Veselam
Ārstēšana

Analīzes bez nosūtījuma?! Var būt lieki izdevumi! Un ko ikvienam vērts pārbaudīt 0

Foto: Shutterstock

Laikā, kad internets atbild uz visiem dzīves jautājumiem, bieži vien nemaz negaidām ārsta vizīti, lai diagnosticētu, kas izraisa nepatīkamās galvassāpes vai mokošo kaulu laušanu. Par to, kas notiek mūsu organismā, visvieglāk ar dažādu mērījumu starpniecību uzzināt, veicot asinsanalīzes. Ierasts, ka ar sūdzībām dodamies pie ģimenes ārsta, viņš no atvilktnes izņem lielo analīžu lapu, atzīmē nepieciešamos mērījumus, kas jāveic laboratorijā, un sūta pacientu nodot asinis. Tomēr, ja maciņš to atļauj, vai drīkstam izlaist vidusposmu un doties nodot asinis paši, bez ģimenes ārsta ziņas?

Padomu jautājam trim speciālistiem: ģimenes ārstei Santai Ābelei, SIA Ogres rajona slimnīca laboratorijas vadītājai Evitai Šķēlei un E. Gulbja laboratorijas vadītājai Andai Krišānei.

Visbiežāk cilvēkus interesē cukura līmenis asinīs, tas arī galvenokārt ir rādītājs numur viens, kura dēļ pacients dodas nodot asinis.

Pēdējā laikā arī holesterīna līmenis asinīs saņēmis lielāku uzmanību, bet retāk seko līdzi hemoglobīna, dzelzs un D vitamīna līmenim asinīs.

“Vēl ir fēču analīze uz slēptām asinīm, kas ik pēc diviem gadiem jāveic ikvienam vecumā virs piecdesmit gadiem, lai savlaikus varētu atklāt zarnu vēzi. Visi nosauktie ir tie svarīgākie rādītāji, kuriem būtu jāseko, ja cilvēkam nav kādu slimību, kuru dēļ nepieciešama regulāra noteiktu analīžu kontrole,” skaidro ģimenes ārste Santa Ābele.

Savā praksē viņa novērojusi situācijas, kad pacienti paši dodas uz laboratoriju un veic kādas analīzes, kuras uzskata par svarīgām, vai nu vadoties pēc internetā sameklētas informācijas, vai arī apjautājoties draugiem vai radiniekiem. Santa Ābele gan atzīst – saņemot savu pacientu analīžu rezultātus, ne vienmēr pārbaudīti nepieciešamie rādītāji, kas varētu atbildēt uz pacienta raizēm par aprakstītajiem simptomiem.

 

Jāuzmana regulāri

Pieaugušiem cilvēkiem būtu jāzina savs asins lipīdu sastāvs (holesterīns, triglicerīdi, augsta blīvuma un zema blīvuma holesterīns), skaidro SIA Ogres rajona slimnīca laboratorijas vadītāja Evita Šķēle. Saskaņā ar Eiropas Aterosklerozes biedrības (EAS) un Eiropas Klīnisko ķīmiķu un laboratorijas ārstu federācijas (EFML) vadlīnijām lipīdu analīzes vairs nav obligāti jānodod tukšā dūšā, tās var nodot jebkurā sev ērtā laikā.

Kopējam holesterīna rādītājam jābūt mazākam par 5 mmol/l.

Vīriešiem, kuri ir vecāki par 40 gadiem, asinīs būtu jānosaka prostatas specifiskais antigēns PSA (prostatas vēža marķieris).

Pacientiem, kas lieto antikoagulantu terapiju, regulāri jāpārbauda koaguloģijas rādītāji: protrombīna indekss INR, lai izvairītos no spontānas asiņošanas riska.

Cukura diabēta slimniekiem jākontrolē glikohemoglobīna līmenis, lai ārsts varētu izvērtēt glikozes regulāciju ilgākā laika periodā.

Mūsu platuma grādos, lai cik karsta un saulaina būtu vasara, D vitamīnu pietiekami uzņemt no saules gaismas nav iespējams, tomēr pietiekams tā līmenis ir ļoti svarīgs ikviena veselības stāvoklim. Šis vitamīns ietekmē kaulu un locītavu, nervu sistēmas, matu un nagu veselību, sirdi un asinsvadus, organisma vispārējo veselības stāvokli, tā trūkums var rosināt audzēju attīstību. “Pētījumi liecina, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju D vitamīna līmenis diemžēl ir nepietiekams un tā papildu lietošanu cilvēki sāk tikai pēc negatīvu analīžu saņemšanas,” skaidro Evita Šķēle.

 

Vispārīga aina

E. Gulbja laboratorijas vadītāja Anda Krišāne novērojusi, ka visbiežāk laboratorijā paši ierodas cilvēki, kuri veic pilnu asinsainu (leikocīti, eritrocīti, hemoglobīns, hematokrīts, trombocīti, leikocitārā formula), nodod arī urīna analīzes, pārbauda iekaisuma rādītāju C reaktīvo olbaltumu, kopējo holesterīnu, kā arī zema un augsta blīvuma holesterīnu, uzzina D vitamīna līmeni, cukura līmeni asinīs un veic infekciju slimību diagnostiku (HIV, vīrushepatīts B, C), kā arī nosaka seksuāli transmisīvo slimību ierosinātājus (sifiliss, hlamidioze, gonoreja).

“Tiem, kuri vēlas profilaktiski pārbaudīt veselības stāvokli, bet īsti nezina, kādi testi veicami, ir izveidots vispārīgā veselības stāvokļa panelis, kurā ietilpst galvenie rādītāji, kuriem būtu regulāri – vismaz reizi gadā – jāseko līdzi,” atklāj laboratorijas vadītāja. Panelis ietver pilnu asinsainu.

Pacients saņem ne tikai analīžu rezultātus, bet arī laboratorijas ārsta slēdzienu, kurā aprakstīta katra izmeklējumu grupa un sniegti konkrēti ieteikumi tālākām darbībām.

Lielākajai daļai cilvēku latīniskie nosaukumi un pāris apzīmējuma burtu analīžu lapā neko neizsaka, tāpēc analīzēm tiek pievienots arī informatīvs buklets ar īsu katras analīzes aprakstu.

 

Īpaša uzmanība gaļas neēdājiem

Šāds skaidrojošais panelis izveidots arī veģetāriešiem un vegāniem, lai pārbaudītu rādītājus, kuri cilvēkiem ar šādu uzturu būtu jākontrolē: hemoglobīns, dzelzs, olbaltums, B12 vitamīna rezerves un citi.

“Vēl ir speciāls sirds un asinsvadu, vairogdziedzera panelis, arī vitamīnu un minerālvielu panelis, kuru izvēloties iespējams noteikt D vitamīnu, folijskābi, B12 vitamīna bioloģiski aktīvo daļu, kas organismā nodrošina nepieciešamos aizsargmehānismus, kā arī minerālvielu – kalcija, fosfora, magnija, cinka – daudzumu,” stāsta Anda Krišāne.

 

Sezonālās pārbaudes

Arī Evita Šķēle piekrīt, ka cilvēki visbiežāk veic vispārējo asinsainu, tomēr atsevišķus rādītājus izvēlas, arī pamatojoties pēc gadalaikiem un tajos aktuāliem veselības draudiem.

“Pavasara un vasaras sezonā ir lielāks pieprasījums pēc alerģiju diagnostiskajiem testiem un ērču izraisīto infekciju diagnostikas. Ziemā, kad pieaug saaukstēšanās slimību biežums, vairāk tiek noteikta pilna asinsaina un C-reaktīvais olbaltums akūtu infekciju slimības diagnostikai,” stāsta Evita Šķēle.

 

Ģimenes ārsts – tilts starp pacientu un laboratoriju

Ogres slimnīcas laboratorijas vadītāja novērojusi, ka ir pacienti, kuri analīzes nodod par maksu bez ģimenes ārsta nosūtījuma, jo līdz ārstam tālu jābrauc, bieži vien atrodas pacienta iepriekšējā dzīvesvietā. Ir pozitīvi vērtējama interese un vēlme rūpēties par savu veselību, tomēr, ja arī ierastais ceļš pie ģimenes ārsta pirms analīžu nodošanas tiek izlaists, pēc to saņemšanas dati obligāti jāiesniedz arī ģimenes ārstam, lai rezultāti bez interpretācijas neiegulst ģimenes arhīvā.

“Mūsdienās ļoti spēcīgs informācijas avots ir interneta vide. Cilvēki palasa rakstīto vienā lapā, tad citā un, nekonsultējoties ar ārstu, dodas uz laboratoriju nodot analīzes “uz visu”. Kad paskaidrojam, ka ir iespējami simt un vairāk izmeklējumu, iestājas manāms apjukums. Sarunas laikā noskaidrojam, par ko tieši cilvēks sūdzas, iesakām vēlamos izmeklējumus un noteikti atgādinām analīžu rezultātus parādīt arī savam ģimenes ārstam, lai saņemtu konsultāciju,” skaidro Evita Šķēle.

Arī Anda Krišāne šādus paradumus pacientu vidū novērojusi un atzīst, ka tas var būt ātrākais veids, kā uzzināt par veselības stāvokli, tomēr ne vienmēr efektīvākais un pareizākais.

Saistītie raksti

“Nav nekāds brīnums, ka, saskaroties ar veselības problēmām, cilvēki bieži paši meklē ātrāku problēmas risinājumu un nodod analīzes, lai pēc tam dotos pie sava ģimenes ārsta vai speciālista. Tas var ietaupīt pacienta laiku, tomēr pastāv iespēja, ka nav izvēlēti klīniskajai situācijai atbilstoši testi un nauda iztērēta velti,” uzskata E. Gulbja laboratorijas vadītāja.

“Lai gan tā ir katra paša izvēle, es ieteiktu pacientam vispirms konsultēties pie sava ģimenes ārsta, kuram ir zināma viņa slimības vēsture un ir pieredze ātrāk saprast, kas varētu būt veselības problēmu cēlonis. Līdz ar to ģimenes ārsts būs īstais, kurš nosūtīs veikt pareizās analīzes. Komunikācija un sastrādāšanās ar ģimenes ārstu ietaupīs ne tikai pacienta naudu un laiku, bet dažreiz arī paātrinās kādas slimības diagnostiku,” skaidro ģimenes ārste Santa Ābele, kura iesaka reizi gadā doties pie ģimenes ārsta, lai veiktu profilaktisko pārbaudi, – pat tiem pacientiem, kuriem nav sūdzību par savu veselību. Tas palīdzēs veikt tās analīzes, kas ļaus pienācīgi kontrolēt jau esošās hroniskās slimības gaitu, nepalaist garām kādas jaunas slimības sākumu un vienkārši sekot līdzi vispārējam veselības stāvoklim.

 

LA.lv
RO
Regīna Olševska
Veselam
Pēc iespējas vairāk kustēties! Pārliecināta 101 gadu vecā Alise Lauva
1 diena
RO
Regīna Olševska
Veselam
Neķeries pie darba saīgušu prātu. 104 gadus vecās Lidijas Katrīnas Sīmanes atziņas
2 dienas
RO
Regīna Olševska
Veselam
126 cilvēki šogad svin simto dzimšanas dienu. Kārļa Dumbrāja gara mūža noslēpumi
3 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
“Olainfarm” mantinieku konflikts nerimst. Intervija ar “karojošajām” pusēm
Intervija 2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Simtgades svinību apmeklētājiem vajadzēja rēķināties ar pūli, policija noraida pārmetumus 1
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Valsts lielākajā daļā valda viegls sals; vietām apledojuši ceļi
2 stundas
ML
Māra Libeka
Latvijā
Māra Libeka: “Necepieties”, viss būs kārtībā!
2 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Pasaulē
Breksita cīņas turpinās
1 stunda