Veselam
Ārstēšana

“Ātrie” naktīs par daudz guļot 16

Foto-Valts Baumanis/LETA

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītājas Lienes Cipules sasteigtie pārkārtojumi radījuši neapmierinātību gan pašvaldību vadītājos, gan paša dienesta darbiniekos, gan arī mediķu arodbiedrībā. Kaut gan Cipule uzskata, ka viņa savlaikus sniedz informāciju par ātrajā palīdzībā gaidāmajām pārmaiņām, tomēr viņai tiek pārmests, ka par plāniem, kas tiks realizēti, varot uzzināt vienīgi masu informācijas līdzekļos. Cipule Reģionālo attīstības centru apvienības sanāksmē otrdien, kur viņa bija uzaicināta tikties ar novadu vadītājiem, veltīja skarbus vārdus arī “Latvijas Avīzei”, kura sabiedrību informējot par NMPD vadītājas iecerētajiem jaunumiem pirms laika un tādējādi nodarot lielu ļaunumu. Te gan jāpiebilst, ka savlaikus uzrakstot par ieceri paaugstināt maksu par nepamatotiem izsaukumiem no 40 eiro līdz 56 eiro, kas radīja lielu neapmierinātību sabiedrībā, šis plāns tika atcelts.

NMPD jau no jūlija sāks samazināt vakara, nakts un agrās rīta stundās (no plkst. 22.00 līdz 8.00) strādājošo ātrās palīdzības brigāžu skaitu. Kad apvienības vadītājs Vents Krauklis iepriekš lūdza dienesta vadītājai detalizēti izklāstīt, kur plānotas izmaiņas, viņa norādīja, ka to publiskošot preses konferencē trešdien un ka pašvaldību vadītāji par to tikšot informēti pēc tam. “Es neatkāpšos ne soli atpakaļ, šie lēmumi tiks pieņemti, lai cik nepopulāri tie būtu,” sacīja Cipule.

“Vai plāns ir slepens? Ja netiek runāts ar sabiedrību, labas ieceres var iegūt pilnīgi pretēju nokrāsu,” aizrādīja Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs un uzsvēra, ka Gulbenes novadā ir ne viens vien “baltais pleķis”, kur ātrā palīdzība nespēj ierasties 25 minūtēs. Ja noņems nost kādu nakts brigādi, tad var rasties lielas problēmas.

Lai ātrie aizbrauktu, piemēram, no Gulbenes līdz Velēnai un vēl iebrauktu pie pacienta pa meža ceļu, ir nepieciešamas 45 minūtes. Ja būs tikai viena nakts brigāde, tad tas nenākšot par labu cilvēkiem.

NMPD vadītāja skaidroja, ka “baltie pleķi” veidojas ceļu neesamības dēļ un ka vidējie pacientu sasniedzamības rādītāji, kas jāievēro NMPD, esot labāki, nekā oficiāli noteikts. Gulbenes novada priekšsēdētājam atlika tikai smagi nopūsties.

“Cilvēki jau nenāks pie NMPD vadītājas, bet nāks pie mums un jautās, kāpēc jūs pieļāvāt, ka naktī vairs ir tikai viena ātrās palīdzības brigāde. Ja cilvēkus neapmierina ģimenes ārstu darbs vai rodas kādas citas problēmas, kas skar veselības aprūpi, pašvaldības ir pirmās, kurām viņi uzdod jautājumus un gaida atbildes,” sacīja Balvu novada domes priekšsēdētāja vietniece Anita Petrova.

Savukārt Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Jevtušoks, kurš ilgstoši vadījis arī Krāslavas slimnīcu, skaidroja Cipulei, ka situāciju Rīgā un Daugavpilī nevar salīdzināt ar situāciju lauku reģionos. Ātrajai palīdzībai Krāslavā tālākais sasniedzamais punkts ir 60 kilometru, kamēr Daugavpilī tie ir 10 kilometri. Ne tikai Jevtušoks, bet arī pārējie pašvaldību pārstāvji, kas piedalījās sapulcē, uzskata, ka, pieņemot lēmumu par brigāžu skaita samazināšanu naktīs, nedrīkst piemērot vienādu mērauklu pilsētām un laukiem.

Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis neoficiāli uzzinājis, ka Alūksnē naktīs vairs nedežūrēs divas, bet gan viena brigāde. NMPD Alūksnes punkts esot saņēmis informāciju, ka no augusta divu nakts brigāžu vietā būšot viena. Alūksnes novads aizņem lielu teritoriju – lai nogādātu pacientu līdz medicīnas iestādei, paiet ilgs laiks. Turklāt tā ir pierobeža, tur izvietots arī Nacionālo bruņoto spēku poligons un Kājnieku skola. Ja naktī notiks nelaimes gadījums un vienīgā brigāde dosies uz notikuma vietu, tad citus izsaukumus nebūs iespējams apkalpot, uzskata Alūksnes novada domes priekšsēdētājs.

NMPD vadītāja Liene Cipule skaidroja, ka lielākā daļa izsaukumu – ap 80% – esot dienā, bet naktī mediķi ir krietni mazāk noslogoti, viņi varot izgulēties, bet pelnot lielāku naudu nekā dienas darbā. Esot pat tādi NMPD punkti, kur trīs dienas pēc kārtas nav neviena izsaukuma. “Ja mediķim dienā ir 20 izsaukumi, tad viņam ir jāsaņem vairāk nekā tam, kas naktī guļ,” uzskata Cipule.

Dienas brigādes neesot viegli nokomplektēt, jo trūkstot mediķu, tāpēc šis jaunais modelis dienesta darba organizācijā varētu uzlabot situāciju. Cipule sola arī palielināt samaksu par darbu tiem mediķiem, kas strādā intensīvā režīmā. “Lai noturētu darbiniekus, viņiem nav jāpelna ar virsstundām, bet jāmaksā normāla alga,” sacīja NMPD vadītāja.

NMPD vadītāja vēlas izveidot arī dažāda profila un sastāva brigādes atbilstoši izsaukuma specifikai. Galvenais esot koncentrēties uz smagākiem izsaukumiem, kuros dotos pieredzējušie mediķi, bet “sīkos darbus nodrošinātu ar savādāku mediķu sastāvu un savādāku aprīkojumu”. Specializētās brigādes, kuras spēj glābt pacientus ļoti smagā stāvoklī, būšot visos četros reģionos, solīja Cipule.

Cipule informēja, ka brigāžu skaits kopumā nesamazināšoties un neviens netikšot atlaists.

NMPD vadītāja solīja stāvēt un krist par katru ātrās palīdzības punktu, lai darbinieki no mazāk intensīviem punktiem rotētu uz tiem, kur ir lielāka darba intensitāte. “Kāda kvalifikācija var būt mediķim, kurš aizbrauc vien pāris izsaukumos dienā?” vaicāja Cipule.

Uz aizrādījumu, ka, samazinot brigāžu skaitu naktī, var pienākt tāds brīdis, kad nebūs kas aizbrauc pie cilvēka, kad viņa dzīvība patiešām būs briesmās, Cipule atbildēja: “Nevarēšu paredzēt, kura būs tā vienīgā brigāde, kas pietrūks, tāpēc tiks vērtēta statistika un darba intensitāte. NMPD jāsniedz tāda palīdzība, lai netiktu tērēti resursi, ja dzīvībai nedraud briesmas.”

Tipiskākie ātrās palīdzības izsaukumi, kur nevajadzīgi tiekot tērēta nauda, esot pie bērniem ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru (38,5°), kā arī pie pacientiem, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens un tiem, kuriem ir muguras sāpes. Cipule uzskata, ka ģimenes ārsti neizglīto savus pacientus un viņi sauc ātros, ja radušās tādas veselības problēmas, ar kurām var tikt galā paši vai ģimenes ārsts. Bet rēķinu par nepamatotu izsaukumu neizraksta, ja izsaukuma pieteicējs par to nav iepriekš brīdināts, skaidroja Cipule.

Veselības ministrijas ziņojumā “Par veselības aprūpes sistēmas reformu” norādīts, ka plānotās izmaiņas NMPD sniedzamas ilgtermiņā, secīgi ieviešot nepieciešamos risinājumus un piesaistot nepieciešamos resursus (..). Cipule skaidroja, ka tas, ko viņa vēlējās izdarīt trijos gados, būs jāizdara pusgada laikā, jo to spiež Satversmes tiesas spriedums par virsstundu apmaksu atbilstoši Darba likumam, sākot no 2019. gada. Būs nepieciešams vairāk naudas un viens no avotiem, kur to rast, ir brigāžu skaita samazināšana naktīs. Šis process tikšot pabeigts līdz gada beigām. Uz pašvaldību vadītāju jautājumu, kas jums, Cipules kundze, ir svarīgāks – nauda vai cilvēks, NMPD vadītāja atbildēja, ka noteikti tas ir cilvēks.

Taču preses konferencē, kuru NMPD vadība rīkoja vakar, žurnālisti saņēma vien informāciju, ka pašreizējo 18 dienas brigāžu vietā līdz gada beigām plānots izveidot 36 brigādes. Ja izdošoties Cipules plāns par brigādēm, kur ātrās palīdzības mašīnu vadīs ārsta palīgs, tad līdz gada beigām varot tapt pat 45 šādas brigādes. Taču teritorijas, kur notiks šīs pārmaiņas, Cipule žurnālistiem neatklāja.

LA.lv