Veselam
Netradicionāli

Ap 40 veidu, kā ķert vasaru burkā, grozā, papīra tūtā no labākajiem augu zinātājiem 16

Foto – www.andriskozlovskis.lv, Viesturs Serdāns un no žurnāla 36,6C arhīva

Žāvējam, kaltējam

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Laiki, kad gatavot ziemai savvaļā vākto bija tikai īpatņu prieks, laimīgi garām. Tagad daudziem prāts un prieks domāt zaļāk. Kamēr vasara, gribas dabas dāsnumu ievilināt arī burkās, maisiņos un saldētavās, lai celtu galdā, kad laukā pelēks un balts. Darīt to gan pārbaudītām sentēvu metodēm, gan meklējot jaunas.

Šoreiz nebūs ieteikumu un pārspriedumu, kā to darīt pareizi un vispareizāk. Tikai atgādinājums, kas skanējis arī daudzos iepriekšējos 36,6 °C numuros: Latvijā ir 300 ēdamu augu sugu, un mūsu senči vismaz 160 no tām lietojuši ikdienas uzturā. Savvaļas augus, kas cilvēka organismam ir daudz veselīgāki un draudzīgāki nekā kultivētie. Jo, kā uzsver bioloģijas zinātņu doktore Rūta Bērziņa–Bērzīte: dzīvs organisms jebkuru sev vajadzīgo vielu vispilnīgāk spēj atpazīt un izmantot tikai tad, ja tā darbojas nevis ļaužu prātu pārveidotā un uzlabotā, bet dabas izstrādātā un vadītā programmā. Varbūt vērts pacensties, lai ēdienkartes dažādošanai iekļautu savā ikdienas uzturā kaut desmito daļu no šiem augiem? Arī skābētus, saldētus, marinētus? Vai ar tādu paņēmienu sagatavotus, kas tikai nule kā iešāvies prātā?

Senākais augu apstrādes veids ilgstošai glabāšanai ir žāvēšana jeb kaltēšana. Šī metode īpaši piemērota zāļu tēju, ogu un sēņu sagatavošanai.

Pareizi žāvēts produkts tikpat kā nemaina krāsu, smaržu un garšas īpatnības, saglabā lielāko daļu vērtīgo vielu. Mājas apstākļos žāvējot, produktu novieto caurvējā 20 līdz 30 grādu temperatūrā, pietiekami sausā, siltā, bet ne saules apspīdētā vietā.

Ja augs ļoti sulīgs, vispirms ieteicams apvītināt, tikai pēc tam procesu turpināt līdz galam.

Mājsaimniecībā biežāk lietotā sadzīves palīgierīce ir cepeškrāsns. Daudzi iegādājušies arī speciālo elektrisko žāvētāju dārzeņiem un augļiem, arī tas der. Tikai vienmēr jālūko, lai karstums nepārsniegtu 40 grādus.

Jāatceras, ka pārāk mitrā gaisā žāvējamais materiāls var apglumēt, sākt pūt vai pelēt un, ja apstrāde ieilgst, kukainīši tajā var sadēt oliņas.

Žāvēti produkti glabājami sausā, vēsā vietā, gaisa caurlaidīgās turzās, nevis cieši aizskrūvējamās burkās vai plastmasas maisiņos.
✤ Zaļumi ziemas zupām

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Nātres (ar visiem kātiņiem, tad labāka garša), skābenes, gurķenes lapas, tikko izdīgušas ugunspuķes lapiņas, vēlāk arī ziedus – bet katru augu sugu atsevišķi – novācu, izkaltēju, saberžu pulverī, ieberu papīra turzā, ziemā pievienoju zupām.

Pārbaudījusi Rūta Bērziņa–Bērzīte no Saulkrastiem

✤ Ziedlapiņu brīnums

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Rožu, rudzupuķu un kliņģerīšu ziedlapiņu krāsainība spēj bagātināt ziemas drūmumu. Katru gatavoju atsevišķi.

Sažāvēju un saberžu pulverī. Uzglabāju tumšā stikla burkā vai keramikas traukā.

Uzbārstu uz brokastu medus maizītes vai krējummaizītes. Tāds agrā rīta brīnums. Neaizmirsīsim, ka patīkami brīnumi mūs padara veselus.

Pulverīti var iebērt karstā ūdenī, kas neburbuļo, – pustējkaroti uz glāzi. Iznāk skaisti krāsains dzēriens. Vispatīkamāk baudīt no stikla trauka.

Pārbaudījusi Līga Reitere no Ventspils

✤ Augi garšvielu plauktā

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Nātru sēklas garšo kā sezams, ir veselīgas, satur daudz dzelzs. Ievākšana vienkārša – uzvelku cimdus un nobrauku lielās nātres. Tās uzbārstu uz maizītes vai iejaucu biezpienā. Ceļmallapu sēklas izmantoju melno piparu vietā.

Pelašķis lieliski der pie gaļas ēdieniem – sažāvēju un sabirzinu, glabāju slēgtā traukā.

Pārbaudījusi Vaira Kārkliņa no Pāvilostas

✤ Uztura bagātinātājs no augu smalkumiem

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Vācu dažādus ziedošus augus. Katram ir sava garšas nianse, kas labi saiet kopā.

Dabiskās antibiotikas – tīruma nauduli un ganu plikstiņu. Skābenes kātus ar visu ziedu, rabarberu ziedus. Maura sūreni vai blusu sūreni. Kādu no mētrām vai mārsilu.

Sienu buntītēs un žāvēju. Pēc tam buntei uzmaucu linu kuļķeni un labu laiku birzinu. Žmaidzu gar gurnu tik ilgi, kamēr viss labums sabirst kulītē. Izsijāju caur sietu, visus birzumus sajaucu un dabūju labu labo pulveri. To kaisu virsū salātiem, pielieku mērcei vai zupai, iejaucu kefīrā vai tomātu sulā.

Pārbaudījusi Līga Reitere no Ventspils

✤ Jauki smaržojošs pretkožu līdzeklis

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Sažāvētas lavandas pušķīšus iesienu marles maisiņos un novietoju skapī līdzās drēbēm, kuras ikdienā nevalkā.

Pārbaudījusi Rūta Bērziņa–Bērzīte no Saulkrastiem

Saldējam

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Biežāk izmantotais produktu sagatavošanas veids ziemai, iespējams, ir saldēšana. Saldēt var ogas un saknes, lapas un ziedus. Gan atsevišķi, gan dažādos maisījumos. Gan pēc iespējas ciešāk sa
stampātus, gan blīvuma panākšanai aplietus ar ūdeni, lai veidojas monolīts klucis – tas aizņem mazāk vietas. Galvenais apsvērums, kas attur visu ziemai paredzēto sasaldēt – aukstuma kameras ierobežotība. Lai cik liela saldētava, tā mēdz būt pārāk maza.

Mājas ledusskapju saldētavām visbiežāk arī paredzēta vienāda temperatūra – mīnus 18 grādi, bet temperatūra, pie kuras nekas nešķīst un neūdeņojas, katram augam vai ogai nereti ir sava.

Daudziem produktiem nepieciešama vairākfāzu saldēšana atšķirīgā temperatūras režīmā, tāpēc sulīgākās ogas visizdevīgāk novietot glabāšanai, sa
blendētas putriņā.

Izvietojot produktus saldētavā, visērtākās lietošanai ir speciālās kārbiņas, taču tās aizņem daudz vietas. Aukstumizturīgajos plastmasas maisiņos pildītie produkti ļaujas blīvākai sakārtošanai un tos var ielikt vairāk, bet paciņas dažreiz salīp un atrast vajadzīgo ir sarežģītāk.

Saldētos produktus drīkst atlaidināt tikai vienreiz – pirms lietošanas. Tas īpaši stingri jāņem vērā, ja ledusskapim nav automātiskā atkausēšanas režīma.

✤ Ledus trīs labumiem

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Ledus gabaliņos iesaldēju raspodiņus, ceļmallapas, mārsilu, raudeni, melisu, gaiļbikšu ziedus vai ko citu. Nevajag ņemt cietus augus, kā arī tos, kas krāso vai izdala piensulu.

Sasmalcinu augu, iejaucu ūdenī un saleju ledus formītēs. Gaiļbikšu vai citus ziedus lieku veselus. Skaistie ledutiņi noder padzēriena vēsināšanai. Lieku arī karstā tējā – ledus kūst, augs gozējas pa krūzi. Saldētus ziediņus uzlieku salātiem.

Zaļo ledu izmantoju arī mundrumam. Ziemā, kad pamosties grūti, noberzēju seju. Miegs un nogurums kā ar roku noņemts.

Pārbaudījusi Līga Reitere no Ventspils

✤ Skaistuma asorti ledū
Salasu pumpurus – tos, kas mežā uzrunā, šopavasar tās bija ievas, liepas, bērzi, bet var būt no jebkuriem plaukstošiem kokiem. Sablendēju, pievienoju saldo krējumu – tādu, kas paredzēts putošanai, nevis liešanai pie kafijas –, izveidoto putriņu pildu tukšas asorti kārbas iedobumiņos (pareizāk būtu ledus kubiņiem paredzētajās formiņās), pārklāju ar plēvīti un lieku saldētavā. Lielisks skaistumkopšanas līdzeklis, ar ko rītos norīvēt seju, bet vislabāk – visu ķermeni. Kad kādu brītiņu tāda pumpurota esmu pastaigājusi pa istabu, eju dušā. Āda mīksta un samtaina, pašsajūta lieliska.

Pumpuru vietā var izmantot ābeļziedus, rožu ziedlapiņas, liepziedus.

Var gatavot nelielu porciju, taču pumpuru un ziedu laikā labāk sarūpēt krājumus visai ziemai.

Pārbaudījusi Lilija Bērziņa no Rīgas

✤ Saldēti savvaļas garšaugi

Ziedēšanas laikā plūcu pļavas ķērsu, pērkoneni, zvēreni un žodzeni. Tām ir tīkami rūgtena garša, pat maigāka nekā redīsam. Der arī mārrutka ziedi. Labs ir ziedošs rapsis, tikai jāraugās, lai nav miglots. Pērnā gada rapšu lauka malās parasti ir izsējušies atsevišķi augi, tādus ziedus drīkst ņemt. Rapša ziedi garšo līdzīgi kā kāposta kacens.

Ziediņus ar visām lapiņām sasaldēju. Vienā maisiņā lieku trīs dažādus augus. Ziemā izmantoju salātos. Aukstajā gadalaikā ir maz krāsu, saldētie ziedi šķīvī priecē, piešķir īpašu aromātu un labu garšu.

Pārbaudījusi Līga Reitere no Ventspils

Konservējam spirtā

Šis paņēmiens noderīgs dzērienu pagatavošanai. Ogas, ziedus vai zaļumus aplejot ar alkoholu, rodas izvilkums, kas labi saglabā gan produkta garšu, gan daļu tā īpašību. Tikai jāievēro – iegūtajā šķidrumā spirta koncentrācijai jābūt 15 procentu un vairāk.

Spirtu var pievienot arī jau konservētai sulai – ar aprēķinu, lai alkohola daudzums jaunradītajā produktā būtu no 17 līdz 18 procentiem.

Ja spirta koncentrācija iegūtajā šķidrumā ir mazāka par 15 procentiem, var sākties rūgšana un veidoties kandža.

Priežu pumpuru graķītis

Lieku traukā divas trešdaļas piebriedušu priežu pumpuru (var izmantot arī kaltētus), pārleju ar vienu trešdaļu degvīna. Nolieku tumšā vietā apmēram uz divām nedēļām, pēc tam noleju.

Lai stiprinātu organismu vai cīnītos ar saaukstēšanās kaiti, lieto pa tējkarotei no rīta un vakarā.

Pārbaudījusi Līga Lieplapa no Praulienas

✤ Hlorofila koncentrāts ar nātru garšu

Stikla trauku līdz pusei pieblīvē ar leknām nātru lapām, pārlej ar 70 procentu spirtu vai degvīnu, četras dienas glabā tumsā, nokāš. Lēni maisot, pievieno cukuru, kamēr kristāliņi vairs nešķīst. Var izmantot arī piesātinātu cukura sīrupu.

Iznāk spilgti zaļa un aromātiska (patīkami spēcīga nātru smarža) piedeva saldajiem ēdieniem, kas iederas kokteiļos, piestāv ogām ar putukrējumu, iemalkojama brīžos, kad jācīnās pret mazasinību, jāveicina brūču sadzīšana un audu atjaunošanās, jāuzlabo pašsajūta.

Pārbaudījusi Rūta Bērziņa–Bērzīte no Saulkrastiem

✤ Āboliņa uzlējums

Organisma uzmundrināšanai der visdažādākie uzlējumi. Āboliņa galviņas pārleju ar degvīnu tā, lai nosedz, noturu 10 dienas. Izkāšu un glabāju tumšā vietā. Šādai tinktūrai ir ļoti savdabīga, interesanta smarža. Lieto pa tējkarotei, pa mazai glāzītei. Līdzīgi var pagatavot mežrozīšu augļu uzlējumu un citus.

Pārbaudījusi Vaira Kārkliņa no Pāvilostas

✤ Zirgkastaņu ziede paplašinātu vēnu komfortam

Svaigi spiestu ziedu sulu uz pusēm atšķaidu ar degvīnu, ļauju ievilkties, ziežamas konsistences iegūšanai šķidrumu samaisu ar cūku taukiem.

Pārbaudījusi Zeltīte Kaviere no Vaidavas

Konservējam vīnā

Eksperimentu lauks tiem, kurus aizrauj princips divi vienā, bet nav tik svarīgi izbaudīt katru garšas niansi atsevišķi. Parasti šo metodi lieto nevis vīna vai konservējamā produkta garšas uzlabošanai, bet vēlmē ar šādu dzērienu pēc iespējas patīkamākā veidā saņemt arī auga ārstniecisko efektu.


✤ Gaiļbiksīšu vīns sirds veselībai

Ar tikko plūktiem gaiļbiksīšu ziediem piepildu divlitru burku, pārleju ar pudeli sausā baltvīna un, viegli noslēgtu, turu saulē divas nedēļas.

Nenokāšu – tad, dzērienu lejot, iespējams priecāties par ziediņu deju šķidrumā.

Ieņem pa malciņam sirds stiprināšanai.

Pārbaudījusi Zeltīte Kaviere no Vaidavas

✤ Vilkābele vīnā

Nopērku pudeli sarkanvīna, nedaudz dzēriena noleju un saberu pudelē vilkābeļu ogas, kamēr trauks pilns. Nostāvinu pāris nedēļas. Šo dzērienu dēvēju par sirds vīnu. Vērtīgs stiprinājums sirds veselībai. Savvaļas augu uzlējumus nedrīkst dzert glāzēm, tik pa tējkarotei.

Pārbaudījusi Vaira Kārkliņa no Pāvilostas

✤ Salvija vīnā asinsrites uzlabošanai

Pudelē laba sarkanvīna ielieku salvijas zariņu; kundzītēm pēc piecdesmit der pirms gulētiešanas pa tik gramiem šī dzēriena, cik katrai gadu.

Pārbaudījusi Rūta Bērziņa–Bērzīte no Saulkrastiem

Konservējam eļļā

Tā ļauj izvilkt no auga vēlamo, piemēram, antioksidantus, lai šādi bagātinātu produktu pēc tam varētu pievienot kādam citam ēdienam.

Kad pirmais eļļas uzlējums izlietots, biezumus var droši papildināt ar nākamo porciju – guvums būs tikpat vērtīgs.

Eļļu var lietot arī labākai visa auga saglabāšanai: traukā iepresē produktu, pārlej ar eļļu, līdz šķidrums izsūcies līdz dibenam, un liek vēsumā glabāties. Lieliska piedeva salātiem, zupām. Vai ārīgai lietošanai.

✤ Mežrožu čatnijs

Iztīru no sēklām mežrozes augļus (grūtākais šajā procesā!) un saberu katlā. Pārleju jāņogu vai ābolu sulu, lai tā nosedz augļus, ieberu rozīnes un vāru, kamēr augļi mīksti. Pievienoju nedaudz eļļas un etiķa, pēc garšas cukuru vai medu un vāru, kamēr iegūst samērā biezu masu. Jo ilgāk glabājas, jo čatnijs kļūst garšīgāks.

Pārbaudījusi Vaira Kārkliņa no Pāvilostas

✤ Pumpuri brokastīm

Maijā vāktiem priežu pumpuriem pievienoju medu, pieleju olīveļļu, samaisu, glabāju vēsumā. Divas karotes šāda biezeņa rada tādu sāta sajūtu un spēka pieplūdumu, ka aizstāj brokastis.

Pārbaudījusi Lilija Bērziņa no Rīgas

✤ Eļļā konservēta piedeva salātiem

Ņemu skābenes, lakšus, zaķkāpostus – ar katru šo augu sugu atsevišķi piepildu burciņu, mazliet piepresēju, tad leju eļļu, līdz tā nokļūst līdz trauka dibenam. Noslēgtu ar vāciņu, lieku vēsumā glabāties. Piedeva salātiem patīkami interesantu garšas izjūtu radīšanai.

Pārbaudījusi Rūta Bērziņa–Bērzīte no Saulkrastiem

✤ Pretiesnu eļļa no vaivariņu ziediem

Sauju vaivariņu ziedu pārleju ar eļļu, noturu, lieku ledusskapī; pretiesnu līdzeklis ieziešanai degunā, jūtot pirmos saaukstēšanās simptomus.

Pārbaudījusi Rūta Bērziņa–Bērzīte no Saulkrastiem

Konservējam ar sāli

Sālīšana ir viens no senākajiem produktu sagatavošanas veidiem. Sālīt var visu – augus, sēnes, augļus, vienīgi jārēķinās, ka pirms lietošanas produkts tik cītīgi jāmērcē, lai atbrīvotos no liekā sāls, ka daudz kas no labuma pāri nepaliek.

✤ Kosu cigāriņi labam garastāvoklim

Pavasarī, kamēr kosas vēl līdzinās tieviem, brūniem cigāriņiem, mazā burciņā iekaisu sāli, virsū rūpīgi kārtoju kosas puļķīšus, mazliet piespiežu, bet katru nākamo slānīti atkal pārkaisu ar sāli, arī virskārtu. Noblīvēju kārtojumu un noslēdzu trauku. Interesanta piedeva salātiem.

Kosu var arī skābēt un marinēt.

Pārbaudījusi Rūta Bērziņa–Bērzīte no Saulkrastiem

✤ Sālītas bekas un baravikas

Notīrītas, bet nesagrieztas sēnes lieku verdošā ūdenī, kam pievienota ēdamkarote sāls uz kilogramu nemazgātu beku, un vāru desmit minūtes. Kā sēnes no uguns nost, tā aukstā ūdenī atdzesēju, tad marles maisiņā iekšā un nospiežu lieko šķidrumu. Nosveru atkal, katram kilogramam vārīto sēņu pievienoju ēdamkaroti (ar mazu kaudzīti) sāls un visu kārtīgi samaisu.

Izmazgātās puslitra burciņās ievietoju pa upeņu un ķiršu lapai, diļļu kātus vai ziedu čemurus, četrus piparus, vienu lauru lapu, virsū sablīvēju sēnes, neaizmirstot pārlikt trīs šķērsām pārgrieztas ķiploka daiviņas.

No plastmasas vāciņa izveidoju apaļu ripu, ko blīvi uzlieku burkas saturam. Vāks tiek piespiests ar ļoti plāniem bērza skaliņiem, kas atbalstās pret burkas sašaurinājumu. Slogs vairs nav vajadzīgs, jo sēnes vienmēr ir šķidruma pārklātas. Pirms ēšanas tās tikai jānoskalo aukstā ūdenī.

Pārbaudījusi Inese Ziņģīte no Nītaures

Konservējam cukura sīrupā

Tikpat sens zaļā labuma saglabāšanas veids kā sālīšana, tikai krietni gardāks. Dažreiz noder, ja zināms: savvaļas augs satur to, kas tieši patlaban organismam vajadzīgs visvairāk, bet ēst viebjoties negribas. Sīrupā un pie tējas? Lūdzu!


✤ Priežu čiekuru ievārījums

Puskilogramu jauno priežu čiekuriņu noskaloju, nogriežu koksnainos kātiņus. Saberu katlā. Labāk izvēlēties katlu, ko nav žēl sabojāt. Jo sveķi pielips malām, būs grūti notīrīt.

Uzleju 0,5 l ūdens un ieberu kilogramu cukura. Lieku vārīties uz lēnas uguns. Vāru trīs stundas. Iesākumā gan jānoputo, uzpeld arī krikumi un netīrumi.

Nāk gatavs, kad sīrups ir ieguvis intensīvu tumšo krāsu un piesātināto garšu. Visa virtuve smaržo pēc sveķiem! Leju burciņās un aizvākoju. Skaistāk izskatās zapte ar visiem čiekuriņiem.

Ievārījums ir ļoti gards, salda un piesātināta garša. Pats čiekurs ir mīksts, spēcīgi smaržo pēc skujām. Lietoju kā kārumu pie tējas un ārstējos, ja apsāpējies kakls.

Pārbaudījusi Madara Spīla–Pajate no Ventspils

✤ Priežu pumpuru sīrups

Uzvāru sīrupu – 0,5 kg cukura, 0,5 l ūdens, piespiežu sulu no citrona pusītes. Priežu pumpurus saberu burkā, cenšos to piebāzt iespējami pilnāku. Pārleju sīrupu, uzlieku vāciņu. Lieku uz palodzes, lai pagozējas saulītē 10 dienas.

Izveidojas ļoti aromātisks un piesātināts sīrups. To caur sietiņu saleju pudelītēs. Ieteicams glabāt ledusskapī vai vēsā vietā.

Arī izlietotos pumpurus nelaižu zudumā. Uzberu uz cepampapīra un lieku cepeškrāsnī kaltēties 50 grādu temperatūrā. Pumpuriņi iznāk gluži kā sukādes cukura glazūrā. Glabāju papīra tūtā. Ziemā gatavoju gardu tēju.

Pārbaudījusi Madara Spīla–Pajate no Ventspils

✤ Ziedu sīrupi

Salasu smaržīgus ziedus – madaras, vīgriezes, plūškoku vai mežrozes ziedlapas. Uzleju verdošu ūdeni. Jo īsāks brīdis no noplūkšanas līdz ūdenim, jo smaržīgāku sīrupu iegūst, tāpēc vislabāk, ja iespējams to gatavot turpat pļavā.

Lai iegūtu stiprāku sīrupu, pēc 5 minūtēm ziedus nokāšu un ielieku nokāstajā ūdenī nākamo porciju ziedu. Uzlējumu nokāšu, pievienoju cukuru un uzvāru. Saleju nelielās pudelēs vai burciņās.

Lieliska un garda piedeva augļiem, biezputrai, biezpienam, krēmam, saldējumam. Kā teica kāda paziņa, baudot meža zemenes ar madaru sīrupu – no vasaras sajūtas var atdot galus…

Pārbaudījusi Vaira Kārkliņa no Pāvilostas

✤ Ziedlapiņas cukurā
Saplūcu mežrozes ziedlapiņas, kreses, dienziedes, kliņģerītes vai citus ziediņus. Katru ziedu iemērcu sakultā olas baltumā un cukurā. Citi dara to pašu ar otu – pārziež un tad uzbirdina cukuru. Ziedus nožāvēju un glabāju stikla burkā, izmantoju ēdiena dekorēšanai.

Pārbaudījusi Vaira Kārkliņa no Pāvilostas

✤ Viršu sīrups

Litra burku viršu ziedu pārleju ar ūdeni, lai augi tajā mazliet peld, uzvāru, atdzesēju, nokāšu, pievienoju cukuru (litram šķidruma kilograms cukura), nedaudz skābuma, piemēram, citronskābi, uzkarsēju līdz pirmajam burbulim un uz pagrabu prom.

Ja mājās mazi bērni, tieši tāpat var pagatavot arī citu veselības augu sīrupus: no pelašķiem – būs pret klepu, no māllēpeņu ziediem – pret bronhītu, no liepziediem, ceļmallapām, āboliņa galviņām – lai neķeras klāt saaukstēšanās kaites.

Pārbaudījusi Rūta Bērziņa–Bērzīte no Saulkrastiem

Pasterizējam

Konservēšanas veids, produktu karsējot līdz temperatūrai, kas nepārsniedz 100 grādus. Protams, šādā apstrādē daudzas vērtīgās vielas iet bojā, tomēr pietiekami daudz arī to labumu, kas saglabājas.

✤ Veselības dzēriens skotu gaumē

Pieneņu saknes notīra, pārlej ar ūdeni (1:10), pasterizē. To pašu dara ar dadžu saknēm. Var pasterizēt nevis saknes, bet to sulu. Pirms lietošanas dadžu un pieneņu spēka novilkumu saleju kopā, ja tā bijusi sula, atšķaidu. Labākai garšai prasās skābs – pievienoju nedaudz citrona vai citu skābumu, lietoju dzīvesspara atjaunošanai gan vienu, gan kopā ar bērza sulu.

Pārbaudījusi Rūta Bērziņa–Bērzīte no Saulkrastiem

Skābējam un marinējam

Cik saimnieču, tik šo augu pārstrādes veidu recepšu, jo precīzākie svari produktu pārvēršanai no organismam nepieciešamu barības vielu sakopojuma par radošu meistarstiķi atrodas galvā, nevis meklējami uz virtuves plauktiņa.

✤ Skābēta gārsa

Gārsas jaunās lapiņas blīvi sabakāju traukā, sa-
stampāju ar sāli, pa vidu ieberu kādu ķimeni, gluži kā kāpostus skābējot. Labi garšo pie medījuma vai jēra gaļas. Gatavojot cepeti, to pārklāj ar gārsu mētelīti, ko pēc tam noņem.

Pārbaudījusi Līga Reitere no Ventspils

Pulverizējam

“Amerikāņu dietologi pierādījuši, ka cilvēkam vajadzīgas 90 barības vielas: 59 minerālvielas, 16 vit-
amīni, vismaz 12 aminoskābes un 3 taukskābes. Šāda daudzveidība nepieciešama katru dienu, jo kaut ko uzkrāt visam mūžam organisms nevar,” apgalvo zāļzinis Jānis Ulmis.

Viņš ir pārliecināts, ka pirmajā vietā iedarbīguma ziņā ir blendēti zaļie kokteiļi svaigā veidā visplašākajā augu izvēles daudzveidībā. Izpētīts, ka lielākais daudzums vērtīgo vielu atrodas nevis auga starpšūnu šķidrumā, bet tieši šūnu lizokamerās. Ar zobiem tās nav iespējams sašķaidīt tā, lai organisms varētu izmantot visu vērtīgo, toties blendēšana to paveic lieliski. Otrajā vietā – pulverizēto augu kokteiļi, trešajā – tējas.

“Pulveri gatavojot, augus attīru no piemaisījumiem, sasmalcinu apmēram 10 līdz 15 milimetru gabaliņos, beru uz sietiem, ik pa laikam apmaisu! Lai tas notiek ātrāk, žāvēšanā ieteicams izmantot papildu siltumu vai ventilāciju. Tiklīdz stiebriņš liecot lūst, droga gatava.

Gatavais produkts jāglabā sausumā, tumsā, papīra maisos.”

Īstā madara, matuzāle, gaiļbiksītis, lakacis, mātere, ehinaceja, brūngalvīte, bitene, māllēpe, sūrene, vērmele, puplaksis, kas latviešiem gremojamā zāle, vībotne, kazene, avene, baldriāns, ugunspuķe, sīkziedu kazroze, pēterene, skābene, trejkrāsu vijolīte, priežu pumpuri, egles jaunās skujiņas, maura retējs, kalmes sakne, meža zemenāji, vīgrieze, ancītis, biškrēsliņš, pelašķis, lucerna, nātre, pļavas dzelzene, dižzirdzene, plikstiņš, naudulis, amoliņš, āboliņš – vismaz lielāko daļu šo organismam nepieciešamo augu minimuma vajadzētu iekļaut savā ēdienkartē.

Katra no izkaltētajām drogām jāsamaļ. Jārēķinās, ka ne visi augi ļaujas smalcināšanai vienlīdz labi. Priežu pumpuri un dumbrāju zaķpēdiņa pūkojas, grūti samalt meža zemenājus un vībotnes, tomēr ģimenes vajadzībām pietiek ar kafijas dzirnaviņām.

Pēc samalšanas pulveris jāattīra no lapu un stieb
ru dzīsliņām un visiem iespējamajiem piemaisījumiem, pēc tam jāizsijā.

Kad iegūts daudz pulverizētu sastāvdaļu, no tām gatavo veselības augu daudzkomponentu salikumu. Drogas var lietot arī pa vienai, taču tā viegli pārdozēt un kaitēt veselībai.

Gatavojot veselības kokteili ģimenes lietošanai, droši var jaukt kopā visu savākto augu pulverīšus. Jo plašāku izvēli organismam piedāvāsim, jo precīzāk tas atlasīs sev nepieciešamo. Lielākā gudrība un noslēpums – daudzveidībā.

Šādus zaļos pulverkokteiļus, kas satur minerālvielas (makro un mikroelementus), vitamīnus, aminoskābes, dabīgas antibiotikas, šķiedrvielas, kas tik ļoti katru dienu nepieciešamas zarnu mikrofloras labajām baktērijām, lai spētu nodrošināt mūsu imunitāti, dēvē par trešās tūkstošgades antioksidantiem jeb terapeitisko pārtiku.

Vienkāršākais veids, kā veselības kokteiļus lietot – pievienot gatavai biezzupai vai citam ēdienam, kam vairs nav vajadzīga papildu termiskā apstrāde.

Citādi karstumā virs 45 grādiem pulveris daļu sava dzīvīguma spēka zaudē. Var arī trīs reizes dienā ieņemt pa karotītei pulvera un uzdzert ūdeni.

Viens mīnuss, ar ko jārēķinās, pulverizēšanai tomēr ir. Daudzus augus vācam, tikko raisās pirmais ziediņš, bet citi bieži vēl ir pumpuri. Nereti gadās, ka pumpuriņā kāds kukainis ir iedējis to, kas žāvējot un pulverizējot bojā neaiziet. Tāpēc malumā reizēm mēdz iemesties kodes. Ar to jārēķinās un – jāsamierinās. Bet uzglabājam zaļos pulverus tumšā un sausā vietā.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv