Veselam
Ārstēšana

Alūksnieši un apieši ar orķestri pie politiķiem. Čakšai galvenie esot pacienti0


Alūksnes novada attīstības programmā Alūksnes slimnīcai ir paredzēta konkrēta loma – tā ir 24 stundu neatliekamās medicīniskās palīdzības daudzprofilu slimnīca.
Alūksnes novada attīstības programmā Alūksnes slimnīcai ir paredzēta konkrēta loma – tā ir 24 stundu neatliekamās medicīniskās palīdzības daudzprofilu slimnīca.
Foto – Timurs Subhankulovs

Vakar pie Saeimas protesta akcijā pulcēsies lielākoties pacienti, nevis mediķi, kā tas ierasts. Uz Rīgu viņi atbraukuši no Alūksnes un Apes novadiem un līdzi paņēmuši arī orķestri, cerot uz politiķu veselo saprātu, kas neļautu samazināt ārstniecisko pakalpojumu apjomu Alūksnes slimnīcā.

Alūksnes slimnīcas vadītāja Maruta Kauliņa Slimnīcu biedrības un Veselības ministrijas sanāksmē par slimnīcu kartējumu uzzinājusi, ka ministrija gatavojas mainīt viņas vadītās ārstniecības iestādes statusu, to pārprofilējot no 24 stundu neatliekamās medicīniskās palīdzības daudzprofilu ārstniecības iestādes uz ambulatoro dienas centru ar 12 stundu darba laiku. Ja šis plāns īstenosies, tad Alūksnes un Apes novada iedzīvotājiem nebūšot iespēju saņemt nekādu diennakts neatliekamo stacionāro un ambulatoro palīdzību. Alūksnes novada pašvaldība, kas kopā ar Apes novada vietējo varu ir slimnīcas kapitāldaļu turētāja, savu sašutumu paudusi valsts augstākajām amatpersonām un lūgusi saglabāt Alūksnes slimnīcas pašreizējo statusu un pakalpojumu klāstu. Vakar deputātiem tika iesniegta arī 8000 iedzīvotāju parakstīta vēstule.

Veselības ministre Anda Čakša pa ceļam uz Igauniju, kur bija jāpiedalās Baltijas politiskajā dialogā par primāro veselības aprūpi, iegriezās Alūksnē, kur tikās ar abu novadu vadību, runāja arī ar iedzīvotājiem un apmeklēja slimnīcu.

Ministre pēc tikšanās sacīja, ka viņai bijusi lietderīga saruna un viņa pārliecinājusies par slimnīcas personāla vēlmi strādāt, kā arī ieinteresētību sniegt pacientiem kvalitatīvu veselības aprūpi. Taču, lai varētu objektīvi novērtēt situāciju, ir rūpīgi jāizanalizē dati gan par pacientu stacionēšanas ilgumu, par pieejamību ambulatorajiem pakalpojumiem, kā arī cita informācija. “Alūksnes slimnīca ir paudusi satraukumu, ko es kā ministre nedrīkstu ignorēt, kaut gan par reformām lokālajās slimnīcās plānojam spriest nākamajā gadā. Šogad runāsim par reformām reģionālajās un universitātes slimnīcās,” pastāstīja ministre.

Šodien protesta akcijā piedalīsies arī ilggadējais slimnīcas ķirurgs Valdis Skulte, kurš uzskata, ka varētu piekrist tam, ka “nākotnē ir jāsamazina slimnīcu skaits, bet tam jānotiek tad, kad šim procesam ir pienācis laiks”. “Pretējā gadījumā tas izskatīsies tāpat kā māmuliņu Daugavu ielaist Rīgas kanālā un brīnīties, ka Rīgā ir plūdi,” saka ārsts un uzsver: “Nedrīkst ignorēt to, ka pirmais posms – ģimenes ārstu Alūksnes novadā nav pietiekamā skaitā (trūkst četru ārstu; no desmit ārstiem četri ir pensijas vecumā. – M. L.) un viņi nespēj nodrošināt nepieciešamo veselības aprūpi. Ja sākuma posms nefunkcionē pietiekami labā līmenī, tad visa diagnostika un ārstēšana notiek stacionāros.

Veselības ministre Anda Čakša ne reizi vien ir sacījusi, ka viņai pirmajā vietā esot pacienti. Tomēr par šiem labajiem centieniem rodas šaubas. Žurnāla “Latvijas Ārsts” oktobra numurā ministre apgalvo, ka Latvijas medicīna ir bijusi soli līdz tam, ka būtu privatizēta un ka no tā būtu cietuši iedzīvotāji. Tātad galvenais, lai neciestu pacientu intereses. Bet, ja mēs runājam par Alūksnes slimnīcas likteni, tad, pazeminot slimnīcas statusu, Alūksnes un Apes reģiona iedzīvotājiem ne par kriksīti neuzlabosies veselības aprūpe. Varu nolikt uz galda tūkstoš eiro, ka pieejamība medicīnai pasliktināsies.

Mēs un arī ministre zina, ka mums tuvākajā Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienībā vairāk nekā puse akciju pieder privātpersonām, daļa arī viņas padomniecei Vānes kundzei. Turklāt slimnīcai ir parāds un tā ir ieķīlāta, un no Balviem Alūksnes slimnīcā tiek ievests ne mazums pacientu, jo Balvos ir pro­blēmas ar neatliekamās palīdzības nodrošināšanu. Taču, neraugoties uz to, ministre rosina, ka uz šo slimnīcu ir jāvirza valsts budžeta nauda un arī pacienti no Alūksnes un Apes novadiem. Tas liecina par to, ka ministre atklāti lobē privāto struktūru, bet vienlaikus “Latvijas Ārstā” atzīst, cik labi, ka mēs izglābāmies no medicīnas privatizēšanas.”

Veselības ministre par savu padomnieci nešaubās un nesen Latvijas Radio to apstiprināja, sakot, ka “viņa ir padomniece ekonomikas jautājumos. Palīdz aprēķinos, meklēt sakarības un analizēt tās. Neviena slimnīca netiek izdalīta kā kaut kas atsevišķs!” Vānes kompetence, iegūtā izglītība un pasniedzējas amats augstskolā, pēc Čakšas teiktā, ir pietiekami, lai Vānei uzticētos.

Alūksnes slimnīcas vadītāja M. Kauliņa ir “Vienotības” biedru rindās, un Saeimas “Vienotības” frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns vakar par plānoto reformu Alūksnes slimnīcā informējis frakcijas deputātus. “Izpētot situāciju, konstatēju – ja šajā slimnīcā vairs nesniegs neatliekamo medicīnisko palīdzību, tad akūti slimo pacientu ārstēšana Ziemeļvidzemē nonāks privātuzņēmēju rokās. Jāņem vērā tas, ja grūtībās nonāk valsts vai pašvaldības ārstniecības iestāde, tad kapitāldaļu turētāji meklēs visas iespējas, lai to glābtu. Taču, ja tas notiek ar privātu medicīnas iestādi, tad glābšanas process ir ievērojami sarežģītāks,” sacīja Smiltēns.

Alūksnes novada pašvaldības deputāti valsts augstākajām amatpersonām raksta, ka jau šobrīd slimnīca ir izveidojusies par reģiona slimnīcu, jo, kā liecina pēdējo gadu pieredze, ceturtā daļa no ārstētajiem pacientiem ir no Gulbenes, Balvu, Viļakas, Valkas un Smiltenes novadiem. Teritorija, ko apkalpo šī ārstniecības iestāde, pārsniedz 40 000 iedzīvotāju. Diemžēl šobrīd Veselības ministrijas iedalītā kvota, pēc kuras aprēķina valsts piešķirtā finansējuma apjomu, ir attiecināta vien uz 
22 000 Alūksnes un Apes novadu iedzīvotājiem. Alūksnes slimnīca traumatoloģisko palīdzību sniedz visai Gulbenes un Balvu apvienības apkalpojamai teritorijai. Turklāt pacientus no kaimiņu novadiem tālākai ārstēšanai uz Alūksni nosūta pašas kaimiņu novadu slimnīcas. Slimnīcā ir sakārtota ķirurģiskā un traumatoloģiskā infrastruktūra – pilnībā renovēts operāciju bloks ar divām operāciju zālēm, operatīvo loka rentgenu, traumatoloģiski ortopēdisko galdu, kā arī pieejama datortomogrāfija, ultrasonogrāfija, rentgens, laboratorija, radioloģiskie izmeklējumi, speciālistu konsultācijas…

Alūksnes novada pašvaldība apmaksā rezidentūras studijas traumatologam un ķirurgam, kuri slimnīcā uzsāks darbu 2019. gadā. Šogad pašvaldība piešķīrusi stipendijas trīs ārstiem rezidentiem – neirologam, internistam un ģimenes ārstam.

Alūksnes novadā ir dislocētas divas Nacionālo Bruņoto spēku vienības – Kājnieku skola un Zemessardzes 31. bataljons. Slimnīcai ir ilgstoša sadarbība ar Kājnieku skolu, kā arī noslēgts līgums par profesionālā dienesta karavīru, zemessargu un ārvalstu bruņoto spēku karavīru veselības aprūpes nodrošināšanu.

LA.lv
IA
Ieva Apiņa
Veselam
Lai nav no viena grāvja otrā! Pareizs uzturs pēc žultsakmeņu operācijas
7 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
VIDEO. Kā vislabāk uzglabāt rudens avenes ziemai?
8 stundas
KB
Kristīna Blaua
Veselam
Viņš gribēja izdarīt pašnāvību…kad pēkšņi viss mainījās
8 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Ekonomika
VIDEO: Purgaile sola pārmaiņas FKTK un atbalsta pievienošanu Latvijas Bankai
1 stunda
LA
LA.LV
Dabā
Brīvdienās laika apstākļus noteiks ciklonu darbība: prognoze 7 dienām
46 minūtes
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Par tēva lomu ģimenes un valsts dzīvē. Vai dzīvojam beztēva laikā?
1 stunda
LA
LA.LV
Latvijā
Rokot dārzu Pārdaugavā, atrod vēsturiskus dokumentus
1 stunda
LE
LETA
Pasaulē
Pie Āfrikas krastiem pirāti uzbrukuši Latvijas tankkuģim “Ance”
2 stundas