Veselam
Ārstēšana

Bolēvics: Veselības aprūpei sola, bet ne to, kas tiešām svarīgs iedzīvotāju veselībai 0


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Autors: Dr. Valters Bolēvics, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) izpilddirektors

Latvijas iedzīvotāji veselības aprūpi jau vairākus gadus atzīst par svarīgāko valsts budžeta prioritāti, taču politiskās partijas, kas kandidē uz 13.Saeimu, savās 4000 zīmju programmās veselības nozarē darāmo iezīmējušas visnotaļ deklaratīvi. Vairums partiju ignorē galveno nozares problēmu, proti, netiek plānots mērķtiecīgs finansējuma palielinājums veselības aprūpei kopumā, tuvinot to ES valstu līmenim. Tāpat vairums partiju savās programmās „izlaidušas” iedzīvotājiem tik būtisko jautājumu par lielāku valsts kompensējamo zāļu budžetu, kas Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem Eiropā, tāpēc samazinās iedzīvotāju mūža ilgums un tiek radīti zaudējumi tautsaimniecībai.

Par izaugsmi ilgtermiņā nerunā

Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji joprojām būtiski atpaliek no pārējām ES dalībvalstīm – ir slikta piekļuve veselības aprūpei un garas rindas, kā arī lieli iedzīvotāju tiešie maksājumi, 2018.gada ziņojumā par Latviju norādījusi Eiropas Komisija (EK, 2018)*. Arī Pasaules Veselības organizācija secinājusi, ka Latvijai nav ticami sasniegt ievērojamu progresu visaptverošas veselības aprūpes virzienā, nepalielinot budžeta izdevumus līdz 5% no IKP (MK rīk. Nr.633, 2016)**. Salīdzinājumam, OECD valstīs tas svārstās no 5,1 – 16,4 % no IKP, bet Latvijā ir 3,69% no IKP.

Izpētot 16 politisko partiju 4000 zīmju programmas (veselības finansējuma un zāļu cenu jautājumos), SIFFA secina, ka ne visas partijas šos nopietnos atzinumus un brīdinājumus uztvērušas nopietni. Trīs no politiskajām partijām savās programmās veselības jomu nav uzskatījušas par pieminēšanas vērtu.

Tikai piecas partijas savās programmās sola palielināt finansējumu veselības aprūpei kopumā: sākot no vispārīgā „palielināsim”, neminot, par cik, līdz dāsniem 8% un 7% no IKP, vienā gadījumā – 5%, tiesa gan, nenorādot, cik ilgā laikā šos ambiciozos mērķus ir plānots sasniegt.

Partijas savās programmās pamatā ir sekojušas Veselības ministrijas iezīmētajiem reformu plānam, kas paredz sakārtot veselības sistēmu, un, kas jo īpaši apsveicami, rast nozarei arī papildu finansējumu, paredzot līdz 2020.gadam veselībai atvēlēt jau 4% no IKP.

Par kompensējamām zālēm maza interese

Tikai viena no 16 partijām savā programmā pieminējusi valsts kompensējamo medikamentu jautājumu, solot paplašināt šo zāļu pieejamību. SIFFA sarunās ar Veselības ministriju aktīvi aizstāv pozīciju, ka galvenā problēma medikamentu jomā Latvijā ir šaurais valsts kompensējamo zāļu klāsts, kas ierobežo to pieejamību pacientiem. Turklāt jo īpaši slikta pieeja ir jaunajiem, inovatīvajiem medikamentiem – šajā ziņā esam ne tikai pēdējā vietā Eiropā, bet būtiski atpaliekam arī no Lietuvas un Igaunijas. Jāatzīmē, ka šogad situācija ir sākusi uzlaboties, jo atvēlēts lielāks finansējums vēža, HIV, C hepatīta un citu diagnožu pacientu ārstēšanai ar jaunākām, efektīvākām zālēm. Tomēr, lai panāktu gaidītos uzlabojumus sabiedrības veselībā, kompensējamo zāļu budžets būtu jāpalielina ievērojami straujāk, sasniedzot 20% no kopējām valsts investīcijām veselības aprūpē, kas, atbilstoši OECD datiem, ir ES valstu vidējais rādītājs.

Zāļu cenas – piedāvā samazināt to, ko nav iespējams

Medikamentu jautājumiem partijas savās programmās pievērsušās salīdzinoši plašāk, taču lielākoties redzama vēlme samazināt zāļu cenas – to no 16 partijām savās programmās sola astoņas, vairumā gadījumu gan neparādot rīcības soļus, kā konkrēti to panākt. Arī solītais samazinājuma apjoms atšķiras, sākot no „divreiz lētāki medikamenti” līdz „pārrunās ar medikamentu ražotājiem panākt vismaz 30% medikamentu cenu samazinājumu” un solījumam „samazinātas zāļu cenas, ieviešot godīgu konkurenci”.

Te gan vietā atgādināt, ka zāļu cenas mūsu valstī jau patlaban ir vienas no zemākajām Eiropā. Lai zāles tiktu iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, tās nevar būt dārgākas kā Lietuvā vai Igaunijā un tām ir jābūt zemākām par trešo zemāko cenu Čehijā, Ungārijā, Dānijā, Rumānijā un Slovākijā. Papildus tam, Latvijā zāļu ražotāju starpā jau pastāv godīga konkurence, līdz ar to minētie solījumi jāvērtē kritiski.

Neredz ieguvumus no PVN samazināšanas

Tikai viena partija saskatījusi iespēju zāļu pieejamību pacientiem atvieglot ar daudz efektīvāku instrumentu, proti, samazinot pievienotās vērtības nodokļa likmi zālēm līdz 5%. Jāatgādina, ka Latvijā PVN likme recepšu zālēm, tai skaitā kompensējamiem medikamentiem, ir viena no augstākajām Eiropā – 12% (Lietuvā 5%, Igaunijā 9%, Lielbritānijā 0%, Zviedrijā 0%, Spānijā 4%, Horvātijā 5%, Beļģijā 6% un virknē ES valstu pāris procentu punktu apjomā), kas tiešā veida ietekmē zāļu cenu un pasliktina to pieejamību pacientiem.

SIFFA rosina noteikt kompensējamiem medikamentiem, t.sk. recepšu zālēm,, 0% PVN, kā rezultātā par 15,8 milj. eiro samazināsies valsts PVN ieņēmumi uz valsts kompensējamo zāļu budžeta rēķina. Par šo summu būtu iespējams palielināt inovatīvo zāļu pieejamību pacientiem, iekļaut jaunus medikamentus, ārstēt vairāk pacientu un samazināt mirstību; par 4,3 milj. eiro samazinātos pacientu līdzmaksājumi par kompensējamo zāļu sarakstā iekļautiem medikamentiem un par 6,4 milj. eiro samazinātos esošo valsts nekompensēto recepšu medikamentu cena. Šī pacientu grupa ir visvairāk “apdalīta”, jo nesaņem nekādu valsts atbalstu jeb kompensāciju, šiem medikamentiem ir lielāki aptieku uzcenojumi un nereti šie medikamenti nav iekļauti valsts apmaksātajā daļā tikai nepietiekošā valsts zāļu budžeta dēļ.

Partijas ir izteikušas arī priekšlikumu medikamentu cenu samazināšanai atcelt aptieku skaita ierobežojumus un nodrošināt godīgu konkurenci medikamentu tirgū. Jāņem vērā, ka zāļu cenu veido ražotāja noteiktā cena, lieltirgotavas uzcenojums, aptiekas uzcenojums un pievienotās vērtības nodokļa likme 12% apjomā. Līdz ar to, šo jautājumu būtu ieteicams risināt kompleksi, ņemot vērā visus piegādes ķēdē iesaistītos.

SIFFA ar interesi turpinās sekot politisko partiju iecerēm un aktivitātēm veselības jomā un ir gatava aktīvi sadarboties par nozarē aktuālajiem jautājumiem, veicinot veselības aprūpes nozares sakārtošanu, izaugsmi un iedzīvotāju labklājību.

 

*Eiropas Komisijas ziņojus par Latviju – 2018

** Konceptuāls ziņojums “Par Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu”, 2016

LA.lv