Veselam
Ārstēšana

Aptauja atklāj šokējošus datus par iedzīvotāju neapmierinātību ar veselības pakalpojumu pieejamību1

Foto: pexels.com

Vairums (87 %) Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, liecina kustības “Dzīvesspriedums” aptauja, kas veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.

Tostarp katrs trešais (31 %) veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijā vērtē kā sliktu, 42 % – kā viduvēju, bet katrs septītais (14 %) – kā ļoti sliktu.

81 % iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā pie pamata veselības aprūpes pakalpojumiem – izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām – ir grūti tikt, tostarp katrs trešais (26 %) paudis, ka tas ir ļoti grūti, bet vairāk nekā puse (55 %) – ka drīzāk grūti.

Vien 14 % aptaujāto atzinuši, ka šos pakalpojumus Latvijā saņemt ir viegli, tostarp 12 % atbildējuši, ka tas ir drīzāk viegli, bet 2 % – ka ļoti viegli. Dati norāda uz korelāciju starp ienākumu līmeni un iespēju viegli saņemt pakalpojumu.

LA.LV Aptauja

Vai piekrīti datiem un arī esi neapmierināts ar pakalpojumu pieejamību?

  • Jā, nespēja pierakstīties laikus pie ārsta ir mūžīgā problēma
  • Ne vienmēr ir problēmas, atkarīgs no speciālista
  • Nē, man nekad nav bijušas problēmas pierakstīties pie ārsta savlaicīgi

Piemēram, to iedzīvotāju grupā, kas atzina, ka pamata veselības pakalpojumus Latvijā saņemt ir drīzāk viegli, 18 % ir personas ar augstiem ienākumiem.

Šķēršļi ārstēšanas saņemšanai – garas rindas un augstas izmaksas

Aptaujas dati liecina, ka visbiežākais šķērslis nepieciešamo veselības pakalpojumu saņemšanai iedzīvotāju ieskatā ir garas rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem – to minējuši 79 % aptaujāto. 72 % kā biežu šķērsli minējuši augstas pakalpojumu cenas, tostarp augstus pacienta līdzmaksājumus valsts apmaksātajiem pakalpojumiem un medikamentiem. Kā šķērsli veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai iedzīvotāji redz arī ārstuun cita medicīnas personāla trūkumu, – to norādījuši 59 % aptaujāto.Augstas pakalpojumu un medikamentu cenas kā šķērsli medicīnas pakalpojumu saņemšanai salīdzinoši visbiežāk minējuši vecāka gadagājuma iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem.

38 % iedzīvotāju atzinuši, ka viņiem dzīvē ir bijušas situācijas, kad garo rindu dēļ nav saņēmuši nepieciešamo veselības aprūpi, bet katrs piektais (19 %) ārstēšanu nav varējis saņemt augsto pakalpojumu izmaksu dēļ.

Nesaņemot valsts apmaksātu aprūpi, 37 % spiesti pārtraukt ārstēšanos

Gadījumos, kad rindu dēļ nav bijis iespējams laicīgi saņemt vajadzīgo valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu, 64 % iedzīvotāju izvēlējās paši maksāt par šo pakalpojumu. Tikmēr vairāk nekā trešdaļa (37 %) bija spiesti pārtraukt ārstēšanos, jo nav varējuši atļauties maksas pakalpojumu un joprojām gaida rindā uz valsts apmaksātu.

Jautāti par līdzekļiem, ko pacienti atvēlējuši maksas pakalpojuma saņemšanai, 84 % atbildēja, ka to apmaksāja no saviem un ģimenes ietaupījumiem, bet katrs sestais (16 %) bijis spiests naudu aizņemties no līdzcilvēkiem vai kredītiestādēm.

Saistītie raksti

Aptauja rāda, ka 93 % aptaujāto uzskata, kair jāpalielina valsts budžets veselības aprūpei, lai iedzīvotājiem uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Tostarp 70 % norādījuši, ka veselības budžets noteikti jāpalielina, bet 23 % – ka drīzāk jāpalielina.

Aptauju veica pētījumu centrs SKDS pēc kustības “Dzīvesspriedums” pasūtījuma. Tā tika veikta 2019. gada augustā, visā Latvijā tiešās intervijāsaptaujājot 1016 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

LA.lv