Veselam
Uzturs

Bezgaļas uzturs palīdz cīnīties pret klimata izmaiņām, liecina pētījums0

Foto: Shutterstock

Iespējams, tu zini, ka augu ēdienos balstīts uzturs uzlabo veselību, samazina aptaukošanās, sirds slimību un 2. tipa diabēta riskus. Taču, izrādās ir vēl viens iemesls, lai regulāri baudītu bezgaļas maltīti. Izvēloties piepildīt šķīvi ar pārtiku, kas tapusi no augiem, nevis ar gaļu, tu vari palīdzēt glābt planētu, raksta portāls Edition.cnn.com.

Kāds pētījums, kas nesen publicēts žurnālā “Nature”, atklāj, ka cilvēku skaita pieaugums un rietumnieku dzīvesveids, kas balstās uz sarkanās gaļas un apstrādātu pārtikas produktu lietošanu, pārtikas sistēmas ekoloģisko ietekmi līdz 2050. gadam palielinās par 90%, “pārsniedzot planētas svarīgākās robežas, kas ļauj cilvēcei droši darboties, to pārsniegšana var padarīt Zemes svarīgākās ekosistēmas nestabilas”.

Tā uzskata pētījuma autors, Oksfordas Universitātes Oksfordas Mārtina pārtikas nākotnes programmas dalībnieks Marko Springmans.

“Tas varētu radīt bīstamu klimata pārmaiņu līmeni ar augstu ekstrēmu laikapstākļu varbūtību, ietekmēt mežu ekosistēmas regulatorās funkcijas un bioloģisko dažādību, piesārņot ūdenstilpnes tā, ka okeānos parādītos plašākas bezskābekļa zonas,” skaidro Springmans.

“Ja visa pasaule, kas turpina augt, ēdīs tāpat kā mēs, tā ietekme būs satriecoša un pasaule vienkārši neizturēs,” skaidro Šārona Palmere, reģistrēta dietoloģe, augos bāzētas pārtikas un ilgtspējas eksperte no Losandželosas.

Lai saglabātu planētu veselīgu, būtu uz pusi jāsamazina pārtikas zudumi un atkritumi, kā arī jāpilnveido lauksaimniecības prakse un tehnoloģijas.

Taču arī tas prasītu pāriet uz uzturu, kas lielākā mērā balstīts augos.

Palmere uzsver, ka pētījumi konsekventi rāda, ka būtiska dzīvnieku izcelsmes pārtikas samazināšana un lielāka augu pārtikas produktu lietošana ir viens no spēcīgākajiem veidiem, kā savas dzīves laikā tu vari samazināt ietekmi uz planētu, ņemot vērā izmantojamo enerģiju, zemes lietošanu, siltumnīcas gāzu emisiju, ūdens lietošanu un piesārņojošo vielu radīšanu.

Kādā veidā uz gaļas balstīts uzturs negatīvi ietekmē apkārtējo vidi?

Iespējams, tas var būt pārsteigums, taču Springmana pētījums atklāja, ka dzīvnieku produktu ražošana rada lielāko daļu no siltumnīcas efektu radošajām gāzēm, kas ir saistītas ar pārtikas ražošanu, precīzāk, līdz pat 78% no kopējās lauksaimniecības emisijas.

Viņš skaidro, kas lielā mērā tas ir saistīts ar kūtsmēsliem un to “zemo pārtikas pārstrādes efektivitāti” (tas nozīmē, ka govis un citi dzīvnieki nav efektīvi, pārvēršot savu pārtiku ķermeņa masā), kā arī atgremošanas fermentāciju, proti, procesu, kas notiek govs kuņģī laikā, kad tā sagremo pārtiku, un rada metāna emisijas.

Ar barību saistītie dzīvnieku uzturēšanas aspekti ir saistīti arī ar saldūdens izmantošanu un spiedienu uz augkopību, kā arī slāpekļa un fosfora izmantošanu, kas laika gaitā okeānos var radīt mirušās zonas, kurās ir zems skābekļa līmenis un kurās var izdzīvot vien daži organismi.

To, cik lielā mērā dzīvnieku izcelsmes pārtikai ir būtiskāka ietekme uz vidi, salīdzinot ar augu pārtiku, pierāda, piemēram, fakts, ka “liellopu gaļai ir simts reižu lielāka emisiju intensitāte nekā pākšaugiem”, atklāj Springmans. Tas ir tādēļ, ka govij vidēji ir nepieciešami desmit kilogrami barības, kura bieži top no graudiem, lai palielinātu ķermeņa masu par vienu kilogramu, un šīs barības ražošana prasa ūdeni, zemi un mēslojumu.

Turklāt govis gremošanas laikā izdala metānu – gāzi, kurai ir spēcīgs siltumnīcas efekts, kas pārvērš govis, aitas un citus atgremotājdzīvniekus par spēcīgiem siltumnīcas efektu radošo gāzu avotiem.

“Mūsdienu lauksaimniecības sistēmā mēs audzējam augus, lai pabarotu dzīvniekus, tam ir vajadzīga zeme, ūdens, fosilais kurināmais, pesticīdi, herbicīdi un mēslojums. Un tad mēs ar augiem barojam dzīvniekus un rūpējamies par tiem visu to dzīvi, kamēr viņi ražo metānu un mēslus,” saka Palmere.

Springmans izpētījis, ka pārejot uz uzturu, kurā ir vairāk augu izcelsmes produktu, mēs varētu samazināt pārtikas sistēmas radītās siltumnīcas efektu radošās gāzes uz pusi. Turklāt šāda diēta samazinātu ietekmi uz vidi, ko rada, piemēram, minerālmēsli, līdz pat ceturtdaļai samazināt zemes un ūdens izmantošanu lauksaimniecībā.

Palmere atklāj, ka pākšaugi, piemēram, pupiņas, lēcas un zirņi ir ekoloģiskākais proteīnu avots uz planētas. To augšanai nav nepieciešams daudz ūdens, tie aug arī skarbā, sausā klimatā, tādējādi pākšaugi var nodrošināt nabadzīgas tautas ar nepieciešamo pārtikas drošību, turklāt augi darbojas kā dabīgs mēslojums, piesaistot slāpekli no gaisa un novadot to augsnē. Tādējādi ir nepieciešams mazāk sintētiska mēslojuma.

Fleksitārisms: veselīgs kompromiss tev un planētai

Eksperti iesaka: ja tu neesi gatavs atteikties no gaļas lietošanas pilnībā, tad fleksitāriešu diēta, kurā dominē augu izcelsmes produkti, var būt labs kompromiss. Šāds uzturs ietver daudz augļus, dārzeņus un augu izcelsmes proteīna avotus, piemēram, pākšaugus, sojas pupiņas un riekstus, kā arī nelielu daudzumu putnu gaļas, zivju, pienu, olas un pavisam nedaudz sarkanās gaļas.

Protams, veģetārās un vegānu diētas var palīdzēt vēl vairāk samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, taču feksitāriešu diēta ir vismazāk stingra, taču pietiekami laba, domājot gan par veselību, gan apkārtējās vides saudzēšanu.

Turklāt šī diēta ir pieejama ikvienam. Tā nenozīmē pilnīgu atteikšanos no gaļas, bet gan būtisku tās samazināšanu uzturā.

Reģistrēts dietologs Dauns Džeksons to aprakstīja šādi: “Fleksitārieši ir tie, kas reāli vēlas uzturā lietot vairāk veģetārus produktus. Tas atšķiras no veģetāriešiem, jo šajā gadījumā ir vērojama lielāka elastība.”

Kļūt par fleksitārieti

Blatners, kas nebija iesaistīts žurnālā “Nature” publicētā pētījumā, savā grāmatā “Fleksitāriešu diēta” piedāvā trīs šīs diētas līmeņus: fleksitārietis “iesācējs”, kas nedēļā sešas līdz astoņas maltītēs neēd gaļu (vai ierobežo dzīvnieku proteīnus līdz 700 gramiem); “pieredzējis” fleksitārietis, kas nedēļā deviņās līdz 14 maltītēs neēd gaļu (vai ierobežo dzīvnieku proteīnus līdz 500 gramiem); “eksperts” fleksitārietis, kas nedēļā vismaz 15 maltītēs neēd gaļu vai ierobežo dzīvnieku proteīnus līdz 250 gramiem.

Būtiskākais ir nevis vienkārši ierobežot gaļu uzturā, bet gan to nomainīt ar augu izcelsmes proteīniem, tostarp pupiņām un lēcām.

Vidusjūras maltītei var pievienot aunazirņus, meksikāņu maltītē iekļaut melnās pupiņas, bet Āzijas maltītei var pievienot sojas pupiņas, savukārt itāļu maltītei – baltās pupiņas vai lēcas, lai pagatavotu Boloņas mērci makaroniem.

Ātrā fleksitāriešu diētas uzsākšana

Lai sāktu fleksitāriešu diētu, izmanto šo trīs dienu ēšanas plāna paraugu. Ievērosi, ka dažās maltītēs ir izvēle starp proteīnu bagātiem augiem un ar proteīnu bagātu gaļu. Izvēlies augus tik bieži, cik vien vari, un pavisam drīz tu būsi fleksitāriešu dzīvesveida eksperts, kas vairāk nekā 15 reizes nedēļā ēd maltītes bez gaļas.

1.diena

Brokastīs avokado grauzdiņš: diedzētu pilngraudu maizes grauzdiņš + avokado + spināti + ola
Pusdienās kale salātu bļoda: cālis vai aunazirņi + sagriezti kale salāti / tomāti + grauzdēti saldo kartupeļu kubiņi + piena un zaļumu mērce

Vakariņās tako: baltā zivs vai lēcas ar garšvielām + kukurūzas tortiljas + kāposti + gvakamole + salsa
Uzkodās: āboli + pekanrieksti un/vai gurķis + humuss

2.diena

Brokastīs auzu pārslas ar zemesriekstiem: auzu pārslas + dabīgs zemesriekstu sviests + sagriezti āboli
Pusdienās meksikāņu bļodiņa: cālis vai melnās pupiņas + sagriezti romiešu salāti / pipari + brūnie rīsi + gvakamole + salsa

Saistītie raksti

Vakariņās Vidusjūras plate: cālis vai aunazirņi + gurķu /tomātu /fetas salāti + brūnie rīsi ar citronu un dillēm

Uzkodās: ķirštomāti + mocarella un / vai mandarīni + pistācijas

3.diena

Brokastīs zaļais smūtijs: 2% kefīrs + auzu pārslas + banāns + spināti

Pusdienās Āzijas bļodiņa: cālis vai sojas pupiņas + dažādu kāpostu salāti + kvinoja + ingvera mērce
Vakariņās burgers: liellopa vai pupiņu burgers + saldo kartupeļu šķēlītes + veģetārā piena mērce

Uzkodās: burkāni + mandeļu sviests un/vai tumšā šokolāde + ogas

LA.lv