Veselam
Bērni

Apalītis, nīkulis un meitene: Kā runāt ar puišiem par viņu ārieni 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls. Foto – Shutterstock

Vecāki biežāk par ārieni un ķermeni runā ar meitām. Atcerieties, kad jūs pēdējo reizi par šo tēmu runājām ar dēliem? Daudzi zēni cieš no tā, ka izskatās ne tā, kā paredz stereotipi par “īsta vīrieša” ārieni.

Sarunas par ķermeni un ķermenisko

ASV pēdējos sešos gados par 70% esot audzis to hospitalizēto vīriešu skaits, kuriem ir ēšanas traucējumi. Turklāt reti kurš to saista ar dzimumu stereotipiem, saka Marks Bušs no YoungMinds.

Neseni pētījumi liecina, ka 55% no 1000 aptaujātiem puišiem vecumā no 8 līdz 18 gadiem vēlas ievērot diētu, lai izskatītos labāk, bet 23% no viņiem tic, ka ir tāds vīrišķais ķermenis – pati pilnība.

Lai puišiem attīstītos pozitīva attieksme pret savu ķermeni, vecākiem jārunā ar viņiem. Jo viņi nereti domā, ka tikai muskuļains ķermenis ir pa īstam vīrišķīgs un pievilcīgs. Puika cenšas sasniegt savu iedomāto ideālu, pārmēru nodarbojoties ar fiziskiem vingrinājumiem, kas var novest līdz traumām. Viņi cieš no neveselīgām diētām un sāk lietot uztura bagātinājus. Bet galvenais – viņi zaudē pārliecību par sevi un viņu ķermenis tā arī neieņem iedomāto veidolu.

Nadja Mendosa, kas ir organizācijas  The Self-Esteem Team līdzdibinātāja, runā par to, ka pats svarīgākais ir pozitīva attieksme pret saviem bērniem: “Galvenie preventīvie mēri – palīdzēt dēlam saprast, ka jūs neapspriedīsiet (viņa ķermeni), ka atbalstīsiet viņu, nevis metīsieties virsū ar kritiku. Pamatā jābūt veselīgai attieksmei pret ķermeni. Jūsu bērnu psiholoģiskā labklājība lielā mērā ir svarīgāka par viņu labajām atzīmēm matemātikā vai literatūrā.”

Mars Bušs uzsver, ka ar atvasēm svarīgi runāt par to, kā mainīsies viņu ķermenis no pubertātes vecumā un par to, ka filmas un plašsaziņu līdzekļi rāda nereālistisku vīrieša ķermeņa ideālu.

Kā palīdzēt bērniem pret savu ķermeni veidot pozitīvu attieksmi?

Rādiet labu piemēru

Daudzi vecāki kautrējas paši no sava ķermeņa un ne īpaši to slēpj no saviem dēliem, šis kauns nododas no paaudzes paaudzē. Tādēļ pacentieties veidot veselīgu attieksmi pašiem pret savu ķermeni. Ja jūs esat tēvs un visu laiku dirniet trenažieru zālē, jūsu dēls sapratīs, ka jūs nekad ar sevi neesat apmierināts, jums pat nekas nav jāsaka – puika būs tikpat piekasīgs un kritisks pret sevi.

Protams, jāseko arī, ko sakāt. Nesakiet: “Es saēdos un jūtos kā cūka” vai “Man līdz atvaļinājumam jānotievē par 20 kilogramiem.” Ja pozitīvi attieksieties pret savu ķermeni, tāda attieksme būs arī jūsu bērniem.

Parunājiet par vīrieša ķermeni

Katru reizi, kad jūs redzat, ka ekrānā rāda cilvēka bildi bez fotošopa, jūs varat runāt par “normāliem” ķermeņiem. Un otrādi – ja redzat kaut kur spēcīgu muskuļotu ķermeni, kur katrs muskulītis redzams, variet jautāt bērnam, ko viņš par to domā. Un ja viņš atzīsies, ka tas ir super, piebilstiet, ka tomēr reti kuram vīrietim ir tāda vēdera prese. Ķermeņi ir dažādi un tas ir normāli.

Esiet delikāti

Saprotiet, ka šī puišiem ir ļoti delikāta tēma (tāpat kā meitenēm). Viņiem ir savs priekšstats, kādi viņi vēlētos būt un sevi redzēt. Nekādā gadījumā nekauniniet bērnu un nepārtrauciet viņu ar tādām frāzēm kā: “Tu jau tāpat esi skaists” vai “Ai, taču nospļaujies par to!”. Cieniet viņa jūtas.

Ķermenis un dvēsele

Atgādiniet puikam, ka cilvēks nav tikai viņa ķermenis. Novērtējiet, ka viņš, piemēram, prot sasmīdināt, ka viņš prot klausīties, cik viņš ir rūpīgs tajās prasmēs, kas viņu ļoti interesē. Tā viņš sapratīs, ka viņu novērtē ne tikai par to, kā viņš izskatās pēdējā pašbildē.

Ēdiens

Cenšoties veidot izpratni par veselīgu ēdienu, mēs dažkārt visu novienkāršojam – viss svaigais un zaļais ir veselīgs, viss pārējais – neveselīgs un kaitīgs. Tomēr paskaidrojiet, kādi tauki ir noteikti vajadzīgi veselībai.

Pareiza ēšana nav tikums, tāpēc, ja dēls ēd spinātus, nevajag teikt, ka viņš ir “labs dēls”, bet, ja ēd smalkmaizīti, tad “slikts”.

Sports

Ja puiši apmeklē sporta nodarbības, tad sāk vērtēt savu ķermeni ne tikai pēc estētikas terminiem, bet arī pēc funkcionalitātes: spēks, izveicība, enerģija – tas viss ir pamatā priekam un apmierinātībai ar sevi, tātad arī pašcieņai.

Trauksmes signāli

Nepārliecinātība par sevi un nekontrolēta piedevu lietošana (steroīdi, proteīni, kofeīns u.tml.).

Pārēšanās vai stingras diētas, piemēram, tikai olbaltumvielas uzturā. Ja puika pārāk bieži atsakās mājās ēst, sakot “Es jau uzkodu skolā/pie drauga”, iespējams, viņš cenšas slēpt, ka cenšas notievēt.

Apātija, intereses trūkums ikdienas nodarbēm.

Pārlieki treniņi – ir puiši, kas ar sāpēm un traumām neapzināti sevi soda par sava ķermeņa nepilnību.

Pašnāvnieciska uzvedība un pašievainošana arī var būt zīme par neapmierinātību ar savu izskatu.

 

Avots: econet.ru

LA.lv