Veselam

Atbīdīt vecuma robežu. Kardioloģe Iveta Mintāle par lielisku dzīvi pēc 600


BC-WV–BC-PRI–Older Drivers–Eighty-seven-year-old Dorothy Wulfers, who learned to drive a Model T Ford at age 15, prepares to pull out of her parking space Friday, June 4, 2004 in Morgantown, WV. Wulfers said only her and God will decide when she stops driving. (AP PHOTO/DALE SPARKS)
BC-WV–BC-PRI–Older Drivers–Eighty-seven-year-old Dorothy Wulfers, who learned to drive a Model T Ford at age 15, prepares to pull out of her parking space Friday, June 4, 2004 in Morgantown, WV. Wulfers said only her and God will decide when she stops driving. (AP PHOTO/DALE SPARKS)
Foto – images.thetruthaboutcars.com/

Kas notiek pēc 60

“Man ir ļoti daudz pacientu, kas spējuši sakārtot savu dzīvi, – sākuši pareizi ēst un daudz kustēties. Viņi ir ļoti apmierināti ar to, jo laba pašsajūta ir svarīgākais, kas mums var būt. Un runa ir par cilvēkiem, kam jau pāri sešdesmit,” uzsver kardioloģe Iveta Mintāle.

Fizioloģiski no sešdesmit gadu vecuma cilvēka organismā sākas jūtamākas pārmaiņas, tomēr novecošanās norise var būt ļoti atšķirīga. “Lielākoties tam visam pamatā ir dzīvesveids – ja cilvēks ir enerģisks (ne tikai sportisks) un daudz ko dara, ir gan garīgi, gan fiziski aktīvs, tad vecuma robežu var atbīdīt diezgan tālu uz priekšu un labi izskatīties un justies arī pēc 70 gadu vecuma,” ārste norāda.
Vecumā fizioloģiski palēninās vielmaiņa, tādēļ noteikti jāsamazina apēstā daudzums, tā izvairoties no liekā svara rašanās. Nepieciešamas arī regulāras fiziskās aktivitātes.

Ko vajadzētu apzināties cilvēkiem, kam gadu nastā jau sakrājušies daudzi gadu desmiti? “Vecumā fizioloģiski palēninās vielmaiņa, tādēļ noteikti jāsamazina apēstā daudzums, tā izvairoties no liekā svara rašanās. Nepieciešamas arī regulāras fiziskās aktivitātes. Piemēram, jācenšas iet kājām garākus gabalus, no rītiem jāveic rītarosme, par ko mugurkauls būs tikai pateicīgs. Svarīgi plānot ikdienas aktivitātes un neiesēdēties pie televizora, visu laiku graužot kādu ēdamo un tikai audzējot svaru,” saka kardioloģe. “Tā kā ar gadiem palielinās arī holesterīna līmenis, ļoti rūpīgi jāpieskata sava ēdienkarte, kurā nevajadzētu būt tādiem produktiem kā kūkas, majonēze, trekni piena izstrādājumi, cīsiņi, sardeles, vafeles un citi. Īpaši sievietēm ar gadiem holesterīns fizioloģiski palielinās vairāk nekā vīriešiem, kā arī asinsvadi kļūst mazāk elastīgi un pieaug iespēja, ka radīsies paaugstināts asinsspiediens.” Tāpēc ir būtiski kontrolēt holesterīna līmeni asinīs un veikt asinsspiediena mērījumus. “Man ir bijuši pacienti, kas 65 gadu vecumā lielīgi paziņo: gadiem neesmu bijis pie ārsta un savu asinsspiedienu nezinu. Bet asinsspiedienu, tāpat kā holesterīnu, nejūt, un varbūt tie jau ir paaugstināti. Tādēļ šie rādītāji ik pa laikam jākontrolē, lai zinātu, kurā brīdī jāsāk lietot medikamenti, lai neiedzīvotos veselības problēmās.” Jāatceras, ka vecums pēc 60 gadiem ir riska faktors gan sievietēm, gan vīriešiem.

Brīnumlīdzekļu 
vietā – pareizs uzturs

Kardioloģe Iveta Mintāle stāsta, ka gados vecākie pacienti bieži vien interesējas, vai ir kādi brīnumlīdzekļi labākai sirdsdarbībai un asinsvadu veselībai, ilgākam mūžam. “Jā, zināmā mērā par to var uzskatīt zivju eļļu, kas satur omega-3 taukskābes. Zivju eļļa profilaktiski būtu jālieto viens grams dienā un kapsulu veidā, jo šķidrā veidā tā ļoti slikti uzsūcas un faktiski pēc pusstundas jau tiek izvadīta ārā no organisma. Plus vismaz divas reizes nedēļā otrajā ēdienā vajadzētu lietot zivis,” viņa iesaka. “Koenzīmu Q 10, kas ir šūnu enerģizējošs līdzeklis, es liktu diezgan patālu aiz zivju eļļas.”

Vecumā fizioloģiski palēninās vielmaiņa, tādēļ noteikti jāsamazina apēstā daudzums, tā izvairoties no liekā svara rašanās. Nepieciešamas arī regulāras fiziskās aktivitātes.

Ārste teic, ka šobrīd par revolucionāru līdzekli uzskata resveratrolu – polifenolu, kas izdalīts no sarkano vīnogu miziņām un kas ļoti labi iedarbojas uz asinsvadu sieniņām, vielmaiņu. Kā antioksidants tas aizkavē novecošanās procesus, palīdz uzturēt organismu enerģisku un palēnina aterosklerozes procesus. Šis preparāts ir pieejams arī Latvijā un ir pacienti, kam kardioloģe iesaka to lietot. Jāpiebilst, ka dabiski resveratrolu satur sarkanvīns, svaigas vīnogas un sarkano, kā arī violeto vīnogu sula.

Gados vecāku cilvēku veselībai būtiskas ir ne tikai omega-3 taukskābes, bet arī vitamīni B, C, D un E, savukārt pētījumā pārliecinājušies Oregonas Veselības un zinātnes universitātes Portlendā zinātnieki. Tā dati publicēti neiroloģijai veltītā žurnālā. Pētījums aptvēra 104 veselīgus cilvēkus, kuru vidējais vecums bija 87 gadi. Vecumā fizioloģiski palēninās vielmaiņa, tādēļ noteikti jāsamazina apēstā daudzums, tā izvairoties no liekā svara rašanās. Nepieciešamas arī regulāras fiziskās aktivitātes. Labāk ar testa uzdevumiem arī tika galā tie pētījuma dalībnieki, kuru asinīs bija augstāks omega-3 līmenis. Un pretēji – tiem cilvēkiem, kuru asinīs bija augstāks transtaukskābju (galvenokārt tiek uzņemtas ar kūkām, tortēm un ceptiem produktiem) līmenis, bija sliktākas izzināšanas spējas. Vai tas nozīmē, ka vecumā noteikti nepieciešams lietot kompleksos vitamīnus? Nebūt ne, jo vit­amīnus B, C un E ļoti labi var uzņemt ar augļiem un dārzeņiem, bet vitamīnu D un omega-3 taukskābes galvenokārt satur zivis, norāda pētījuma veicēji.

Savs organisms jāciena

Kaut arī pētījums aptvēra mazu grupu veco ļaužu, zinātnieki atzīst, ka pareiza uztura nozīmīgums ir nepārprotams. Šai atziņai piekrīt arī kardioloģe Iveta Mintāle: “Ja ir sabalansēts uzturs, cilvēkam nevajag lietot papildus vitamīnus. Ēdot pietiekamā daudzumā dārzeņus, kas ir zaļā krāsā, un žāvētos augļus, dabisko produktu biopieejamība organismam ir daudz saprotamāka.”

Speciāliste arī norāda, ka viņa nepiekrīt uzskatam, ka gados vecākam cilvēkam jālieto panangīns, jo tas satur sirds veselībai vajadzīgo kāliju. “Būsim taču godīgi – panangīna tabletīšu uzsūkšanās spējas ir diezgan vārgas,” viņa teic. “Cilvēks arī vecumā var labi justies un būt vesels, ja ar cieņu izturas pret savu organismu!”

LA.lv