Veselam
Psiholoģija

Aptauja: Latvijā smēķē puse jauniešu 18 – 24 gadu vecumā, meitenes biežāk 0

Foto – Shutterstock.com

Latvijā smēķē puse (50 %) jauniešu 18 – 24 gadu vecumā, turklāt 28 % no viņiem smēķē regulāri, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Savukārt visretāk šī atkarība raksturīga vecākai paaudzei jeb iedzīvotājiem 55 – 74 gadu vecumā, kuru vidū nesmēķē un no piesmēķētas vides izvairās 59 % respondentu.

Latvijas Narkologu asociācijas vadītāja, narkoloģe Astrīda Stirna atzīst, ka smēķēšana jauniešu vidū Latvijā ir aktuāla problēma. Kad jaunietis cieš no atkarības, būtiski ir saprast iemeslus – tās var būt psihoemocionālas dabas problēmas – iespējams, ka jauno cilvēku kaut kas nomāc, viņš ar šiem pārdzīvojumiem netiek galā, tāpēc glābiņu meklē nomierinošās vielās, šajā gadījumā tā ir cigarete.

Bieži jaunieši sāk smēķēt bara instinkta vadīti – sekojot vienaudžu piemēram, un dažkārt bērns atkārto ģimenē novēroto, – redz, ka vecāki vai brāļi / māsas smēķē, un rīkojas tāpat, pauž eksperte.

Novērots, ka jauniešu vidū ar smēķēšanu biežāk aizraujas meitenes – tas varētu būt skaidrojams ar to, ka meitenes vēlas “neatpalikt” no pretējā dzimuma vienaudžiem.

Kā zināms, atkarība rodas no regulāra ieraduma, tādēļ, jo laicīgāk smēķētājs pieņems lēmumu par atmešanu, jo vieglāk tas būs tīri fizioloģiski. “Smēķēšanas atmešana kļūst arvien aktuālāka – pēdējo trīs gadu laikā aptiekās palielinājies pieprasījums pēc dažādiem pretsmēķēšanas līdzekļiem. Cilvēki iecienījuši gan košļājamās gumijas, gan plāksterus un aerosolus,” stāsta aptieku tīkla “Apotheka” valdes loceklis Jānis Kūliņš.

Kopumā sievietes smēķē retāk un arī izvairās no piesmēķētas vides

Lai arī jauniešu vidū meitenes biežāk aizraujas ar smēķēšanu, aptaujas rezultāti liecina, ka kopumā sievietes retāk cieš no smēķēšanas atkarības – 63 % aptaujāto sieviešu atzīst, ka nesmēķē un cenšas arī izvairīties no piesmēķētas vides. Turklāt sieviešu vidū retāk izplatīta regulāra smēķēšana: ja aptaujāto vīriešu vidū regulāri smēķē 39 %, tad sieviešu vidū – tikai 15 %.

A. Stirna norāda, ka vīriešiem smēķēšanas un arī cita veida atkarības raksturīgas biežāk nekā sievietēm. “Tā attiecība varētu būt viens pret četri, proti, uz vienu smēķējošu sievieti ir četri smēķējoši vīrieši. Tā tas bijis tradicionāli, jo jau vēsturiski smēķēšana tika vairāk uzskatīta par “vīriešu lietu”. Ja runājam par jauniešiem, tad neizslēdzu iespēju, ka meitenes varētu sākt smēķēt aiz nevēlēšanās atpalikt no pretējā dzimuma vienaudžiem,” komentē eksperte.

Visbiežāk regulāri smēķē iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem un pamatizglītību

Veselības indekss rāda, ka visbiežāk regulāri smēķē cilvēki ar zemiem ienākumiem , kuru vidū tas ir katrs trešais (35 %), bet visretāk – personas ar augstiem ienākumiem (17 %). Turklāt regulāra smēķēšana visvairāk raksturīga personām ar pamatizglītību, kuru vidū smēķē teju katrs otrais (45 %), bet visretāk regulāri smēķē personas ar augstāko izglītību – šajā grupā atkarīgs ir vien katrs sestais (16 %).

Atmest motivē skaudras sekas

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pēc narkoloģes teiktā, Latvijā ir daudz atkarīgo, kuri vēlas smēķēšanu atmest. “Pieredzē bijis daudz pozitīvu gadījumu, redzēts, ka ilggadējs smēķētājs var šo kaitīgo ieradumu atmest pat dienas laikā – pamatā tas tomēr ir gribasspēka jautājums. Daudz ir arī tādu pacientu, kas uzsāk terapiju, bet tad vienkārši nozūd un neturpina.

Efektīvākais atmešanas motivators ir nopietnas veselības problēmas, piemēram, infarkts.

Tad cilvēki aizdomājas, vai ir vērts smēķējot veselību pakļaut tādiem riskiem,” skaidro A. Stirna. Viņa atgādina, ka būtiski ir arī izvairīties no piesmēķētas vides, jo arī pasīvā smēķēšana nodara kaitējumu veselībai, tāpēc svarīgi smēķējot izvēlēties telpas, kurās tas ir atļauts un kurās nesmēķējoši līdzcilvēki netiks pakļauti cigarešu dūmu iedarbībai.

“Smēķēšana ir tā atkarība, kuras sekas uzreiz nav jūtamas, taču ilgtermiņā tas var novest pie ļoti nopietniem veselības traucējumiem – sirds un asinsvadu, plaušu un elpceļu slimības ir izplatītākās. Tā ietekme, ko smēķētājs nereti jūt kā pirmo, ir grūtības sportojot, jo smēķēšana negatīvi ietekmē fizisko sagatavotību. Tāpat smēķētājiem novēro straujākas ādas novecošanas pazīmes un dzeltenīgus zobus, kā arī smaganu slimības,” atkarības ietekmi iezīmē “Mana Aptieka” farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene.

Ja ir izlemts atkarību ārstēt, narkologa palīdzība ne vienmēr un ne visiem būs nepieciešama. “Kad cilvēks izlemj pārtraukt smēķēt, sākotnēji pēc konsultācijas ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta, kurš, ja nepieciešams, nozīmēs arī vizīti pie narkologa,” iesaka A. Stirna.

Kopumā atkarības ārstēšanas metodes ir ļoti dažādas – gan medikamenti, gan psihoterapeitiskas metodes, gan arī, piemēram, adatu terapija.

Farmaceite A. Ritene uzsver, ka ir vairāki “triki”, kas var palīdzēt atteikties no smēķēšanas – nepieciešams novērst uzmanību uz kaut ko citu, izvairīties no situācijas, kas rada vēlmi uzsmēķēt, dažkārt efektīvi ir cigareti aizvietot ar ko citu, piemēram, košļājamo gumiju.

Atmešanas procesā jāpiedomā pie saviem uztura paradumiem, lai cigareti neaizstātu ar pārmērīgu ēšanu vai saldumiem. Smēķēšanas atmešanas procesā lielākā nozīme ir cilvēka motivācijai un vēlmei atbrīvoties no veselībai kaitīgā ieraduma.

Ieteicams arī izvērtēt atkarības plusus un mīnusus, piemēram, sarēķināt, cik daudz naudas gadā tiek iztērēts uz tabakas izstrādājumiem, un apdomāt, vai tas ir tā vērts! Daudziem atmest palīdz kāds regulārs hobijs, piemēram, aktīvāka sportošana, kas īsti nebūs savienojama ar smēķēšanu, iesaka eksperte.

Veselības saudzēšanas nolūkos meklē alternatīvas, tomēr šādi var arī “iekļūt otrā grāvī”
Mūsdienās arvien lielāku popularitāti gūst, piemēram, elektroniskās cigaretes.

Narkoloģe A. Stirna skaidro, ka, izvēloties elektronisko cigareti, galvenais pluss ir tāds, ka tajās nav degšanas produktu. “Tomēr tas nav atmešanas instruments. Jo ilgstoši atkarīga cilvēka organisms pieprasīs nikotīnu un beigu beigās cilvēks, visticamāk, sniegsies pēc tradicionālās cigaretes. Turklāt nav jau arī pietiekami daudz pētījumu par to, kādu ietekmi, pakļautas karstumam un iekļūstot plaušās, uz cilvēka veselību izdara tās citas vielas, kas nav degšanas produkti, bet ko satur elektroniskā cigarete,” papildina eksperte.

Saistītie raksti

Bieža alternatīva, īpaši jaunākiem cilvēkiem, ir ūdenspīpe. “Cilvēki nereti tic maldīgam pieņēmumam, ka tā nav veselībai tik kaitīga, piemēram, tādēļ, ka to pīpē retāk. Tomēr bieži vien var būt pat otrādi, jo nereti ūdenspīpi smēķē stundām, tradicionālās cigaretes gadījumā tas process ir līdz 10 minūtēm. Un ūdenspīpes tabakā ir tās pašas kaitīgās vielas, kas ilgstošā smēķēšanas procesa rezultātā daudz lielākā koncentrācijā nonāk pīpētāja organismā,” norāda A. Stirna.

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šā gada aprīlī aptaujājot 1008 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Šis ir trešais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.

LA.lv