Veselam
Ārstēšana

Atrasts “naudas koks” mediķu algām0


Valdības sēdē pirms Ziemassvētkiem ministri “apdāvināja” mediķus, izlemjot palielināt mediķu darba samaksu par 20%. Pēc valdības sēdes ministri devās uz Ministru kabineta eglītes atklāšanu, kurā piedalījās arī Lielvārdes Mūzikas un mākslas skolas skolēnu koris “Lielvārde”.
Valdības sēdē pirms Ziemassvētkiem ministri “apdāvināja” mediķus, izlemjot palielināt mediķu darba samaksu par 20%. Pēc valdības sēdes ministri devās uz Ministru kabineta eglītes atklāšanu, kurā piedalījās arī Lielvārdes Mūzikas un mākslas skolas skolēnu koris “Lielvārde”.
Foto: Zane Bitere/LETA

Kaut gan jaunās valdības vēl nav un arī 2019. gada valsts budžeta likuma vēl nav, tomēr aizejošajai valdībai vakar izdevās pieņemt nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus, lai mediķu darba samaksa un zemākā mēnešalga no janvāra tiku palielināta par 20%. Iepriekš finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola skeptiski izteicās par ārstu un medicīnas māsu atalgojuma palielināšanu, jo neesot tāda naudas koka, no kura paņemt papildus nepieciešamos 87 miljonus eiro, tomēr vakar ministre runāja citu valodu.

Finansēšanas avoti esot atrasti un pat lielāki, nekā būtu nepieciešams.

Šajā summā neesot iekļauti ministriju pārskatītie resursi, kas nozīmē, ka nākamajai valdībai būšot papildu finansējums un tā varēšot lemt, kur to novirzīt, apgalvoja ministre.

Daļa finansējuma mediķu atalgojuma palielināšanai tikšot atgūta no ienākumu nodokļa un sociālo iemaksu ienākumiem. Vēl daļa finansējuma iezīmēta, pateicoties 45 miljonu eiro dividenžu ieguldīšanai valsts uzņēmuma “Latvijas valsts meži” pamatkapitālā. “Lai nodrošinātu mediķiem līdzekļus, dzīva, skaidra nauda nav nepieciešama, bet šis darījums nepieciešams, lai to var iereģistrēt kā ieņēmumus valsts budžetā, vienlaikus tos novirzot atpakaļ pamatkapitālā. No budžeta deficīta viedokļa tas būs pasākums ar pozitīvu ietekmi,” skaidroja Reizniece-Ozola. Vēl daļa finansējuma, kas nepieciešama mediķu atalgojuma palielināšanai, tiks iegūta 16 dažādu veidu ēnu apkarošanas pasākumu rezultātā.

Lielākās valsts ārstniecības iestādes Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis sacīja, ka mediķiem iepriekš bija zudušas visas cerības, ka no janvāra viņiem būs lielāki ienākumi, tomēr tagad šīs cerības esot atgriezušās. Slimnīcas vadība izstrādājusi mehānismu, kā iespējami ātrāk nodrošināt algu pieaugumu ne tik vienkāršajā atalgojumu sistēmā. “Šogad, palielinot atalgojumu, slimnīcas vakances izdevās samazināt par 20%. Ja atalgojuma pieaugums turpināsies, pastāv zināmas cerības, ka samazināsies medicīnas kadru mainība,” sacīja Paeglītis.

Darba samaksai paredzēto papildu naudu slimnīcas saņems caur ārstniecības pakalpojumu tarifiem, kur ir iestrādāta algas komponente. Tukuma slimnīcas valdes priekšsēdētāja Dzintra Rabkeviča pastāstīja, ka daudzi mediķi līdz galam neizprotot šo algas daļas ieplūdināšanu tarifā. Proti, ne visiem mediķiem atalgojums palielināsies par 20%. Atalgojuma pieaugums ir atkarīgs gan no veiktā darba apjoma, gan ārstniecības pakalpojuma veida un citiem rādītājiem, skaidroja slimnīcas vadītāja. Viņa uzsvēra, ka valdības lēmums ir pozitīvi vērtējams un ļoti jācer, ka tas īstenosies reālajā dzīvē. Ka nebūšot tā, kā notika aizvadītajā gadā, piemēram, ar Tukuma slimnīcas laboratorijā strādājošajiem mediķiem. Veselības ministrija, kā iemeslu minot iedzīvotāju skaita kritumu, laboratorijai piešķīra mazāku naudas summu nekā parasti, bet ar norādi, ka jāpalielina laboratorijas mediķu atalgojums. “Ceru, ka sekos Veselības ministrijas skaidrojums, lai šādi pārpratumi nerastos. Atalgojuma palielināšanas jautājumu nedrīkst uzkraut tikai uz ārstniecības iestāžu vadītāju pleciem,” atzina Rabkeviča.

Arī Vidzemes slimnīcas ārstnieciskā direktore Inga Ozoliņa norādīja, ka nav iespējams visiem mediķiem vienādi palielināt atalgojumu, jo tas atkarīgs gan no tā, ko mediķis dara, gan arī no tā, cik lielu darbu iegulda. “Mums ir ļoti svarīgi, lai uz Vidzemes slimnīcu nāk strādāt jaunie ārsti un medicīnas māsas. Jau tagad var prognozēt, ka valdības apsolītais atalgojuma pieaugums nebūs tik nozīmīgs, lai mēs izjustu lielu jauno mediķu interesi par darbu Vidzemes slimnīcā,” sacīja slimnīcas ārstnieciskā direktore.

Vairāki ārsti norādīja, ka, piemēram, vidējā darba samaksa ambulatorajā sektorā ārstam 1350 eiro līdzšinējo 1125 eiro vietā ir smieklīgi maza. Nemaz nerunājot, ka šāds ārsts par vienu ārstēšanas epizodi vai pacienta konsultēšanu no valsts saņem 9,65 eiro.

Kā valsts varēs konkurēt ar privāto sektoru un motivēt augstākās raudzes speci­ālistus konsultēt par valsts noteikto tarifu, ja privātā konsultācija maksā 30 līdz 70 eiro?

Veselības ministre Anda Čakša, publiski stāstot, kā pieaugs mediķu atalgojums, parasti balstās uz vidējās darba samaksas pieaugumu, kurā ir ietverta samaksa gan par virsstundām, gan darbu nakts stundās, gan darba stāžs, gan arī dažādas piemaksas, jo tas izskatās bagātīgāk.

Šī mainīgā daļa nereti ir pat 40 līdz 50% no visas darba samaksas, tāpēc mediķu prasība ir nevis audzēt šo mainīgo daļu, kas noved pie izdegšanas, bet gan nodrošināt normālu algu par darba slodzi.

Vairāki traumatologi, ginekologi un ķirurgi sacīja, ka tai vajadzētu būt vismaz 2000 eiro. Taču tas ir tāls sapnis, jo, vakar pieņemot noteikumus par ārstniecības personu zemāko mēnešalgu, tā pieaugs par 180 eiro – no pašreizējiem 899 eiro līdz 1078 eiro. Savukārt sertificētas māsas un ārsta palīga zemākā mēnešalga no 595 eiro tiks palielināta līdz 714 eiro jeb par 119 eiro.

Saistītie raksti

Valdība sola vidēji par 20% palielināt atalgojumu arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem, kā arī NMP brigādes autovadītājiem un arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes ārstniecības personām.

 

LA.lv