Veselam
Dzīvesveids

“Atstāsi mugurā slapju peldkostīmu – apsaldēsi olnīcas!” Cik daudz patiesības šajā apgalvojumā? 16

Foto-Shutterstock

Vasarā patīkamākā atpūta ir pie ūdeņiem, kad peldēšanās mijas ar laisku gozēšanos saules staros, pludmales volejbolu vai citām fiziskajām aktivitātēm. Slapjais peldkostīms bieži vien izžūst tāpat uz miesas, turklāt pat vairākas reizes. Sak, kāda gan jēga pārģērbties sausās drēbēs, ja pēc kāda laika atkal plānots saslapināties! Speciālisti iesaka – ja negribas saslimt, labāk tomēr pārvilkt ko sausu.

Mazi bērni – pa pliko

Āgenskalna klīnikas pediatrs un homeopāts Edgars Mednis domā, ka mazākiem bērniem vispār labāk plunčāties plikiem. Līdz kādam vecumam pieļaujamas šādas aktivitātes – tas drīzāk ir ētikas jautājums. Taču, kad pieņemts lēmums bērnam iegādāties peldkostīmu, vecākiem noteikti jāpadomā par tā kvalitāti, lai materiāls, no kura tas izgatavots, būtu “elpojošs”, ātri žūstošs un nekairinātu ādu. Turklāt puikām pareiza izvēle būtu brīvas šortu tipa, nevis pieguļošas peldbikses.

Cik veselīgi visu dienu pavadīt slapjā peldkostīmā vai peldbiksēs? “Šis jautājums, manuprāt, būtu jāskata no aukstas kompreses viedokļa. Ja diena ir ļoti karsta un nav vēja, tad, iespējams, aukstai kompresei varētu būt atvēsinošs efekts, sevišķi meitenēm, kurām peldkostīms nosedz lielāku ķermeņa daļu. Vējainā dienā, kad nav tik karsti, tas var atdzesēt organismu, izraisot vispārēju savārgumu un saaukstēšanos un veicinot urīnceļu infekciju rašanos. Tas, protams, atkarīgs no katra bērna organisma uzņēmības un izturības,” saka bērnu ārsts.

Ja karstās dienas bērns pavada, plunčājoties dārza baseinā, ļoti svarīga ir ūdens kvalitāte: cik bieži tas tiek mainīts, kādas ķimikālijas lietotas. “Pirmkārt, stāvošs ūdens siltā laikā ir ļoti piemērota vide, lai tajā vairotos baktērijas, tādēļ peldēšanās saistīta ar pastiprinātu dažādu infekciju risku. Otrkārt, lielajos dārza baseinos ar lielu ūdens ietilpību to nemaina visu vasaru, bet pielej speciālus dezinfekcijas un attīrīšanas līdzekļus, lai ūdens saglabājas svaigs un tīrs. Šajā gadījumā pieaug alerģiju un ādas kairinājuma risks. Tas varētu nelabvēlīgi ietekmēt alerģiskus bērnus, kā arī bērnus ar jūtīgu un sausu ādu,” norāda E. Mednis.

Nestaigā slapja, apsaldēsi olnīcas!

Ginekoloģe Ineta Vasar­audze nenoliedz, ka šajā vecmāmiņas padomā, tāpat kā ieteikumā nesēdēt uz auksta akmens, iespējams, slēpjas sava daļa taisnības, lai gan pētīts un zinātniski pierādīts tas nav. Tomēr ārstes pieredze liecina: vasarā pēc peldēšanas un staigāšanas slapjā peldkostīmā sievietēm biežāk mēdz būt mazā iegurņa infekcijas.

“Kāpēc atstājam mugurā slapju peldkostīmu? Jo tas atvēsina, mazāk jūtams karstuma radītais diskomforts. Ja pēc peldes pietiekami ātri nenožūstam, vietās, ko klāj mitrais audums, ķermeņa temperatūra ilgāk ir zemāka nekā citur. Tas provocē infekciju izraisītājus,” viņa saka. “Seksuāli transmisīvās infekcijas slimības peldēšanās un ilgstoša slapja peldkostīma valkāšana gan nekādā veidā neietekmē, turpretī mazā iegurņa orgānu – olnīcu un olvadu – iekaisīgas infekcijas slimības izraisa mikroorganismi, kas jau atrodas sievietes organismā, piemēram, zarnu nūjiņas. Lai tie aktivizētos, vajadzīgs tikai palaidējmehānisms – saaukstēšanās, imunitātes pavājināšanās.”

Nedrīkst aizmirst arī par vaginālajām infekcijas slimībām, kuras izraisa sēnītes vai baktērijas, piemēram, gardnerellas vai mikoplazmas, kuras parasti ir normālas maksts mikrofloras sastāvdaļas. Slapjš peldkostīms, it īpaši no sintētiska materiāla, maina normālo vidi, temperatūru, gaisa pieplūdi, veicinot anaerobo baktēriju izraisītu slimību saasināšanos.

Ginekoloģe teic – diezgan droši ir pierādīts, ka hlamīdiju infekciju peldbaseinā, somu pirtī vai dabiskās ūdenstilpēs saķert nevar, jo tās ārējā vidē nav izturīgas. Piemēram, dezinfekcijas laikā, kurai tiek pakļauti publiskie peldbaseini, tās pilnīgi noteikti iet bojā. Stāvošos ūdeņos, piemēram, dīķos vai grants karjeros, ir pietiekami daudz citu baktēriju, tādēļ sievietēm vajadzētu rūpīgi izvēlēties, kur peldēties.

Atkal iekaisums urīnceļos

Medicīnas centra “ARS” uroloģe Zane Pilsētniece teic, ka apaukstēties var ne tikai cilvēks, bet arī urīn­pūslis, ja tam salst. Šāda apaukstēšanās gan vairāk raksturīga tiem, kuri jau slimo ar hronisku recidivējošu urīnceļu infekciju, kam laiku pa laikam ir saasinājumi. Arī tad, ja ir asimptomātiska bakteriūrija (urīna analīzēs parādās baktērijas, bet ikdienā nav nekādu sūdzību), slapjā peldkostīmā pavadīta diena var beigties ar nepatīkamām urīnceļu iekaisuma jeb cistīta izpausmēm.

Diemžēl daļa sieviešu jau ģenētiski pieder riska grupai un visa mūža garumā atkārtoti cietīs no urīn­ceļu iekaisuma, kamēr citas ar to nekad nesaskarsies. Noslieci uz to ietekmē arī menopauze un blakusslimības, piemēram, cukura diabēts vai neiroloģiskas kaites. Visbiežāk slimības saasinājumus izprovocē gadalaiku maiņa, kad laika apstākļi ir svārstīgi un organisma aizsargspējas kļūst vājākas. Veicinošs var būt arī pārāk mazs izdzertā šķidruma daudzums un intensīva dzimumdzīve.

Ja sācies hroniska urīn­ceļu iekaisuma saasinājums, visefektīvākais ārstēšanas līdzeklis ir ģimenes ārsta izrakstīto antibiotiku kurss. Uroloģe stāsta, ka dažkārt, piemēram, pirms vai pēc pirts apmeklējuma vai peldes antibiotikas var lietot profilaktiskā jeb samazinātā devā. Šādas profilaktiskas antibiotiku un antibakteriālu līdzekļu devas lieto riska faktoru iedarbības laikā vai uzreiz pēc tam. Dāmām menopauzē ieteicams lietot lokālos estrogēnus – svecītes un ziedes, kas pasargā no baktēriju iekļūšanas urīnceļos.

“Pats galvenais – neļaut urīnceļos savairoties baktērijām, kas izraisa iekaisumu. Visbiežāk tās ir zarnu nūjiņas vai citas baktērijas, kas mīt zarnu traktā. Tās nevairojas skābā vidē, tādēļ vislabākā saasinājuma profilakse ir C vitamīniem bagātu pārtikas produktu, it īpaši – dzērveņu ēšana,” iesaka ārste.

LA.lv