Veselam
Ārstēšana

Ārstiem turpmāk nebūs obligāti jārunā divās valodās1

Foto: Shutterstock

Veselības ministrijas (VM) un ārstu diskusijā panākta savstarpēja vienošanās, ka profesijas standartā viens no ārsta profesionālās darbības uzdevumiem ir lietot vismaz vienu svešvalodu, informē ministrijas pārstāve Evita Bune.

Ceturtdien notika VM, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA), Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas jauno ārstu asociācijas un Latvijas Ārstu biedrības sarunas par ārsta profesijas jaunā standarta prasībām attiecībā uz svešvalodu zināšanām, kurā panākta vienošanās par vismaz vienas, nevis divu svešvalodu lietošanu ārsta darbā.

Bune informēja, ka visu profesiju klasifikatori periodiski tiek pārskatīti un tā tas pašlaik norisinās ar ārsta profesijas standartu. Izmaiņas paredzētas tādās jomās kā pacientu drošība un klīnisko risku vadība, uz pacientu centrēta veselības aprūpe, integrētā veselības aprūpe.

Vienlaikus VM norādīja, ka kopš 2006.gada ir mainījusies profesiju standarta izstrādes metodika. Šobrīd standartā svešvaloda jānorāda kā atsevišķs uzdevums ārsta pienākumu veikšanā. Diskusijā tika atbalstīts nozares profesionāļu viedoklis, ka ārstam jālieto viena svešvaloda.

Kā ziņots, VM bija iecerējusi noteikt augstākas svešvalodu zināšanas prasības ārstiem, savukārt arodbiedrība pret to iebilda.

Kā norādīja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders, prasība ārstam zināt divas svešvalodas nav jauna un tāda tā ir jau esošajā ārsta profesijas standartā, kas apstiprināts 2006.gadā, proti, ārstam brīvi esot jāpārvalda vismaz vienu svešvalodu un sarunu līmenī vēl otru svešvalodu.

Tikmēr arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris izteicās, ka “velns slēpjas detaļās”, jo esošajā profesijas standartā bija noteikts, ka ārstam brīvi jāpārvalda vismaz vienu svešvalodu un sarunu līmenī vēl otru, bet tagad divu svešvalodu zināšana esot noteikta par pienākumu, turklāt ne tikai sarunu līmenī, bet, pārvaldot tajā terminoloģiju un spējot sazināties, “ievērojot pacienta kulturālās saziņas tradīcijas”.

Saistītie raksti

LVSADA uzskata, ka obligāta divu svešvalodu pārzināšana saziņas līmenī neuzlabos par valsts naudu izglītota ārsta galveno uzdevumu – iespējami labāk ārstēt valsts iedzīvotājus.

Keris norādīja, ka valodu zināšanas paver plašāku apvārsni, tomēr šajā gadījumā būtu jārunā par ko citu. “Izskatās, ka ārstam papildus viņa tiešajiem pienākumiem grib uzkraut arī tulka funkcijas. Tāda pieeja no valsts puses nepadarīs pievilcīgāku jau tā pietiekami sarežģīto profesiju,” uzskata Keris.

LA.lv
AK
Aiva Kalve
Veselam
Kāpēc uzturā iekļaut šķiedrvielas?
3 stundas
LE
LETA
Veselam
Pērn Latvijā 31% praktizējošu ārstu bija vecāki par 60 gadiem
22 stundas
LE
LETA
Veselam
Ultravioletā starojuma intensitāte lēnām sarūk; saules peldes varēs baudīt arī nākamnedēļ
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Jaunākais skolu reitings: labākās skolas pēc sasniegumiem olimpiādēs
1 stunda
LA
LA.LV
Dabā
Diezgan strauji siltums “tiks nogriezts”. Toma Briča prognoze par laikapstākļiem
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Apkures tarifa dēļ atbrīvo “Daugavpils siltumtīklu” vadītāju
1 stunda
LA
LA.LV
Ekonomika
“McDonald’s” piedāvā 80 darba vietas studentiem
1 stunda
LA
Laukos.lv
Laukos
Agronoms: Vietējo dārzeņu trūkums šogad nedraud
38 minūtes