir iestrādāts daudzos dienas krēmos, taču to aizsardzība ir minimāla.

 

UZZIŅA

Kāds šodien UV indekss? 

Vasarā laika ziņās mēdz pieminēt UV indeksu – ultravioletā starojuma mērvienību. Jo tas lielāks, jo izteiktāka saules intensitāte un iespēja gūt apdegumu. Parasti Latvijā tas visaugstākais ir jūnijā un jūlijā. Precīzu tā prognozi Latvijas dažādās vietas var atrast: www.meteo lv.

• 1–2 (zems): vēlams lietot saulesbrilles.

• 3–5 (mērens): jāizmanto saules aizsargkrēms, saulesbrilles un pusdienlaikā jāuzturas ēnā.

• 6–7 (augsts): no pulksten 11 līdz 15 jāizvairās no tiešiem saules stariem, jālieto saules aizsarg­līdzeklis, apsedzošs apģērbs un saulesbrilles.

• 8–10 (ļoti augsts): labāk uzturēties ēnā, jālieto saules aizsargkrēms, apsedzošs tērps un saulesbrilles.

• 11 un vairāk (ekstrēms): neaizsargāta āda var apdegt pāris minūtēs. Nepieciešama maksimāla aizsardzība.

 

KONSULTĒJIS DR. KARLA KLĪNIKAS DERMA CLINIC RIGA VADĪTĀJS DERMATOLOGS RAIMONDS KARLS

LA.lv