Veselam
Ārstēšana

Astoņi miljoni hronisku slimību ārstēšanai; iekļautas 202 diagnozes 16


Daudzi pacienti, kuriem saasinājusies kāda hroniska kaite vai radušās komplikācijas, tagad varēs nokļūt stacionārā.
Daudzi pacienti, kuriem saasinājusies kāda hroniska kaite vai radušās komplikācijas, tagad varēs nokļūt stacionārā.
Foto – Evija Trifanova/LETA

Valdība otrdien plāno pieņemt Veselības ministrijas izstrādāto noteikumu projektu par hroniski slimu pacientu aprūpes uzlabošanu stacionāros. Sarakstā ir iekļautas 202 diagnozes, to skaitā arī onkoloģiskās saslimšanas, kuru ārstēšanai līdz gada beigām tiks piešķirti 2,7 miljoni eiro, bet 2019. gadā – 5,4 miljoni eiro.

Līdz šim daudzi pacienti, kuriem saasinājusies kāda hroniska kaite vai radušās komplikācijas, bieži nevarēja nokļūt stacionārā, lai ārstētos. Skultes ģimenes ārsts Reinis Siliņš skaidroja, ka nereti šādiem cilvēkiem tiek sniegta ambulatorā aprūpe vai arī viņi ārstējas mājās, kas bieži nedod tik labu rezultātu kā ārstēšanās stacionārā ārsta un medicīnas māsas uzraudzībā.

Savukārt Rīgas ģimenes ārsts Andris Baumanis pastāstīja, ka nesen viņš uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu (RAKUS) nosūtījis savu pacientu, kuram ir sirdskaite, amputēta kāja un draud arī otras kājas amputācija, bet tur viņam atteica ārstēšanu. Dakteris Baumanis netic, ka pēc noteikumu pieņemšanas situācija uzlabosies, drīzāk tas izskatoties pēc pirmsvēlēšanu trika, kuram nebūs jūtama rezultāta. Tāpat kā ar piešķirtajiem miljoniem pacientu rindu mazināšanai – rindu sarukšana nav jūtama, uzskata ģimenes ārsts.

Savukārt RAKUS galvenais speciālists ķirurģijā Haralds Plaudis pastāstīja, ka šajā universitātes slimnīcā ir 20 – 30% slimnieku, kuriem būtu jāatrodas vai nu aprūpes slimnīcās, vai sociālās aprūpes centros. Viņu vidū netrūkst tādu, kuriem ir hroniskas kaites un kuri regulāri nonāk universitātes slimnīcā, nevis zemākas prioritātes ārstniecības iestādē. Gada griezumā kopējās šo aprūpes pacientu izmaksas ir milzīgas. Līdzīga situācija ir arī P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.

Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa sacīja, ka slimnīca ir izanalizējusi pēdējo trīs gadu statistiku par slimniekiem, kas ārstējušies iekšķīgo slimību nodaļā, lai varētu prognozēt pacientu plūsmu pēc augšminēto Ministru kabineta noteikumu projekta pieņemšanas. Visticamāk, ka nodaļā papildus būšot nepieciešamas vēl astoņas gultas. Slimnīcas vadītāja norādīja, ka neesot gan īsti skaidrs, kā tiks atšķirts, kurā brīdī saasinātā hroniskā slimība kļuvusi par akūtu saslimšanu, kā arī tas, cik ilgi pacients varēs ārstēties stacionārā.

Hroniski slimie pacienti slimnīcā tiks uzņemti pārsvarā ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista norīkojumu, kā arī gadījumos, kad personas patstāvīgi vērsušās ārstniecības iestādē slimības paasinājuma vai komplikāciju gadījumā. Aprūpi stacionārā varēs saņemt arī tie, kuri pārvesti pēc akūta ārstēšanas perioda aug­stāka līmeņa slimnīcā. “Bet kas šos cilvēkus pārvedīs, ja viņiem nebūs piederīgo?” vaicā Tukuma slimnīcas vadītāja Dzintra Rabkeviča. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nevēlas nodarboties ar šādiem pakalpojumiem, jo dienesta noslodze ir milzīga, vienīgi atliek cerēt uz pašvaldību sociālajiem dienestiem.

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Marlēna Krekovska skaidroja, ka pašlaik neesot iespējams prognozēt, cik liela naudas summa no valsts budžeta tiks saņemta papildus, tas esot atkarīgs no pacientu skaita. Slimnīcā ar pašreizējiem resursiem mēnesī tiekot ārstēti 100 līdz 150 pacientu ar hroniskajām saslimšanām. Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca pozitīvi vērtē to, ka valstī tiks sakārtots jautājums par hronisku pacientu aprūpi, nosakot skaidrus un saprotamus noteikumus iesaistītajām pusēm.

Jau iepriekš var pro­gnozēt, ka Rīgas iedzīvotājiem, kuri ārstējas universitātes slimnīcās un kuriem vajadzētu turpināt ārstēties zemāka līmeņa stacionāros, nebūs viegli atrast vietu, kur turpināt ārstēšanos, jo no 32 slimnīcām, kas iekļautas sarakstā, bez trim universitātes slimnīcām un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ir tikai Rīgas 2. slimnīca. Visticamāk, slimnieki, kuri būs apārstēti un vairs nebūs akūti slimi, turpinās savu hronisko kaiti ārstēt turpat kādā no universitātes slimnīcām, jo valsts taču piemaksās papildus arī šīm ārstniecības iestādēm.

Par stacionēšanās reizi viena pacienta ārstēšanas tarifs būs 380 eiro. Ja pacientam būs blakus dia­gnoze, kuras ārstēšanai nepieciešams vairāk par 10 dienām, tad tie jau būs 505 eiro. Vienlaikus noteikts arī pacienta līdzmaksājuma apmērs, un tie ir 7 eiro, sākot ar otro ārstēšanās dienu.

Noteikumu projekts pozitīvā nozīmē skars arī ieslodzītos, ja viņiem veselības aprūpe būs nepieciešama tādā apjomā, kādu nevarēs nodrošināt Latvijas Cietumu slimnīca.

Veselības ministrija sola, ka pēc 2018. gada stacionāru analīzes par hronisko pacientu ārstēšanu tikšot izvērtēti papildu kritēriju nepieciešamība šo slimnieku apmaksas nosacījumu precizēšanai.

LA.lv