Veselam
Ārstēšana

Aspirīns sirdij piemērotās devās: kad šīs zāles palīdz, kad – kaitē0

Foto – Shutterstock

Daudz sasirgušo aspirīnu lieto temperatūras pazemināšanai drudža gadījumā. Mūsdienās to daudz augstāk vērtē kā antiagregantu – līdzekli, kas šķidrina asinis un mazina trombu veidošanās risku.

Pastāvēs, ja pārvērtīsies

Laika gaitā atklājās: lai gan aspirīns ir labs pretiekaisuma, pretdrudža un pretsāpju līdzeklis, tomēr, ilgstoši lietots, tas rada nevēlamas blaknes, tostarp saindēšanos, asiņošanu kuņģa un zarnu traktā, nieru funkciju traucējumus. Bet, medicīnas zinātnei attīstoties, noskaidrojās, ka mazākās devās aspirīna blaknes nav tik bīstamas, taču arī iedarbība ir cita – aspirīns labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmas veselību. Izrādījās, šis preparāts neļauj salipt trombocītiem – asinsšūnām, kas veicina asinsrecēšanu. Savukārt cilvēkiem, kuriem ir aterosklerotiskas pārmaiņas asinsvados jeb tie ir sašaurinājušies, trombocītu aktivitāte rada trombu veidošanās papildu risku un asiņu šķidrināšana ar aspirīnu ir medikamentoza profilakse.

Īstajā brīdī

Kā visas zāles, arī aspirīns jālieto saskaņā ar ārstu norādījumiem, jo dažkārt šo medikamentu nedrīkst dzert un tas organismam var nodarīt vairāk sliktuma nekā labuma.

Veselības centru apvienības poliklīnikas “Pļavnieki” neiroloģe Dace Bērziņa uzsver, ka aspirīnu profilaktiski lietot nav vēlams vīriešiem pirms 45–50 gadu, sievietēm – pirms 50 gadu vecuma sasniegšanas, ja vien nav iedzimtu sirdskaišu, trombu veidošanās tendences vai citu pamatotu bažu par sirds un asinsvadu slimību varbūtēju rašanos.

– Ja pie manis atnāks 30–40 gadu vecs pacients un teiks, ka ar aspirīnu vēlas pasargāt sevi no iespējamām sirds problēmām, lai gan pagaidām nekas nekaiš, tad, pieņemot, ka viņš dzīvos vismaz līdz 70 gadu vecumam, iedomājieties, kas notiks ar nierēm turpmāko 30–40 gadu laikā, ja tām katru dienu jāizvada aspirīna pārveidotā forma! Tādēļ pirms aspirīna lietošanas jābūt izmeklētiem asinsvadiem, noteiktam holesterīna līmenim, asiņu recēšanas un tecēšanas rādītājiem vai jābūt brīdinājuma simptomiem, kas liecina par problēmu sirds un asinsvadu sistēmā, – skaidro neiroloģe.

Starp šādiem brīdinājumiem ir sāpes krūtīs un aizdusa. Tās liecina par stenokardijas lēkmi, kas pēc kāda laika pāriet tāpat vai pēc validola vai nitroglicerīna tabletes zem mēles. Taču katra nākamā lēkme kļūst bīstamāka, jo var izraisīt infarktu.

Ilgam laikam

Ārsti var ieteikt atšķirīgu aspirīnu, tostarp preparātu, kam jau nosaukumā ir norāde uz sirdi. Tas nozīmē mazāku aktīvās vielas devu, un līdzeklis ir piemērotāks profilaksei.

Medikamentiem var būt atšķirīga zāļu forma: pieejamas tabletes ar speciāliem apvalkiem, lai neizšķīst, kamēr nav nonākušas tievajās zarnās – tādējādi tās mazāk kairina kuņģi, citās tabletēs izmantota magnija oksīda piedeva ar to pašu mērķi. Bet patiesība ir viena: kā aspirīna labie efekti, tā arī blaknes nav no tiešas ietekmes uz gļotādu, bet gan vispārīgas ietekmes, uzsūcoties asinsritē, un, jo lielāka aspirīna deva, jo lielākas blaknes. Tādēļ arī infarkta un insulta profilaksei parasti izmanto 75–100 mg dienā.

Saistītie raksti

Sirds un asinsvadu profilaksei aspirīns jālieto ilgstoši, dažkārt – pastāvīgi. Iemesls – trombocītu dzīves ilgums. Vienas nedēļas laikā bojāgājušo šūnu vietā rodas jaunas, asinis nepārtraukti atjaunojas, tāpēc aspirīns jādzer pastāvīgi. Lietot jāpārtrauc, ja sākas neizskaidrojama asiņošana, sievietēm – arī stipri ilgstoša menstruālā asiņošana. Trauksme jāceļ arī tad, ja it kā bez iemesla ātri rodas zilumi. Tie liecina gan par trauslām asinsvadu sieniņām, gan C vitamīna trūkumu organismā, gan arī par pārāk stipru aspirīna iedarbību, nevēlamām ķīmiskajām kombinācijām ar citiem medikamentiem vai nelabvēlīgām pārmaiņām asiņu sastāvā.

Katram, kurš ilgstoši lieto aspirīnu, jāveic regulāras asinsanalīzes un jāapmeklē ģimenes ārsts, kardiologs vai neirologs vismaz reizi pusgadā, pat ja nav sūdzību.

LA.lv