Veselam
Ārstēšana

Augu ziedēšana padara slimu. Pret alerģiju var vakcinēties 16

Foto – Shutterstock

Saskaņā ar alerģiju izraisošo augu ziedēšanas prognozi patlaban gaisā ir augsta lazdu un alkšņu ziedputekšņu koncentrācija, bet pēc pāris nedēļām Latvijā sāks ziedēt bērzi. Tās ir ziņas, kas aptumšo prieku par pavasara atnākšanu tiem cilvēkiem, kuru imūnsistēma saasināti reaģē uz šīm vēja nestajām augu daļiņām, izraisot ies­nas, šķavas, kairinošu klepu, acu asarošanu, elpas trūkumu un citus nepatīkamus simptomus.

Pilsētnieki cieš biežāk

“Ziedputekšņi var izraisīt alerģiju vienīgi tad, ja spēj pārvarēt gļotādas aizsargbarjeru. Agresīvajā pilsētas vidē gaisu piesārņo slāpekļa, sēra, oglekļa oksīdi, putekļi un citas daļiņas. Tās kairina gļotādas, padarot tās caurlaidīgas un pakļautas dažādiem iekaisuma procesiem,” skaidro Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra alergologs Verners Lozovskis. Piemēram, ar ziedputekšņu izraisītām alerģiskām iesnām Eiropas lielajās pilsētās slimo 30 – 40% iedzīvotāju.

Ārsts norāda, ka alerģija neiedzimst, bet iedzimst nosliece uz to. Tendence uz ziedputekšņu alerģiju biežāk ir tiem, kuriem kāds no ģimenes locekļiem jau slimo ar alerģiskām slimībām, piemēram, ar bronhiālo astmu, alerģiskajām iesnām, kā arī cilvēkiem, kuriem pašiem pirmajos dzīves gados bijis atopiskais dermatīts jeb ekzēma. “Līdz trīs gadu vecumam to izraisa pārsvarā pārtikas alergēni, bet, gadiem ritot, var rasties alerģiska reakcija pret dzīvnieku apmatojumu, putekļu ērcītēm, ziedputekšņiem,” norāda V. Lozovskis.

Tas, vai cilvēks ar noslieci uz alerģiju patiešām ar to saslims, atkarīgs arī no pārciestām slimībām, dzīves un darba apstākļiem. Piemēram, strādājot zemnieku saimniecībā, izvairīties no alerģijas ir daudz vieglāk nekā graudu kaltē vai cementa rūpnīcā. Arī sadzīves ķīmijas un kosmētikas lietošana organismu var padarīt jutīgu pret ziedputekšņiem.

Pārsvarā alerģiju izraisa to augu ziedputekšņi, kurus pārnēsā vējš. Piemēram, no vienas rudzu vārpas vien gaisā nonāk vairāk nekā četri miljoni ziedputekšņu, kas var nolidot simtiem kilometru. Pavasarī alerģiju visbiežāk izraisa bērzu, lazdu un alkšņu putekšņi. Šo koku un krūmu ziedēšana parasti sākas martā un ilgst līdz pat maija beigām. Ja ziema bijusi ļoti silta vai aukstums ieilgst, šie augi sāk ziedēt divas trīs nedēļas agrāk vai vēlāk. Otrais alerģisko augu ziedēšanas vilnis sākas jūnija vidū un turpinās līdz pat jūlija beigām. Šajā laikā zied graudzāles: timotiņš, skarenes, kamol­zāle, smilgas, rudzi. Kad tās noziedējušas, sākas nezāļu – vībotņu, vērmeļu, balandu – ziedēšanas laiks, kas turpinās līdz septembra vidum. Alergologs stāsta, ka daļa slimnieku ir jutīgi tikai pret vienu augu grupu, bet ir arī tādi, kas ar alerģijas simptomiem cīnās gan pavasarī, gan vasarā.

Latvijā jau desmit gadus tiek mērīta ziedputekšņu koncentrācija gaisā, sastādīts arī alerģiju izraisošo augu ziedēšanas kalendārs, bet aktuālo prognozi var uzzināt interneta mājas lapā www.zied.lv. Slimojot ar ziedputekšņu alerģiju, to ir svarīgi zināt, lai, sajūtot pirmos slimības simptomus, varētu sākt lietot medikamentus, parasti – otrās paaudzes antihistamīna līdzekļus.

Pret alerģiju var vakcinēties

Verners Lozovskis uzsver, ka medikamentu lietošana vērsta uz alerģisko iesnu un citu ziedputekšņu alerģijas simptomu novēršanu, bet nepasargā no slimības komplikācijām. “Alerģiskais process skar ne tikai deguna un acu gļot­ādu, bet arī bronhus, nereti izraisot bronhiālo astmu,” skaidro pieredzējušais ārsts, norādot, ka augu ziedēšanas laikā no astmas cieš apmēram 30 – 50% pacientu. Lai prognozētu iespējamo astmas risku, jāveic speciāls izmeklējums, nosakot bronhu nespecifisko reaktivitāti, piemēram, pret ķīmiskām vielām vai citiem kairinātājiem. Ja tā ir augsta vai arī ģimenē jau ir astmas slimnieki, vienīgā iespēja izvairīties no saslimšanas ir vakcinēšanās pret ziedputekšņu alerģiju.

Saistītie raksti

Lai to uzsāktu, vispirms precīzi jānosaka, kura auga ziedputekšņi ir alerģijas izraisītāji. To var uzzināt, veicot alergoloģiskos testus. Mūsdienās izmanto gan ādas dūriena testus, gan laboratoriskos, nosakot antivielas asinīs. Ādas testi rāda, vai reaģē vai nereaģē pret varbūtējo alergēnu. Šīs pārbaudes laikā uz ādas uzpilina testa šķīdumus ar dažādiem alergēniem, pēc tam ādā zem piliena viegli iedur un pēc 15 – 20 minūtēm novērtē ādas reakciju, vai neveidojas apsārtums vai čulgas. Reizēm tiek veikti arī provokācijas testi uz pacienta deguna, retāk – acu gļotādas, uzpilinot testa šķīdumu, bet pēc tam ar īpašu datorprogrammu nosakot gaisa plūsmas izmaiņas degunā pirms un pēc tam.

“Vakcinācijai ar ziedputekšņu alergēniem ir vismaz trīs ieguvumi. Tā uzlabo pašsajūtu, aizkavē polisensibilizāciju jeb paaugstinātas jutības rašanos vienlaikus pret vairākiem alergēniem un novērš vai aizkavē astmas attīstīšanos. Turklāt šis aizsargājošais efekts saglabājas vēl 5 – 10 gadus pēc vakcinācijas kursa beigām,” saka V. Lozovskis. Ārstēšanas kurss, kura laikā vakcīnu ievada zem ādas ik pēc viena – diviem mēnešiem trīs gadu garumā, izmaksā 200 – 220 eiro gadā. Latvijā pieejamas arī vakcīnas, kuras pacients pats var pilināt sev zem mēles. Ārstēšanās kurss ar tām ir dārgāks – ap 400 eiro gadā.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

 

LA.lv