Veselam
Ārstēšana

Ārsti jūtas neaizstāvēti. Mieles pēc Satversmes tiesas atteikuma saistībā ar virsstundām 16


Latvijas Mākslīgās asinsrites asociācijas vadītājs Normunds Sikora (no kreisās), Bērnu ķirurgu arodbiedrības vadītājs Ģirts Aleksejevs un bērnu ķirurģe Zane Ābola apspriežas, vai rakstīt jaunu konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai, apstrīdot nesen pieņemto Ārstniecības likuma grozījumu atbilstību Darba likumam un Satversmei.
Latvijas Mākslīgās asinsrites asociācijas vadītājs Normunds Sikora (no kreisās), Bērnu ķirurgu arodbiedrības vadītājs Ģirts Aleksejevs un bērnu ķirurģe Zane Ābola apspriežas, vai rakstīt jaunu konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai, apstrīdot nesen pieņemto Ārstniecības likuma grozījumu atbilstību Darba likumam un Satversmei.
Latvijas Mākslīgās asinsrites asociācijas vadītājs Normunds Sikora (no kreisās), Bērnu ķirurgu arodbiedrības vadītājs Ģirts Aleksejevs un bērnu ķirurģe Zane Ābola apspriežas, vai rakstīt jaunu konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai, apstrīdot nesen pieņemto Ārstniecības likuma grozījumu atbilstību Darba likumam un Satversmei. Foto – Dainis Bušmanis

“Mēs ar lielām bažām raugāmies, ka valstī, kur pieņemta nodokļu reformas politika, ir ļoti neskaidrs veselības aprūpes budžeta finansējums. Mūsu aicinājums būtu ļoti konsekventi aprēķināt un saprast, kāda darba samaksa tuvākajos pāris gados būs medicīnas māsām, ārstiem, vecmātēm. Virsstundu apmaksas jautājums ir tikai viena lieta, bet vēl aizvien, dzirdot diskusijas politiskajā telpā un redzot politiķu neizpratnes pilnās sejas par problēmas būtību, ne ārstu, ne māsu, ne vecmāšu vidū nav skaidrības par to, kā mūsu alga veidosies 2018., 2019. un 2020. gadā. Mediķi arvien skaļāk un uzstājīgāk paudīs savas prasības. Tas ir neizbēgami. Neskaidrība ir milzīga, tāpēc es spēju saprast ģimenes ārstu gana agresīvo nostāju, jo nav ticības, vai kādreiz būs citādāk,” vakar žurnālistiem teica Rīgas Dzemdību nama ārste Vija Veisa.

Vairāki mediķi preses konferencē pauda savu pārsteigumu par Satversmes tiesas (ST) atteikumu ierosināt lietu par viņu iesniegto prasību. Piecdesmit ārsti, kas pārstāv Bērnu ķirurgu arodbiedrību, Latvijas Ķirurgu asociāciju un Rīgas Dzemdību namu, 5. aprīlī vērsās tiesā ar konstitucionālo sūdzību, uzskatot, ka Ārstniecības likumā iekļautais pants, kurš ļauj nemaksāt par virsstundām dubultā, ir pretrunā ar Darba likumu un Satversmes 91. un 107. pantu. Ārsti prasīja atcelt apstrīdēto normu no tās pieņemšanas brīža. Tas nozīmē, ja ST šo prasību apmierinātu, mediķiem no valsts būtu jāsaņem kompensācijas par nesamaksātajām virsstundām, sākot no 2009. gada, un tas būtu nepatīkami valdošajām politiskajām aprindām.

Satversmes tiesas noraidījuma viens no pamatojumiem ir – pieteikuma iesniedzējiem šajā konkrētajā gadījumā bijis jāpierāda, ka apstrīdētā norma rada nelabvēlīgas sekas tieši viņiem. Mediķiem bija individuāli jāpievieno sūdzībai savi darba līgumi, jo bez tiem nevarot noskaidrot lietas apstākļus attiecībā uz iespējamo aizskārumu katrai ārstniecības personai, kas iesniegusi pieteikumu. Tiesai neesot bijis saprotams, kurā brīdī ir radies pamattiesību aizskārums.

Arī tiesībsargs Juris Jansons ir iesniedzis ST pieteikumu. Ja ST normu atzīs par antikonstitucionālu, tai būs jāizvērtē, ar kuru brīdi tā zaudē spēku. Tiesai šī lieta jāsagatavo līdz 16. oktobrim.

Ar algu lapiņām nepietiek

Latvijas Ķirurgu asociācijas prezidents Haralds Plaudis: “Cilvēcīgi mani pārsteidza, ka šajā tiesas atteikumā nebija neviena vārda par to, vai mūsu sūdzība ir pamatota. Ja paraugāmies, kā mēs, ķirurgi, uz šo lietu skatāmies no juridiskā un tiesiskā viedokļa, tad jāsecina, ka par savām tiesībām mums jāatbild tikai pašiem un jāpaļaujas tikai pašiem uz sevi un, tēlaini runājot, uz Radītāju. Asociācijas valdē vienojāmies, ka mēs aicināsim asociācijas biedrus atteikties strādāt virsstundas, ja par tām nemaksās, kā noteikts likumā. Tas nenozīmē, ka mēs atteiksimies sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet mēs vēlamies, lai tiktu ievērots vienlīdzības princips arī pret ārstiem un medicīnas māsām.”

Rīgas Dzemdību nama ārste Vija Veisa norādīja, ka pēc atteikuma saņemšanas no ST sajūta esot diezgan bezcerīga. “Mēs jūtamies absolūti nesadzirdēti un arī neaizstāvēti savā valstī. Tātad mēs faktiski turpinām būt diskriminēta iedzīvotāju grupa tikai pēc tā, ka esam piederīgi mediķu profesijai. Kaut gan sarunās ar slimnīcas valdi esam panākuši pozitīvu rezultātu un stundas likme mediķiem ir nedaudz paaugstināta, tomēr valstī joprojām saglabājas šis netaisnīgais regulējums un valsts budžeta līdzekļi dubultai samaksai par virsstundām nav paredzēti,” sacīja dzemdību speciāliste. Viņa pauda neizpratni, ka tiesa prasa darba līgumus, kaut gan konstitucionālajai sūdzībai bija klāt pievienotas mediķu algu lapiņas. Tās nav ņemtas vērā kā apliecinājums, ka darbinieks atrodas darba attiecībās. “Darba līgumus varētu iesniegt kā papildu pierādījumu, bet vai tāpēc ir jāatsaka pieņemt sūdzību?” vaicā daktere.

“Neatkarīgi un objektīvi”

Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš norādīja, ka kopš 2001. gada ST ir izveidojusies noteikta atziņu bāze, kādas prasības pieteikuma iesniedzējam ir jāizpilda: “ST pilnīgi neatkarīgi un objektīvi vērtē ikvienu iesniegto pieteikumu, un tieši tāpat tika vērtēts šis vairāku privātpersonu, kā arī arodbiedrības un asociācijas kopīgi iesniegtais pieteikums. ST likumā ietvertās prasības lielā mērā ir līdzīgas citu valstu konstitucionālās tiesas likuma prasībām. Ir valstis, kas paredz liberālākus noteikumus, bet Latvijas regulējums ir visnotaļ tipisks, jo katrai personai ir jāsniedz nepieciešamais pamatojums, lai šo lietu ierosinātu.”

Par tiesībsarga sūdzību Kusiņš neizteicās, jo lieta patlaban ir izskatīšanas procesā.

Vispirms vajadzēja vērsties parastā tiesā?

Ārsti un viņu advokāts Ivo Klotiņš, kurš sagatavoja konstitucionālo sūdzību, bija neizpratnē par atteikumā norādīto, ka konstitucionālā sūdzība visupirms ir “individuāls tiesību aizsardzības līdzeklis”, kas nozīmē, ka mediķiem vispirms vajadzējis vērsties vispārējās piekritības tiesā.

“Konstitucionālā sūdzība pēc likuma ir izveidota kā subsidiārs līdzeklis – tikai tad, ja nav citas iespējas aizstāvēt savas tiesības, tad cilvēks var vērsties ar sūdzību konstitucionālajā tiesā. Piemēram, ja personai darba līgumā ir uzrakstīts, ka viņai ir jāmaksā attiecīga naudas summa, bet darba devējs pretēji darba līgumam un Darba likumam maksā citu summu, tādā gadījumā šis cilvēks dodas uz tiesu, lai novērstu šo netaisnību,” skaidroja tiesnesis Kusiņš.

“Vispārējā tiesa secinātu, ka Ārstniecības likums neparedz divkāršu samaksu un līdz ar to pieteikums ir noraidāms,” Kusiņam iebilda advokāts Klotiņš un uzsvēra, ka no 1. jūlija apstrīdētais Ārstniecības likuma pants zaudē spēku un ka tiesībsarga un mediķu iesniegtajai sūdzībai zūd jēga. Taču mediķi uzskata, ka Saeimas nesen pieņemtie Ārstniecības likuma grozījumi, kuros noteikts, ka, sākot no 1. jūlija, piecas virsstundas tiks apmaksātas, nosakot koeficientu 1,1 vai par 10% vairāk nekā līdz šim, ir īstermiņa risinājums ugunsgrēka dzēšanai.

Gribas izmisīgi saukt: ko jūs darāt!

Rīgas Dzemdību nama ārste V. Veisa aicināja kolēģus izvērtēt savas darba stundas un tomēr atteikties strādāt, ja netiks maksāts par virsstundām dubultā.

“Jo vairāk būs tādu kolēģu, kas nepiekritīs strādāt virsstundas, ja par tām nemaksā, kā noteikts Darba likumā, jo tas būs arvien stingrāks signāls sabiedrībai, šajā konkrētajā gadījumā politiķiem,” secināja H. Plaudis.

Arī Bērnu ķirurgu arodbiedrības vadītājs Ģirts Aleksejevs aicināja savus kolēģus ievērot Darba likumu un uzsvēra, ka Saeimas nesen pieņemtie Ārstniecības likuma grozījumi kalpo kā plāksteris samilzušai problēmai.

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Dace Matule: “Skatoties uz šo 1,1 koeficientu, gribas izmisīgi saukt: ko jūs darāt! Tika paziņots par jaunu demogrāfiskās stratēģijas izveidi valstī. Tas notiek laikā, kad dzemdību nodaļās vairs nav kam strādāt. Mēs nevarēsim īstenot nevienu demogrāfisko politiku, ja politiķi ignorēs ķirurgu, ginekologu – dzemdību speciālistu, medicīnas māsu, anesteziologu un citu speciālistu prasības.”

LA.lv