Veselam
Psiholoģija

Aptauja: Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs cieš no miega traucējumiem0

Foto: Stock-Asso/Shutterstock

Gandrīz puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju diennaktī pietiekami daudz guļ, tikmēr katrs trešais jeb 28% cieš no miega traucējumiem, liecina jaunākais “Mana Aptieka&Apotheka Veselības indekss”.

Cilvēkiem vecumā no 45 līdz pat 63 gadiem raksturīgs bezmiegs, kas vēl vairāk palielinās pensijas vecumā no 64 līdz 75 gadiem. Lai gan vairāk kā puse norādījuši, ka velta miegam vismaz 7 stundas diennaktī, tas nenozīmē, ka miegam atvēlētais laiks ir kvalitatīvs, un tā daudzums organismam pietiekams. Turklāt, no bezmiega cieš arī 43% jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Lai arī no bezmiega visvairāk cieš sievietes, vairāk nekā puse (51%) aptaujāto dāmu norāda, ka miegam paredz vairāk laika nekā kungi (44%). Pie tam 15% cilvēku nomoka krākšanas problēmas miegā, kas var būt par iemeslu sliktam jeb “cauram” ik nakts miegam.

Pētījums atklāj vēl kādu interesantu tendenci – visvairāk laika miegam jeb vismaz 7 stundas diennaktī atvēl cilvēki ar augstāko izglītību (53%), kamēr cilvēkiem ar pamata izglītību (47%) miegs nešķiet tik būtisks un tam atvēl krietni mazāk laika. Tikmēr laucinieki un rīdzinieki no bezmiega cieš gandrīz vienādi – to atklāj 26-28% aptaujāto, taču vairāk kā puse rīdzinieku (52%) naktī guļ ilgāk nekā ārpus Rīgas dzīvojošie (42%).

Jau iepriekš, analizējot “Veselības indeksa” datus iedzīvotāju gulēšanas paradumiem miega medicīnas speciālists un neirologs Ainārs Vecvagars norādījis, ka Latvijā dzīvojošie tik tiešām bieži cieš no miega traucējumiem, kas ar laiku var rezultēties nopietnās veselības problēmās. Kā norāda speciālists, – nepietiekami guļot, pašsajūta var pat būt laba, taču tā tas būs tikai īstermiņā. Izturības robeža vidēji ir divi gadi, tad nepietiekama miega dēļ var sākties dažādas fiziskās veselības problēmas – galvas, muguras, locītavu sāpes, pasliktinās atmiņa, krītas darbaspējas, kā arī var attīstīties arī mentālās veselības problēmas – tādas kā izdegšanas sindroms vai pat veģetatīvā distonija.

“Miega ritma jautājums aptiekās bijis aktuāls vienmēr, turklāt tā nozīme pakāpeniski turpina pieaugt – cilvēki arvien biežāk vēršas pie farmaceitiem pēc konsultācijas, kā uzlabot miega kvalitāti. Tāpat pieaug to klientu skaits, kuri mērķtiecīgi apmeklē aptieku, lai iegādātos produktus miega uzlabošanai. Pieprasīti ir gan nomierinošie līdzekļi stresa mazināšanai, gan tādi, kas veicina iemigšanu,” norāda aptieku tīkla “Apotheka” valdes loceklis Jānis Kūliņš.

Lai izvairītos no bezmiega, un septiņu stundu atvēlētais laiks miegam būtu kvalitatīvs, būtiski ir divas stundas pirms došanās pie miera atteikties no jebkādu digitālo ierīču lietošanas, kas izstaro zilo gaismu uz acīm, lietderīgāk būtu klausīties mierīgu mūziku un malkot kādu nomierinošo tēju – piparmētru, vai kumelīšu.

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šogad februārī aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Šis ir ceturtais “Mana Aptieka&Apotheka Veselības indekss”.

LA.lv