Veselam
Bērni

Vecāki grib, lai bērni saslimst! Arī Latvijā rīko “vējbaku ballītes” 16

Foto – Fotolia/ Per Boge

Dažkārt vecāki mēdz apzināti inficēt savus mazos bērnus ar vējbakām, jo uzskata, ka tādējādi izdara labu darbu – bērni agrīni izslimo šo lipīgo slimību un iegūst imunitāti. Tiekot rīkotas pat īpašas “vējbaku ballītes” – uzzinot, ka kādā ģimenē bērns saslimis, citi vecāki speciāli ved savas atvases ciemos, pat grupās, tādējādi inficējot daudzus bērnus vienlaikus. Par šādu rīcību šonedēļ tika runāts diskusijā “Vakcinācija Latvijā – atbildīga rīcība vai mīti?”, kurā piedalījās virkne medicīnas jomas speciālistu.

“Vējbaku ballītes diemžēl joprojām ir populāra tradīcija,” pastāstīja „Māmiņu kluba” vadītāja Sandija Salaka. “Vēl vakar kāda mana draudzene teica – ļoti labi, ka viens bērns bērnu dārzā ir saslimis ar vējbakām. Viņai ir otrs mazulis – gadu vecs. Viņa ļoti cerot, ka saslims arī viņš. Kam ir jābūt māmiņas galvā, lai speciāli gribētu bērnu “saslimdināt”?”

Par vējbaku ballītēm kā izplatītu parādību zināja teikt arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska – tādas notiekot daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā. “Pie mums tas nav masveidīgi, drīzāk – epizodiski,” viņa pauda. “Doma ir tāda – labāk bērnu “saslimdināšu”, lai viņš ir pārslimojis un izveidojas imunitāte. Taču nekad nav iespējams paredzēt, kā kuram slimība noritēs, vai nebūs smagu komplikāciju. Slimībai var būt neprognozējamas sekas, tāpēc patiesībā tas ir noziegums – mērķtiecīgi kādu inficēt.”

Pret vējbakām var potēties

Latvijā kopš 2008. gada potēšana pret vējbakām ir ietverta obligātajā imunizācijas kalendārā. Pašlaik sasniegtais vakcinācijas aptveres līmenis pret šo slimību ir 82,3%, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Speciālisti to vērtē kā samērā labu rezultātu, taču atzīmē tendenci: sabiedrības attieksme pret nosacīti jaunajām vakcīnām, ko nodrošina par valsts naudu, – pret vējbakām, pneimokoku infekciju un cilvēka papilomas vīrusu – ir salīdzinoši atturīgākā nekā pret “klasiskajām” (difteriju, stingumkrampjiem vai tuberkulozi): no pirmajām mēdz atteikties līdz pat 6% vakcinējamo bērnu vecāku, no otrajām – līdz 3%, pastāstīja SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Kopš bērnus vakcinē pret vējbakām, saslimstība ar tām ir ievērojami samazinājusies, kolektīvā imunitāte ir labā līmenī. Tas nozīmē, ka arī nevakcinēti bērni var nesaslimt, taču iespēja inficēties pastāv. “Tas var notikt tad, kad cilvēks to negaida,” pauda J. Pereveščikovs. “Cilvēks jau būs pusaudzis vai pat pieaugušais un, piemēram, brauks uz ārzemēm vai būs kāds cits svarīgs dzīves notikums, un pēkšņi – vējbakas! Tādi gadījumi ir – zvana cilvēki un saka: vienam bērnam vējbakas ir, otram nav, mums ir ceļazīme uz Turciju, mēs gribam braukt! Ko mums darīt?”

Apdraud gaidāmo bērnu

“Ja sieviete bērnībā nav izslimojusi vējbakas un nav arī vakcinēta, un ar to inficējas grūtniecības laikā, bērniņš ar lielu varbūtību var būt ar ļoti būtiskiem defektiem,” atzīmēja Infektoloģe un Rīgas Stradiņa Universitātes Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras vadītāja Ludmila Vīksna, piemetinot – vakcinācija ir arī ekonomisks jautājums, jo pat tad, ja bērni ar vējbakām saslimst viegli, vecāki ir spiesti palikt mājās un kopt mazo pacientu, bet par darba kavējumu samaksā valsts vai darba devējs. “Ekonomiskais aspekts ir ļoti būtisks, jo tas, ko samaksā par vakcīnu, ir nesalīdzināmi mazāk nekā ar slimošanu saistītie izdevumi.”

Izprot vakcinācijas nozīmi

Kopumā sabiedrības izpratne par vakcināciju ir samērā augsta, liecina “GlaxoSmithKline” un “Berg Research” aprīlī veiktās aptaujas rezultāti: 85% respondentu ir sliekušies piekrist apgalvojumam, ka tā ir svarīga, lai pasargātu cilvēkus no bīstamām slimībām. Vienlaikus 56% uzskata, ka dabīgu imunitāti iespējams iegūt paša spēkiem, bet 46% vērtē – vakcinācija ir tikai bizness. 38% sliecas domāt vai ir pārliecināti, ka vakcinēšana sagrauj dabīgo imunitāti, bet 23% ieskatā vakcinēšanās kaitē, nevis palīdz.

LA.lv