Veselam
Netradicionāli

Ar “Sievietēm zinātnē” stipendijām apbalvotas 7 Baltijas zinātnieces0


No kreisās: Milda Alksne, Jurgita Skiecevičiene, Jana Vecstaudža, Laura Dembrovska, Marina Makrecka-Kūka, Kārina Parta, Tūla Sepa.
No kreisās: Milda Alksne, Jurgita Skiecevičiene, Jana Vecstaudža, Laura Dembrovska, Marina Makrecka-Kūka, Kārina Parta, Tūla Sepa.
Foto: publicitātes

Otrdien, 11. jūnijā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā svinīgā ceremonijā tika godinātas septiņas 2019. gada prestižās stipendijas “L`ORÉAL Baltic” “Sievietēm zinātnē” laureātes.

Atzīmējot 15. stipendijas gadadienu Latvijā, šogad septiņas stipendijas – katru 6 000 eiro apmērā – saņēma Mg.sc.ing. Jana Vecstaudža, Mg.sc.ing. Laura Dembovska un Dr.pharm. Marina Makrecka-Kūka no Latvijas, Dr. Jurgita Skiecevičiene un Mg.sc. Milda Alksne no Lietuvas, kā arī Mg.sc. Kārina Parta (Kaarin Parts) un Dr. Tūla Sepa (Tuul Sepp) no Igaunijas, informē “L`ORÉAL Poland and Baltic HUB” pārstāvji.

“L`ORÉAL Baltic” “Sievietēm zinātnē” stipendiju programma tiek īstenota sadarbībā ar visām trīs Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Foto: publicitātes

Žūrijas pārstāvis, Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas priekšsēdētājs, profesors Jānis Spīgulis norāda: “Bija jāizvērtē 41 pieteikums, un galvenais atlases kritērijs bija zinātniskā izcilība – publicēto darbu nozīmība, ņemot vērā žurnālu impaktfaktorus un rakstu citējamību (t.sk. Hirša indeksu), dalība ar referātiem prestižākajās starptautiskās konferencēs un agrāk saņemtās atzinības par pētniecisko darbu. Pirmajā solī tika noskaidrotas līderes katrā nominācijā un pēc tam slēgtā balsojumā žūrija izšķīra, kurām Latvijas zinātniecēm šogad piešķiramas “Sievietēm zinātnē” stipendijas.”

Mg.sc.ing. Laura Dembovska
Foto: publicitātes

Mg.sc.ing. Laura Dembovska kopš 2014. gada ir doktorantūras studente un pētniece Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Materiālu un konstrukciju institūtā. Laura Dembovska saņēma stipendiju par pētījumu, kas tiks izstrādāts saistībā ar sārmu aktivizētiem alumosilikātu kompozītiem ar siltumizturīgiem agregātiem un to pielietojumu rūpniecībā.

Šī pētījuma ietvaros viņa izstrādās jaunus kompozītmateriālus, kam ir augsta temperatūru izturība un kas izgatavoti no atkritumiem un blakusproduktiem, ievērojot vadlīnijas attiecībā uz dabas resursu saprātīgu izmantošanu, atkritumu pārstrādi un CO2 izmešu ierobežojumiem, kas noteikti gan nacionālā, gan Eiropas Savienības līmenī.

Mg.sc.ing. Jana Vecstaudža
Foto: publicitātes

Mg.sc.ing. Jana Vecstaudža kopš 2011. gada strādā Rīgas Tehniskās universitātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta Biomateriālu inovāciju un attīstības centrā, bet no 2014. gada viņa ir pētniece. Jana Vecstaudža stipendiju saņēma par pētījuma projektu saistībā ar nanostrukturēta un biomimētiska amorfa kalcija fosfāta biomateriāliem kaulaudu inženierzinātnēm.

Pētījuma mērķis ir radīt un pētīt kaulu pildvielu granulas, kas veidotas no amorfa kalcija fosfāta. To īpašās iezīmes būs modificēts ķīmiskais sastāvs un struktūra. Iegūtās materiāla īpašības veicinās jaunu kaulu veidošanos pēc implantācijas un saīsinās pacienta atveseļošanās laiku pēc operācijas.

Dr.pharm. Marina Makrecka-Kūka
Foto: publicitātes

Dr.pharm. Marina Makrecka-Kūka kopš 2008. gada strādā Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijā, un kopš 2017. gada viņa ir vadošā pētniece. Marina Makrecka-Kūka stipendiju saņēma par pētījumu saistībā ar acilkarnitīniem, mitohondriju veselību un imūnmetabolismu, kas ir svarīgi veselīgai novecošanai.

Marinas Makreckas-Kūkas pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā saglabāt šūnu “enerģijas ražošanas stacijas” – mitohondrijus – veselīgus, lai imūnsistēmas funkcionēšana un novecošana noritētu normāli. Šī projekta rezultāti nodrošinās jaunas zināšanas par “komunikāciju” starp audiem un asins šūnām, kā arī sniegs jaunu ieskatu par tādu slimību rašanos un progresu kā sirds mazspēja, diabēts un sepse.

Dr. Jurgita Skiecevičiene
Foto: publicitātes

Dr. Jurgita Skiecevičiene kopš 2005. gada strādā Lietuvas Veselības zinātņu universitātes Gremošanas sistēmas pētījumu institūtā un Klīniskās un molekulārās gastroenteroloģijas laboratorijā. No 2016. gada viņa ir vecākā zinātniece un kopš 2009. gada – laboratorijas vadītāja.

Dr. Jurgitas Skiecevičienes pētījums ir par gremošanas trakta pirmsvēža un ļaundabīgu saslimšanu, kā arī saslimšanas biomarķieru noteikšanu, izmantojot dažādas genomikas tehnoloģijas. Šī projekta galvenais mērķis ir noteikt asinīs cirkulējošo molekulu profilu un, integrējot “-omiku” un klīniskos datus, iegūt biomarķierus kuņģa vēža neinvazīvai diagnostikai, uzraudzīšanai un iznākuma prognozēšanai.

Mg.sc. Milda Alksne
Dr._Jurgita_Skiecevičiene

Mg.sc. Milda Alksne ir jaunākā pētniece Viļņas Universitātes Bioloģijas centra Bioķīmijas institūta Bioloģisko modeļu nodaļā. Milda Alksne stipendiju saņēma par pētniecības projektu saistībā ar angioģenēzes potenciāla veicināšanu ar veidojumiem, kas radīti kaulaudu reģenerācijai. Šī pētījuma mērķis ir attīstīt novatorisku bioloģiski savietojamu karkasu, kas demonstrētu osteogēnu un angiogēnu potenciālus.

Izmantojot 3D printēšanas tehnoloģijas un dažādojot 3D printēšanai izmantojamus materiālu savienojumus, paredzēts radīt nedārgu, ātri izveidojamu un personalizētu mākslīgo karkasu kaulaudu reģenerācijai. Iegūtie rezultāti varētu būtiski veicināt kaulu reģenerācijas medicīnas progresu, kas pavērtu jaunas iespējas kaulaudu slimību ārstēšanas uzlabošanai.

Dr. Tūla Sepa
Foto: publicitāte

Dr. Tūla Sepa (Tuul Sepp) kopš 2012. gada ir Tartu Universitātes dzīvnieku ekoloģijas pētniece. Tūla Sepa stipendiju saņēma par pētījumu saistībā ar Baltijas jūras plekstu mūsdienu attīstību – pielāgošanos piesārņotajai onkoģenētiskajai ūdens videi.

Pašreizējais projekts koncentrējas uz jūras piesārņojumu, jo Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē, un ir zināms, ka piesārņojums zivīm izraisa vēzi. Tūla Sepa plāno aplūkot pielāgošanos piesārņojumam un labāk izprast aizsargmehānismus, ko daba spēj radīt pret vēzi. Šis projekts var uzlabot mūsu izpratni par vēža attīstību un sniegt ierosinājumus terapiju veikšanai nākotnē.

Mg.sc. Karīna Parta
Foto: publicitātes

Mg.sc. Kārina Parta (Kaarin Parts) ir Tartu Universitātes doktorantūras studente ar specializāciju botānikā un ekoloģijā. Viņa kopš 2014. gada ir ekofizioloģijas speciāliste Ekoloģijas un zemes zinātņu institūtā. Kārina Parta stipendiju saņēma par pētniecības projektu saistībā ar gaisa mitrināšanas un apūdeņošanas ietekmi uz nokareno bērzu ektomikorizas kolonizētājiem.

Saistītie raksti

Šī projekta galvenais mērķis ir noteikt ar sakņu sistēmu saistīto sēnīšu kopienu. Tas ir nepieciešams, lai izvērtētu kopienas dinamiku un iepriekš dokumentēto noturību pret mitrināšanas ietekmi, lai salīdzinātu apūdeņošanas un mitrināšanas ietekmi, noskaidrotu šo izmaiņu mehānismus, kā arī aplēstu būtisku vides izmaiņu faktoru ietekmi uz ekosistēmas funkcionēšanu.

Kopš “L’ORÉAL Baltic” stipendijas programmas ieviešanas Latvijā, 15 gadu laikā atzinību par savu ieguldījumu zinātnes jomā ir saņēmušas 45 zinātnieces no Latvijas. Kopš 2017. gada stipendijas programma ir paplašināta un Baltijas reģionā ir apbalvotas četras zinātnieces no Lietuvas un četras no Igaunijas.

LA.lv
VE
Veselam.lv
Veselam
“Vaivaros” notiks sporta spēles cilvēkiem ar kustību traucējumiem
9 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Plāno uzlabot zāļu fizisko pieejamību pacientiem
11 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Kāpēc saldējuma vietā izvēlēties sorbertu?
11 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

JR
Juka Rislaki
Latvijā
Latviešu vīri un kuģi Somijas krastos
2 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ekonomika
LA.LV testē motociklus: Ar “Royal Enfield Continental GT 650” aizbraukt uz Liepāju padzert kafiju
2 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Juhansone varētu kļūt par EK ģenerālsekretāra pienākumu izpildītāju
1 stunda
LE
LETA/AFP
Pasaulē
Irāna sagrābusi britu tankkuģi
29 minūtes
LA
LA.LV
Sports
Latvijas Futbola federācija rasisma lietā tiek sveikā vien ar izbīli
3 stundas