Veselam
Netradicionāli

Ājurvēdisks, ezoterisks un astroloģisks skatījums uz tievēšanu0

Foto-Shutterstock

Teksts: AIJA AUSTRUMA, astroloģe

Ja vienā teikumā jāapkopo atbilde uz jautājumu, kas ietekmē mūsu slaidumu (vai tuklumu) no alternatīvo terapijas prakšu viedokļa, tā skanētu šādi: tas, kādi no dabas esam, tas, ko ēdam, tas, kā kustamies, un tas, kā domājam (lasi – ar apziņu radām savu pasauli). Kā redzi, galvenajās līnijās tas nav pretrunā ar oficiālās medicīnas viedokli. Aplūkosim pamatīgāk un tuvāk!

Slaidums, ko daba devusi

Pirms vispār sāc piktoties uz sevi, svariem un sūro dzīvi, jāpieņem vienkārša patiesība – daba mūs ir radījusi dažādus, un ir muļķīgi mēģināt pārtaisīt sevi pēc sazin kāda etalona.

Brīnišķīgi to parāda ājurvēdiskais dalījums došās: cilvēks, kam dominē vatta doša, iespējams, nemaz nelasīs par lieko svaru, jo ir caurbira pēc dabas, savukārt kārtīga kapha doša jau kopš bērnības ir cīnījusies ar jautājumu, kāpēc viņas ķermeņa apjoms ir lielāks par to, ko mums pierasts uzskatīt par normālu. Taču tas šajā gadījumā nekādā ziņā nenorāda, ka kapha cilvēks nav vesels vai nedzīvo veselīgi!

Tāds vienkārši ir viņa ķermeņa tips. Sporta zālē pavadītajām stundām ir īslaicīgs efekts, svars pie kaphas atgriežas žigli, jo… var gadīties, ka tāds arī ir viņas normālais, veselīgais svars. Mierinājumam var piebilst, ka arī imūnsistēma šiem cilvēkiem ir noturīgāka.

Astrologs pēc dzimšanas kartes var noteikt, vai šim cilvēkam ir dabiska nosliece uz kādu lieku kilogramu.

Piemēram, cilvēkiem, kuriem dominē Ūdens stihija (Vēzis, Skorpions, Zivis), ir lielāka tendence izplūst. Vai arī – ļoti ticams, ka viņš nonāks pie liekā svara savu rakstura īpatnību un rīcības dēļ. Un arī to, vai konkrētais cilvēks ir gana pašdisciplinēts, lai piekoptu veselīgus paradumus ilgākā laikā. Tomēr šīs nianses ir gana smalkas, lai mēs vispārinātu no sērijas visi Vēži ar laiku kļūst resni vai visas Jaunavas ir tā norūpējušās par savu veselību, ka nenokāps no diētas. Nu, nav tā, un viss!

Vēl astrologs, analizējot cilvēka karti saistībā ar pašreizējo planētu stāvokli un dabiskajiem cikliem, var noteikt laikposmus, kad konkrētajai personai kā mērķdotācija tiek dota enerģija kaut kā jauna radīšanai. Ja šo enerģiju neiztērējam pēc nozīmes, tā var apvainoties un sagult taukos – ja nu kādreiz nākotnē mēs sapratīsim, kā to pareizi izlietot.

Ir arī tādi laikposmi, kad organisms dabiski uzkrāj vairāk resursu. Tāpēc, pirms sāc skarbu notievēšanas kūri, varbūt vērts pajautāt, cik dabiski tas iekļaujas tavā ķermeņa tipā un pašreizējā dzīves ciklā.

Taču, protams, ir arī tas tauku mētelītis, ko uzaudzējam papildus dabas lemtajam, un ar to gan ir vērts pacīnīties.

Barība smalkajam ķermenim

Kāpēc diētas bieži vien nepalīdz? Viena lieta ir nomest liekos kilogramus no redzamā un taustāmā fiziskā rumpīša, pavisam cita – tikt galā ar enerģētisko badu, kas uzkrājas smalkajos ķermeņos.

Fiziskais ķermenis var badoties salīdzinoši ilgi bez jūtamiem streika pieteikumiem un pēc tam atgriezties pie ierastās ēdienkartes. Ja atstāsi bez gaidītajām enerģijām smalko ķermeni, tad ātri vien kļūsi kreņķīgs, saguris un nīgri reaģēsi uz katru kairinājumu (šķiet, katrs, kas kaut reizi ievērojis diētas vai mēģinājis atmest smēķēšanu, pazīst šo stāvokli, kad ikviens sīkums nesamērīgi aizkaitina). Rodas it kā loģisks secinājums – labāk būt apaļai un priecīgai, nevis slaidai un nervozai, vai ne? Liela daļa tievētāju šajā brīdī izšķiras par labu pirmajam variantam.

Bet atgriezīsimies pie smalkā ķermeņa. Kas to baro? Ezoteriskais skaidrojums – emocijas.

Jo vairāk krāšņu emociju mēs gūstam no savas dzīves, darba, attiecībām, ikdienas, jo mazāk bada smalkajā plānā.

Atliek atcerēties iepriekšējo reizi, kad biji iemīlējies, lai pārliecinātos, ka emociju mielasts tiešām palaida atvaļinājumā fizisko ēstgribu. Diemžēl arī pretējais ir tiesa – šķiršanās (un citu smagu krīžu) laikā tāpat mēdzam zaudēt ēstgribu, ja tā kārtīgi ļaujam sev izsēroties. Ja ne, apēdam apspiestās emocijas gluži taustāmos un ne īpaši veselīgos frī ar majonēzi, šokolādē vai kādā citā mierinājuma produktā.

Labāk, protams, būtu kausēt tauciņus ar pozitīvām emocijām, un šis ir visai sarežģīts uzdevums, kas trenē to pašu izslavēto apzinātību. Pirmkārt, regulāri un apzināti katru dienu jāieplāno sev kāds jauks brīdis, kāds notikums, kas sagādā patiesu prieku. Otrkārt, jāiemācās to izbaudīt visā pilnībā, nekavējoties domās pie iepriekš darītā un nerūpējoties par to, kas ieplānots pēc šīs patīkamās pauzes.

Sevi lutināt vajag, arī ķermeniskajā līmenī. Ja tas šķiet egoisms vai lieka naudas šķiešana, padomā par to no šāda viedokļa: ķermenis grib, lai tu to ievēro, un, ja jau tam neizdodas pievērst tavu uzmanību, esot mazā apjomā, tad varbūt tas jāpalielina, jo lielākus objektus taču ir vieglāk ievērot! Loģiski, vai ne!?

Šķiet, pat skeptiķi piekritīs, – pozitīvās emocijās mēs vibrējam augstākā frekvencē, un līdzīgs pievelk līdzīgu, tāpēc tādā prieka un viegluma stāvoklī pievilcīga šķiet viegla – augstu frekvenču barība, kas vairumā gadījumu ir arī veselīga un diētiska. Bet, kad stresaina situācija prasa mobilizēt izdzīvošanas resursus, prasās kaut kā pamatīgāka, sātīgāka. Bet… Kā lai izskaidro, piemēram, dārza ballīti, kur sanākuši tavi vistuvākie cilvēki, kur esi pacilāts un priecīgs, teju vai eiforisks, bet uz kuņģi ceļo viens šašlika gabals pēc otra un pīrāgi piedevām. Tur jau tā lieta – kas par daudz, tas par skādi!

Līksms cilvēks ir viena lieta, bet gaisā parauts – pavisam cita, un ķermenis ar savu iebūvēto prātu, baidoties, ka šāds eiforisks saimnieks nespēs adekvāti reaģēt draudīgā situācijā, cenšas saimnieku sazemēt tādā veidā, kādā nu māk, proti, ar pārtiku. Ne velti pēc nopietniem rituāliem obligāta sastāvdaļa ir sazemēšanās ar nelielu mielastiņu: lai atgrieztos šeit un tagad, materiālajā pasaulē ar tās likumsakarībām.

Galvenās lietas, kas liek resnēt

(tie nav pārtikas produkti!)
• bailes netikt galā ar kaut ko konkrētu vai ar dzīvi vispār
• regulāri netīkami darbi
• konstanta atteikšanās no savām sirds vēlmēm
• apziņa vai izjūta, ka nerealizē savu misiju
• ieciklēšanās uz pagātnes apvainojumiem
• aizvainojums uz savu vīrieti (vai vīriešiem vispār)

Lai nu kā, pati galvenā aizēdamā emocija ir bailes: ķermenis būvē aizsardzību, kā nu māk: ar buferzonu un uzkrājumiem nebaltai dienai. Kamēr šīs emocijas sevī nēsāsi, ķermenis turpinās tā darīt, vienalga, vai ievēro smalku diētu un svīsti trenažieru zālē, vai ne. Tuklums brīnišķīgi pieskaņojas bailēm izveidot noturīgas attiecības – kas tad mani, tādu apalīti, gribēs? Un tā tālāk.

Figūrai (tāpat kā naudai) jābūt līdzeklim, nevis mērķim. Ja nav skaidri formulējama turpinājuma teikumam “man vajag labu figūru, lai…”, tātad tev to nevajag!

Varbūt kaut kur dziļi tevī sēž pārliecība – kad būsi tikusi pie kārotajiem centimetriem, to saglabāšana prasīs nemitīgas rūpes, laiku, uzmanību, un tu baidīsies atkal uzresnēt. Naudu piesaucu ne jau nejauši – ar to mēdz būt līdzīgi: daudzi cilvēki baidās, ka nepratīs to nosargāt un gudri izmantot, tāpēc neapzināti izvēlas dzīves scenārijus, kuros līdz lielai naudai netiek.

Kas lācītim vēderā?

Jautāta par liekā svara uzkrāšanas iemesliem, alternatīvo terapijas metožu praktiķe Inga Gromova min šlakvielu un toksīnu nogulsnēšanos: “Tauku funkcija ir uzkrāt toksīnus un šlakvielas. Asinīs parādās pārāk daudz svešķermeņu, kuri nevar tikt izmantoti organisma šūnām kā barība, un tie sāk piesārņot organismu. Tos dēvē par šlakvielām. Tās ir lielmolekulāra sastāva barības vielas, ko aknas nespēj pārstrādāt, bet nieres – izvadīt. Tātad svešķermeņi klīst pa organismu, un tie kaut kur jānovieto… Lūk, tie sāk nogulsnēties taukaudos!”

Kāpēc organismā pārmērīgi veidojas šīs lielmolekulārās barības vielas? Pirmkārt, tas, ka kumoss jāsakošļā vismaz 36 reizes, nav nekādas blēņas. Otrkārt, porcijas lielums – savelkot plaukstu dūrītē un ar otru to apķerot, var noskaidrot savu barības normu. Cilvēks var ēst visveselīgāko ēdienu, bet, ja tas nesašķelsies, būs kā inde organismā.

Treškārt – organisma kanalizācija. Barības masa tiek pārstrādāta resnajā zarnā divos procesos – rūgšanas un pūšanas. Normāli barība organismā pārstrādājas pūšanas procesā, kurā piedalās 90% mikrofloras un tikai 10% sēnīšu.

Ja sēnīšu kolonijas pārņem zarnu traktu, līdzsvars tiek izjaukts.

Sliktie mikroorganismi savairojas, un organisma harmoniskā darbība cieš – rodas disbakterioze. Barība tiek pārstrādāta rūgšanas procesā, kuru var izjust ar gāzu krāšanos, vēdera pūšanos, caureju vai aizcietējumu un tauku krāšanos. Sēnēm sevišķi garšo saldumi! Savukārt labvēlīgo mikrofloru iznīcina medikamenti, īpaši antibiotikas, nevēlami ēšanas ieradumi, ķīmiski un sintētiski preparāti, E vielas, alkohols, smēķēšana un stress.

Visbeidzot – jāievēro ēšanas paradumi. Vakarā visi orgāni strādā pazeminātā režīmā un gremošanas sistēma pošas gulēt. Aizkuņģa dziedzeris vakarā vienkārši neizdala pietiekami daudz gremošanas fermentu, kas sašķeltu olbaltumvielas, ogļhidrātus un taukus. Tāpēc viss, kas vakaros apēsts, tiek nogulsnēts taukaudos!

Kā sevi piemānīt

Mānīšanās tā ir tikai nosacīti, jo neko sliktu sev nenodarīsi, ja iekļausi ēdienkartē pāris produktu, kas mazina ēstgribu vai palīdz ātrāk sadedzināt apēsto un optimāli izvadīt no organisma uzņemtās indes. Pētījumi rāda, ka apetīti ierobežo ķiploku, zaļu ābolu, fenheļa, auksti spiestas olīveļļas un greipfrūtu aromāts. Turi šos produktus sasmaržojamā vietā vai ielej greipfrūta ēterisko eļļu aromkuloniņā un nēsā to kaklā.

Augi uzsūc dzīvinošo enerģiju no saules, kas uzlādē to un ļauj pabarot katru mūsu fiziskā, garīgā un emocionālā ķermeņa šūnu tai piemērotā veidā, tāpēc tos var izmantot kā palīgus gremošanas uzlabošanai un svara normalizēšanai. Veselīga diēta darbojas arī kā antidepresants (tikai bez blaknēm), tātad palīdz brīžos, kad notiek emocionālā pārēšanās.

• Melnie pipari un kurkuma palīdz mazināt svaru, novēršot tauku nogulsnēšanos organismā;
• kanēlis un ingvers stabilizē cukura līmeni asinīs, mazinot apetīti;
• svaigi ķiploki un sīpoli satur dažādus fermentus, kas uzlabo gremošanu, veicinot svara samazināšanos;
• karēla (rūgtā melone) palīdz regulēt cukura līmeni asinīs, attīra asins sastāvu un veicina aknu spēju pārstrādāt taukus;
• sierāboliņa sēklas attīra detoksikācijas orgānus un ir šķiedrvielām bagātas, tādēļ rada sāta sajūtu un ļauj samazināt porciju;
• diedzētas sēklas un pākšaugi ir ļoti sārmaini un detoksējoši, tādēļ palīdz līdzsvarot iekšējās un ārējās sekrēcijas dziedzeru darbību.

Skaties uz mēnesi un tievē

Vēl viena metode ir ēdienkartes pieskaņošana dabas cikliem – Mēness ceļam cauri zodiakam. Ideja ir šāda – katru zodiaka zīmi pārvaldošā stihija labāk saprotas ar noteiktām produktu grupām, un tās arī labāk pārstrādājas organismā. Ir gan nosacījums – līdzās vēlamajai grupai nelietot citas.

• Mēness Zemes zīmēs (Vērsis, Jaunava, Mežāzis): sāls, kurai dietoloģijā ir visai nelāga slava, šajās dienās nevis rada tūsku, bet uzlabo asins sastāvu. Protams, saprātīgās devās. Katrā ziņā var atļauties kaut ko sāļāku – ar nosacījumu, ka paralēli neēdīsi produktus, kuros izteikti daudz tauku, olbaltumvielu un ogļūdeņražu.

• Mēness Gaisa zīmēs (Dvīņi, Svari, Ūdensvīrs): tauki (tiesa – labāk augu tauki) ir pat vēlami. Salāti ar riekstiem un augu eļļu rullē ar nevaldāmu jaudu!

• Mēness Uguns zīmēs (Auns, Lauva, Strēlnieks): olbaltumvielām bagāta pārtika šajās dienās atnes maksimāli daudz labuma. Bet tauki gan ne, tāpēc treknu sieru vietā labāk izvēlēties liesākus piena produktus un pākšaugus.

• Mēness Ūdens zīmēs (Vēzis, Skorpions, Zivis): lūk, laiks ogļūdeņražiem –var atļauties pat kādu kūciņu.

• Augļus un dārzeņus var ēst jebkurā Mēness zīmē, bet, ja ir īpašs nodoms tievēt, labāk uz laiku atteikties no saldajiem augļiem un sulām.

Ja esi gatava izmēģināt šādu dalīto ēšanas principu svara normalizēšanai, vislabāk sāc dilstoša Mēness fāzē, kas atšķirībā no augošas ir orientēta uz enerģijas iztērēšanu, nevis uzkrājumu veidošanu. Rezultātu pamanīšanai būs vajadzīga vismaz 21 diena.

Jāpiebilst, ka organisma attīrīšanai draudzīga ir 18. Mēness diena, bet badošanās 5. Mēness dienā var būt kaitīga, jo šajā dienā pārtikas enerģija baro astrālo ķermeni.

Uz priekšu citādā gaitā!

Liekais svars var parādīties divos veidos, skaidro veselības skolotāja Inga Gromova, un ar katru no šiem veidiem jādarbojas citādi.

Pirmais ir endokrīnais liekā svara veids. Tas rodas visos vecumos gan lielam, gan mazam. To var atšķirt vizuāli: apaļumi sedz rokas, kājas, seju un vēderu – tātad visu ķermeni.

Otrais aptaukošanās veids ir tikai gados vecākiem cilvēkiem. No pirmā tas atšķiras ar tauku uzkrājumu vēdera rajonā, rumpi veidojot līdzīgu muciņai. Pazūd viduklis, parādās vēderiņš, viss izlīdzinās vienmērīgi apaļš, bet kājas un rokas paliek tievas kā iepriekš. Šis apaļums rodas no tā, ka netiek kustināti attiecīgie muskuļi un tauki nogulsnējas vietās, kur nekustas.

Tātad liekā svara problēma rodas, ja netiek kustināti attiecīgie muskuļi vēdera un sānu rajonā.

Ar ko atšķiras vecāka cilvēka gaita no jaunāka? Jaunais pārvietojas lineāri – līdzīgi kā modeles pa mēli, vairāk kustinot gurnus. Vecāks cilvēks staigā stīvi un pārvietojas kā pīle – no vienas kājas uz otru, nekustinot gūžas, rezultātā var rasties artrozes, gūžu muskuļu spazmas. Gūžas pārstāj darboties, līdz ar to pārstāj darboties vēdera muskuļi, jo tie piestiprināti pie gūžām.

Saistītie raksti

Kā panākt, lai iekustinātos attiecīgie muskuļi? Vingrinājums ir vienkāršs: sperot soli, novieto pēdas vienā līnijā, līdzīgi kā tērpu demonstrētājas. Jau pirmajās dienās sajutīsi, ka sāp vēdera un sānu muskuļi.

Tāpēc nevajag taisīt pārslodzi, bet vingrināties, sākot no 5–10 minūtēm un ar katru dienu palielinot laiku (līdz 40 minūtēm dienā). Tad arī tauki pazudīs un parādīsies viduklis! Protams, ar nosacījumu, ka svara pieaugumam nav citu emocionālu vai medicīnisku iemeslu.

 

LA.lv