Veselam
Bērni

Bērniem jāredz, ka pat laimīgās attiecībās ir domstarpības 16

Foto – Shutterstock.com

Konflikti un nesaskaņas ir neatņemama attiecību sastāvdaļa. To, šķiet, apzinās visi. Daudzi vecāki sevi ir pieķēruši, strīdoties bērnu klātbūtnē. Daži, ieraugot mazās austiņas, kas uzmanīgi ieklausās katrā vārdā, apmulst, bet citi turpina neskaņu risināšanu, neaizdomājoties, ko tas var nodarīt bērnam. Kuras tēmas bērna klātbūtnē apspriest nevajadzētu, kā tava atvase attiecīgajā vecumā uztver vecāku nesaskaņas, un kam jāpievērš uzmanība, ja strīds norisinās bērna klātbūtnē, skaidro portāls “Parents”.

Vecāku strīdi, kas norisinās bērna klātbūtnē, mazo var iespaidot vairāk, nekā mums škiet. Psihologs un ģimenes attiecību eksperts Marks Kummings atgādina, ka bērni ir ļoti emocionāli, un jūtīgi uztver visu sev apkārt notiekošo. “Pat sešus mēnešus vecs mazulis spēj sajust jebkāda veida konfliktus, kas izveidojušies starp mammu un tēti,” viņš atzīst. Pētījumi liecina, ka zīdaiņa asinsspiediens ceļas brīdī, kad viņš izdzird vecāku strīdu. Viņi, iespējams, nesaprot, par ko mamma ar tēti strīdas, taču sajūt konflikta esamību.

Vecāku savstarpējās attiecības un ikdienas strīdi būtiski ietekmē bērna labklājību. Brīdī, kad vecāki spēj labi sadzīvot, arī bērna drošības sajūta un pašpārliecība aug. “Turpretim mammas un tēta biežie strīdi jebkura vecuma bērnam var pazemināt pašpārliecību, palielināt bailes, stresu un, iespējams, pat izraisīt depresiju,” stāsta psihologs Kummings.

Tajā pašā laikā, bērni gūst arī pozitīvu mācību no vecāku strīdiem. “Bērniem ir jāzina, ka pat laimīgiem pāriem laiku pa laikam ir neskaņas un ka dusmas ir normāla un ikdienišķa parādība,” vēsta Ņujorkas Bērnu centra Audzināšanas institūta direktors Ričards Gallagers.

Piemēram, Emīlija Terija ar savu vīru Deivu lielus un nozīmīgus konfliktus, kas, iespējams, var pāraugt arī skaļākā vārdu apmaiņā, cenšas nerisināt savu trīs bērnu klātbūtnē, taču apzināti necenšas izvairīties no maziem un ikdienišķiem strīdiem. “Es gribu, lai mani bērni saprot, ka nesaskaņas ir daļa no dzīves,” Terija skaidro. “Tas, ka mēs strīdamies, nebūt nenozīmē, ka esam pārstājuši viens otru mīlēt vai grasāmies šķirties.”

Vecākiem ir jāatceras, ka viņi ir bērnu piemērs. Mazie jūs vēro ik uz soļa, uztverot ikvienu jūsu rīcību un emociju. Līdz ar to tas, kā vecāki risina savus ikdienas strīdus, var ietekmēt arī to, kā viņu atvase nākotnē tiks galā ar savām dusmām. Psiholoģe, laulību un ģimenes terapeite Sjūzena Heitlere skaidro: “Bērnam ir jāiemācās izpaust savas dusmas, citādāk viņš, izaugot liels, dusmas nospiedīs sevī vai uzskatīs, ka nesaskaņām nav iespējams rast kopīgu risinājumu. Tas var ietekmēt viņu profesionālo izaugsmi un spēju atrisināt sarežģītas situācijas darbā vai mājās.”

Tāpat viņa uzsver, ka vecākiem nav ieteicams visus savus strīdus risināt aiz aizvērtām durvīm vai censties bērnam ieskaidrot, ka “mēs jau nestrīdamies”, kaut ir skaidri redzams, ka jūsu starpā ir kādas nesaskaņas. Heitlere skaidro, ka tas var mazināt bērna uzticību vecākiem.

Kam strīda laikā jāpievērš īpaša uzmanība

Sāc teikumu ar “es”

Strīda laikā centies vienmēr sākt teikumu ar vārdu “es” dažādos locījums. Tas tev palīdzēs izpaust savas emocijas un izskaidrot partnerim to, kā tu jūties, tā vietā, lai noradītu un viņa kļūdām. Piemēram lieto teikumu, “Mani sadusmo tas, ka tu bērniem dod saldumus, pirms viņi ir paēduši pusdienas”, tā vietā, lai teiktu – “Mēs par to jau esam runājuši miljoniem reižu! Tu nekad neklausies manī!” Vai jūti atšķirību? Otrais teikums noteikti provocē uz strīdu, turpretim pirmais skaidri paziņo, kā konkrētā situācija tev liek justies. Tāpat strīda laikā centies izvairīties no tādiem vārdiem, kā “nekad” un “vienmēr”. Vispārinājumu lietošana strīda laikā partneri liek aizsargāties un saasinātajai sarunai “piešķiļ uguni”.

Bērnam nav jāaizstāv neviens no vecākiem

Ja strīda laikā, kas norisinās bērna klātbūtnē, dzirdi savu mazo sakām “Mammu, nedusmojies uz tēti,” tad zini, ka strīds ir vai nu jāizbeidz, vai tu esi “pāršāvusi pāri strīpai”. Vecākiem nevajadzētu konfliktu laikā veicināt situāciju, kurā bērnam ir vēlme aizstāvēt kādu no strīdā iesaistītajiem. Ja tomēr šāda situācija rodas, tad tas ir kā sarkanais karogs, kas liecina – ir nepieciešams pieklusināt balsi un dziļi ieelpot. Bērns jūt, ka tiek apdraudēts viens no vecākiem, un mazajam ir instinktīva vēlme viņu aizstāvēt.

Necenties uzvarēt

Uztver strīdu kā problēmu, kurai ir nepieciešams atrisinājums. Necenties uzvarēt katrā konfliktā. Ja jūs abi ar cieņu izturaties viens pret otra viedokli, tad bērns redzēs, ka problēmām ir iespējami vairāki risinājumi. Un svarīgi ir atcerēties, ka kompromiss ir lielisks konflikta risinājums, tāpēc arī, strīdoties bērna priekšā, ir jācenšas nonākt pie kopsaucēja, nevis jāpierāda katram sava taisnība.

Pievērs uzmanību, kā tavs bērns reaģē uz strīdu

Bērni, tāpat kā pieaugušie, satraukumu un nepatiku izrāda dažādi – aizspiež ausis, steigšus pamet telpu vai sāk aizstāvēt vienu no vecākiem. Daži stresa vai nepatikas izpausmes izrāda skolā. Dažkārt stress, kas bērnam rodas vecāku strīdu laikā, var izraisīt arī veselības problēmas, piemēram, pārēšanos. Eksperti iesaka uzmanīgi vērot, kā tava atvase reaģē uz vecāku nesaskaņām. Tas var tev palīdzēs saprast, kā labāk rīkoties, kad bērna klātbūtnē atkārtoti veidojas strīda situācija.

Kā bērni dažādos vecumos uztver strīdu

Zīdaiņi un mazuļi

Viņi uztver tavu ķermeņa valodu, balss toni un emocionālo stāvokli sarunas laikā. Iespējams, ka jūsu saruna nemaz nav strīds, bet gan asa diskusija par reformām izglītības sistēmā. Par spīti tam, jūsu mazulis redz divus cilvēkus, kuri, spriežot pēc viņu balss intonācijas, skaļuma, ķermeņa valodas un mīmikas, piedzīvo nesaskaņas. Līdz ar to arī asu diskusiju laikā cenšaties piedomāt pie visām iepriekš minētajām izpausmēm.

Pirmskolas vecuma bērni

Kaut bērni šajā vecumā bieži vien cenšas izvairīties uzņemties vainu, pirmskolas vecuma bērni var uzskatīt, ka tieši viņi ir vecāku neskaņu iemesls. “Viņi ir apveltīti ar interesantu domāšanu, un tic, ka ir visa centrs,” skaidro psihologs Tovahs Kleins. “Līdz ar to viņi var domāt, ka viņu darbība ir konflikta iemesls.” Vecāku uzdevums ir bērnu pārliecināt par pretējo.

Skolas vecuma bērni

Bērni šajā vecumā strīdus var uztvert kā iespējamu soli tuvāk vecāku šķiršanās procesam. Psihologs Kummings apgalvo, ka bērni, kuru vecāki nemitīgi strīdas, var ciest no pārmērīga stresa, depresijas vai miega traucējumiem. Tāpat viņiem var būt problēmas ilgstoši koncentrēties un iegūt draugus. Tā vietā, lai izliktos, ka viss ir kārtībā, un nekas nav noticis, vecākiem būtu bērnam jāpastāsta par strīda iemeslu un radušos risinājumu. Tāpat iesakām bērnam paskaidrot, ka nesaskaņas ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, un tas, ka mamma ar tēti strīdas, nemaz nenozīmē neko sliktu. Tieši pretēji, tas liecina, ka viņi abi ir spēcīgas personības ar savu viedokli un uzskatiem.

Tēmas, par kurām nevajadzētu apspriesties bērna klātbūtnē

Nauda

Ja tomēr izvēlaties runāt par naudas problēmām, bērnu klātbūtnē, tad sarunai jābūt vienkāršai un konkrētai. Vecākiem ir jācenšas savai atvasei likt saprast, ka pat situācijā, kad ar naudu ir nelielas problēmas, ģimenē spējam sagādāt visu, kas šobrīd ir nepieciešams.

Audzināšana

Vienota nostāja bērna audzināšanā palīdz saglabāt vecāku autoritāti, un liedz bērnam nostāties mammas vai tēta pusē. Iesakām nesaskaņas audzināšanas jautājumos risināt bez bērna klātbūtnes.

Viss, kas vēl nav skaidri zināms

Bērnam vajadzētu paziņot tikai tos vecāku lēmumus, kuri jau ir pieņemti. Jāizvairās lietot vārdu “iespējams”. Piemēram, “Mums, iespējams, būs jāpārvācas uz dzīvi citur” vai “Tētis, iespējams zaudēs darbu”. Bērna leksikā vārds “iespējams” neko nenozīmē, tādēļ iespējamību viņš uztver kā lietu, kas noteikti notiks.

Bažas par bērnu

Viņš joprojām nemāk lasīt? Bērnam ir problēmas iegūt draugus? Šādas un cita veida līdzīgas bažas ieteicams izrunāt ar skolotājiem vai savā starpā, neiejaucot sarunā bērnu.

Jūsu seksa dzīve vai personiskās attiecības

Bērnam nevajadzētu zināt, kas notiek vecāku privātajās dzīvēs. Ir lietas, kas būtu jāpat pie sevis. Lielākā daļa vecāku to ļoti labi apzinās un saprot.

Abiem “sāpīgas” tēmas

Ja zināt, ka kāda no tēmām jums abiem ir īpaši “sāpīga”, un tā nereti izraisa skaļāku vārdu apmaiņu, tad, iespējams, labāk būtu izvairieties to apspriest bērna klātbūtnē.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv