Veselam
Dzīvesveids

ANO: mūs gaida bads, dabas katastrofas un masveida imigrācija2

Foto: pexels.com

Nesen ANO tika izskatīts jaunākais pētījums par klimata pārmaiņām un zemi. Secinājumi nav iepriecinoši: lai pabarotu sevi, mēs pārāk intensīvi izmantojam zemi — auglīgas augsnes izzūd 10–100 reižu ātrāk nekā veidojas jaunas.

„Bet pēc tam trešdaļu saražoto produktu mēs izmetam, turklāt vairāk par pusi no šī ēdiena izmet nevis ražotāji vai tirgotāji, bet mājsaimes,” komentē uzņēmuma „ImmerGroup”, kas Latvijā un Ukrainā pārstāv iniciatīvu „Save Food”, prezidente Irīna Mirošņika.

Zinātnieki uzskata, ka tad, ja mēs neapdomāsimies, mūs gaida ļoti bēdīgas sekas. ANO izskatīto ziņojumu ir sagatavojuši 100 eksperti no 52 valstīm. Viņuprāt, mūsu izredzes ietekmēt postošos procesus samazinās burtiski dienu no dienas un drīzumā sekas var kļūt neatgriezeniskas, jo auglīga augsne izzūd mūsu acu priekšā.

Piemēram, neapstrādāta zeme izzūd 10 reižu ātrāk nekā paspēj atjaunoties,

savukārt apstrādājamas augsnes erozijas ātrums 100 reižu pārsniedz zemes atjaunošanās ātrumu. Vienkārši sakot, ja mēs neko nedarīsim, drīzumā cilvēces spēja sevi pabarot būs ļoti apšaubāma.

Ziņojumā teikts, ka pusmiljards ļaužu jau dzīvo vietās, kas pārvēršas par tuksnesi. To izraisa mūsu aktīvā lauksaimnieciskā darbība, kuras dēļ palielinās kaitīgo izmešu daudzums atmosfērā, tiek iznīcinātas ekosistēmas, kā arī samazinās floras un faunas daudzveidība. „Tas izraisa ne tikai dabas katastrofas, bet arī loģisku secinājumu, ka tuksnesī nevar izaudzēt pārtiku,” paskaidro iniciatīvu „Save Food” un „ResponsibleCare” pārstāve.

Foto: pexels.com

Ja mēs nerīkosimies taupīgāk ar jau saražotajiem pārtikas produktiem, kuru dēļ mūsu planēta tiek pakļauta nelabvēlīgai ietekmei, drīzumā mēs saskarsimies ar badu, kas savukārt izraisīs imigrāciju. „Ļaudīm nav raksturīgi ar klēpī saliktām rokām gaidīt nāvi,” komentē I. Mirošņika, „tāpēc ANO eksperti ir pārliecināti, ka mūs gaida masveida imigrācija no apvidiem, kur valda bads, uz labklājīgākām vietām. Jau varam novērot, kā migrantu plūsma ietekmē sabiedrības noskaņojumu un politiku Ziemeļamerikā un Eiropā.”

„Oxfam America” vecākā padomniece politikas jautājumos klimata pārmaiņu jomā Aditi Sena uzskata, ka mēs tuvojamies neatgriezeniskai robežai gan attiecībā uz vispārīgo augsnes pieejamību, gan sevišķi attiecībā uz spēju izaudzēt pārtiku cilvēcei. Ņemot to vērā, īpaši skumji izskatās ziņas, ka tiek izmesta trešdaļa visu pārtikas produktu (gandrīz 1,3 miljardi tonnu!).

Foto: Ilze Pētersone

„Iniciatīvas „Save Food” dati liecina, ka no šīs trešdaļas 30 % pārtikas tiek zaudēti audzēšanas un ražošanas posmā, vēl 12 % — sabiedriskās ēdināšanas nozarē, 5 % — uzglabājot noliktavās un mazumtirdzniecības veikalos, bet vairāk par pusi (53 %) ēdiena mēs izmetam paši,” stāsta I. Mirošņika. „Mēs vairs nevaram atļauties šādu izšķērdību.

Šis ir jautājums ne vien par to, cik daudz ēdiena mēs pērkam un patiesībā apēdam, bet arī par to, kā mēs glabājam pārtiku.”

ANO eksperti iesaka veikt profilaktiskus pasākumus: pārtikas produktu aprites ciklam ir jākļūst efektīvākam. Pārtikas produktu ražotājiem ir jādod priekšroka iesaiņojumam, kurā produkts ilgāk saglabājas svaigs, it īpaši, ja daži iesaiņojuma veidi ļauj ilgāk saglabāt produktu īpašības, nepievienojot tādu daudzu konservantu, kāds tiek izmantots pašlaik. Tāpat ir vairāki ieteikumi, ko jau tagad var darīt ikviens no mums.

1. Pievērsiet uzmanību pareiza iesaiņojuma izvēlei — tas ļauj līdz minimumam samazināt zaudējumus un vienlaikus ietaupīt. Piemēram, elastīgajā iesaiņojumā daži produkti saglabājas svaigi līdz 30 reižu ilgāk: no 0 līdz +25 °C temperatūrā pienu elastīgajā iesaiņojumā var glabāt veselas 90, nevis tikai trīs dienas, bet biezpiena glabāšanas laiks pieaug trīs reizes — no septiņām līdz 21 dienai.

Majonēze elastīgajā iesaiņojumā ir svaiga 90, nevis parastās 30 dienas, turklāt nav jāizmanto papildu konservanti.

Tāpat elastīgo iesaiņojumu var viegli atkārtoti aizvērt, tāpēc produkti nepieņem smakas, kas ir raksturīgas ledusskapim un tajā glabātajam ēdienam. Nav mazsvarīgi, ka no elastīgā iesaiņojuma var izņemt gandrīz visu produktu, bet parastajā tarā paliek līdz 15 % pārtikas. „Piemēram, vairums Latvijas iedzīvotāju parasti pērk kečupu stikla pudelēs un pēc tam mokās, griežot pudeli otrādi, lai dabūtu ārā visu produktu,” stāsta „ImmerGroup” prezidente. „Tas pats attiecas uz krējumu, kas ir iesaiņots plastmasas burciņās, rjaženku un kefīru kartona kārbās, šokolādes pastu stikla burkās un daudzām citām precēm. Parasti šādā iesaiņojumā paliek līdz 15 % produktu, tāpēc ir vērts aizdomāties, vai vēlaties izmest savu naudu un vērtīgos dabas resursus.”

2. Iepazīstieties ar dažādu produktu uzglabāšanas noteikumiem. Piemēram, zivis nedrīkst uzglabāt plastmasas maisiņā, savukārt gaļas izstrādājumus vislabāk glabāt vakuuma iesaiņojumā līdz +4 °С temperatūrā. Šādos apstākļos svaigiem gaļas izstrādājumiem būs visilgākais uzglabāšanas laiks, piemēram, sagatavota vakuumēta gaļa saglabāsies svaiga līdz pat 10 dienām.

Foto: Fotolia

Protams, lai izmantotu maksimālo uzglabāšanas laiku, gaļu labāk sasaldēt. Savukārt banānus, maizi, medu, tomātus, kečupu, miltus, garšvielas, sojas mērci, olīvas un ievārījumu nav ieteicams glabāt ledusskapī. Turklāt ir daudz slavenu pavāru emuāru, kur var iepazīties ar receptēm, kādus ēdienus var pagatavot no produktiem, kuru derīguma termiņš drīz beigsies.

Saistītie raksti

3. Izlasiet ledusskapja lietošanas pamācību — tajā bieži vien ir norādīts, kurā plauktā un kādā temperatūrā ražotājs iesaka glabāt noteiktus produktus.

„Mēs nedrīkstam aizmirst, ka pietiktu pat ar ceturtdaļu visa veltīgi izšķērdētā ēdiena, lai atrisinātu bada problēmu visā pasaulē,” piebilst I. Mirošņika. ANO jaunākajā pētījumā ir norādīts, ka mēs vairs nevaram atļauties bezatbildīgi rīkotiesar dabas resursiem un pārtikas produktiem, citādi sekas būs briesmīgas. Ir pēdējais laiks mainīt paradumus, pirms ir aizvēries „iespēju logs”.

LA.lv
AN
Annika Niedrīte
Veselam
TESTS: Ko sēņu lasīšanas maniere pastāsta par tavu raksturu?
22 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Rudenīgā spēkstacija – ābols! Mazina vēža risku, cīnās ar sirds slimībām un uzlabo ādu 1
22 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Sākusies apkures sezona – kā izvairīties no alerģijām, ādas problēmām un elpceļu saslimšanām?
22 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Agrāk zaga spoguļus un magnetolas, tagad – “torpēdas”. Saruna ar VP pārstāvi Māri Priednieku
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Neskaidras kodīgas vielas dēļ Juglā no daudzstāvu nama evakuē iedzīvotājus 1
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
ECT pret Latviju vērsies vīrietis, kuru tiesā 25 gadus pēc zādzības izdarīšanas
7 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Breksita vienošanās: deputāti noraida Džonsona grafiku
7 stundas
ZE
Zane Eniņa
Latvijā
“Latvijas lepnuma” laureāti izraudzīti!
8 stundas