Veselam
Ārstēšana

Sociālo iemaksu gatavojas palielināt visiem. Ķersies klāt veselības aprūpes finansēšanas likumam2


“Esmu savā veidā ķīlniece iepriekšējiem neveiklajiem politiskajiem lēmumiem. Tie jāizlabo ar iespējami mazāku kaitējumu un satricinājumiem,” saka veselības ministre Ilze Viņķele (centrā).
“Esmu savā veidā ķīlniece iepriekšējiem neveiklajiem politiskajiem lēmumiem. Tie jāizlabo ar iespējami mazāku kaitējumu un satricinājumiem,” saka veselības ministre Ilze Viņķele (centrā).
Foto: Karīna Miezāja

Politiķi ķersies klāt Veselības aprūpes finansēšanas likumam – piektdien valdošās koalīcijas attīstības komiteja sāks diskusiju par nepieciešamajām izmaiņām šajā likumā.

Veselības ministre Ilze Viņķele trešdien apvienotajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē nāca klajā ar priekšlikumu, ka arī alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem – mikrouzņēmumu darbiniekiem, autoratlīdzību saņēmējiem, patenta maksājuma veicējiem un citiem – būtu jāmaksā 1% sociālā iemaksa.

Patlaban to dara visi, kas strādā vispārējā nodokļu režīmā. Ja valdību veidojošās partijas un Saeima atbalstīs šo ideju, tad izmaiņas stātos spēkā no 2020. gada 1. janvāra, bet šogad sistēma strādātu tāpat kā līdz šim – bez diviem medicīnas pakalpojumu groziem.

Ministre I. Viņķele pastāstīja, ka uz koalīcijas attīstības komitejas sēdi esot deleģēti divi pārstāvji no katras frakcijas, kā arī veselības aprūpes eksperti no Latvijas Ārstu biedrības, Rīgas Stradiņa universitātes un citām organizācijām un institūcijām.

“Tur mēs prezentēsim piedāvājumu, kā notiks pāreja uz vienu medicīnas pakalpojumu grozu, lai nerastos neskaidrības veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem. Brīvprātīgi obligāto maksājumu, ko paredz likums un kas šogad ir 250 eiro, bet nākamgad – 400 eiro, plānots transformēt un tāpat kā vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksu par vienu procentu. Cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem šī pārveide ir pat finansiāli izdevīgāka, jo, piemēram, sezonas lauku darbu strādniekam, kam tie 400 eiro ir ļoti nozīmīga summa, viens procentpunkts no sociālās apdrošināšanas iemaksām naudas izteiksmē būs mazāks,” atzina ministre.

“Tā mēs varētu panākt, ka visiem šī ieejas maksa valsts apmaksātajā veselības aprūpes sistēmā ir vienāda,” teica veselības ministre.

Bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras mazo un vidējo uzņēmumu komitejas priekšsēdētāja vietniece Ināra Pētersone uzskata, ka tik vienkārši šīs izmaiņas nebūs iespējams pieņemt, jo alternatīvajā nodokļu režīmā strādājošajiem ir nodokļu īpatnības, kas rada jautājumus.

Piemēram, no cik lielas naudas summas būs jāmaksā viens procents? Ja patenta maksājums ir stabili noteikts, un tie ir 100 eiro, tad viens procents būs vēl papildu 10 eiro, taču to nevarot teikt, piemēram, par autoratlīdzību saņēmējiem vai mikrouzņēmumu darbiniekiem, jo viņu ienākumi ir mainīgi.

Viens var samaksāt vienu procentu no pieciem eiro, bet cits – no 500 eiro. I. Pētersone uzskata, ka ir jānosaka minimālā naudas summa, no kuras ir jāveic sociālā iemaksa, kā tas ir, piemēram, Lietuvā, kur par pamatu tiek ņemta minimālā alga.

“Jāņem vērā arī tas, ka mūsu valstī ir pietiekami daudz tādu cilvēku, kuri varētu strādāt, bet viņi to nedara, kā arī tādi, kuri strādā nelegāli un piedalās ekonomikā ar “melno” naudu. Es tomēr esmu to personu lokā, kas uzskata, ka piekļuve veselības aprūpei atkarībā no nodokļu maksāšanas fakta spēj mainīt cilvēka sapratni par nodokļu maksāšanu,” sacīja Pētersone.

Grozs – arī nodokļu nemaksātājiem?

Savukārt I. Viņķele uzskata, ka tādu cilvēku, kas neveic personificētās nodokļu iemaksas un atrodas ekonomikas ēnu zonā, esot ļoti maz.

“Es labi saprotu, ka man jāspēj atbildēt līdz pēdējam cilvēkam, kas nemaksā nodokļus. Manuprāt, humānu apsvērumu dēļ, kā arī sabiedrības veselības un drošības dēļ mums nav jāatstumj no veselības aprūpes neviens. Tiesa, būtu jāidentificē tie, kas dzīvo no kapitāla augļiem, piemēram, no mežu pārdošanas, dividentēm utt. Viņi maksā tikai iedzīvotāju ienākumu nodokli. Šiem cilvēkiem vajadzētu piemērot noteiktu obligāto veselības aprūpes maksājumu,” saka I.Viņķele.

“Es pieļauju, ka šim maksājumam ir jābūt lielākam nekā jau aprēķinātajām brīvprātīgajām iemaksās. Mēs meklēsim veidu, kā paredzēt visus variantus, bet es nevaru runāt par abstraktiem nodokļu nemaksātājiem. Man grūti iedomāties, kas tā varētu būt par cilvēku kategoriju, kas ne pēc vienas pazīmes neuzkrīt valstī uz radara. Katrs no viņiem būs pie kādas grupas. Esmu savā veidā ķīlniece iepriekšējiem neveiklajiem politiskajiem lēmumiem. Tie jāizlabo ar iespējami mazāku kaitējumu un satricinājumiem. Vienādas pieejas ieviešana ir mazākais satricinājums – ne uzreiz un ideāli panākts, bet tomēr,” ir pārliecināta I.Viņķele.

Lai nesteidzas ar naudas atgūšanu!

Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktores vietnieks veselības aprūpes administrēšanas jautājumos Edgars Labsvīrs pastāstīja, ka NVD saņem to cilvēku iesniegumus, kas, nebūdami sociālā nodokļa maksātāji, ir iemaksājuši brīvprātīgo iemaksu un tagad vēlas to atgūt.

“Mēs apmaksājam konkrēto naudas summu, bet vienlaikus arī paskaidrojam, ka var nākties to iemaksāt vēlreiz, jo nav zināms, vai parlaments pieņems Veselības ministrijas piedāvātos Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumus. Tāpēc aicinām cilvēkus nesteigties un nedaudz pagaidīt,” skaidroja E.Labsvīrs.

Veselības ministre piebilda, ka viņa, būdama likumu paklausīgs cilvēks, nevar šobrīd aicināt cilvēkus, lai viņi atprasa iemaksas, kaut arī viņai esot pamats cerēt, ka izdošoties labot šo neveiklo sistēmu. “Kad Saeima par šīm izmaiņām būs nobalsojusi trešajā lasījumā, tad ar atvieglojumu varēšu teikt, ka esat laipni aicināti vērsties pēc savām iemaksām,” sacīja I. Viņķele.

Saistītie raksti

Izjaucot nodokļa maksāšanas vienlīdzības principu – ka vieni joprojām maksā 1% sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet citi pieprasa savu naudu atpakaļ –, nav izslēgts, ka tie, kam valsts liek obligāti maksāt lielāku sociālo iemaksu, vērsīsies Satversmes tiesā. I. Viņķele gan sacīja, ka šie riski esot vērtēti.

Veselības ministre rosinās valsts apdrošināto personu lokā iekļaut arī trešās grupas invalīdus. Patlaban likumā ir iekļauta 21 personu grupa, kuru veselību apdrošina valsts, arī pirmās un otrās grupas invalīdi.

LA.lv
KB
Kristīna Blaua
Veselam
Kā izaudzināt ģēniju, nevis kaprīzu “niķu podu”. Psihologu ieteikumi
1 diena
VE
Veselam.lv
Veselam
Saulesbrilles vasarā: “must have” kā pieaugušajiem, tā bērniem
1 diena
VE
Veselam.lv
Veselam
“Vaivaros” notiks sporta spēles cilvēkiem ar kustību traucējumiem
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA/AFP
Pasaulē
Tramps asiem vārdiem izsakās par britu tankkuģa sagrābšanu
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Svētdien termometra stabiņš pakāpsies līdz +29 grādiem
59 minūtes
LA
LA.LV
Sports
Krievijas hokeja zvaigzne Panarins skarbi par Krieviju un Putinu: Vladimir Vladimirovič, pārdod savas slidas
55 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Valsts policija meklē bezvēsts prombūtnē esošo Elizabeti Mileiko
1 minūte
LE
LETA
Kultūra
Kur notiks XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki?
44 minūtes