Veselam
Ārstēšana

Ielēcu ūdenī un – bungādiņa pušu! Iemesli, kāpēc tā var pārplīst un kā dzīst 16

Shutterstock ilustrācija

Daudziem bērnībā ir nācies dzirdēt aizrādījumu: nebāz neko ausīs, pārplēsīsi bungādiņu! Piesardzība ir vietā – tā patiešām ir ļoti trausla un var pārplīst, izraisot stipras sāpes un dzirdes pasliktināšanos.

Bungplēvīte ir plāna membrāna, kas norobežo ārējo ausi no vidusauss, neļaujot tajā iekļūt infekcijai, taču pats galvenais tās uzdevums ir nodrošināt labu dzirdi. Kad skaņas vilnis iesvārsta plāno ādiņu, svārstības pa dzirdes kauliņiem tiek pārvadītas uz iekšējo ausi, kas tālāk skaņu nogādā uz dzirdes nervu.

 

Kāpēc plīst

Visbiežākais bungādiņas plīšanas cēlonis ir akūts vidusauss iekaisums, kad bungdobumā sakrājas šķidrums, kas spiež uz bungplēvīti, izraisot stipras sāpes, līdz beidzot to pārplēš, skaidro ārstu prakses “Locus Medicus” ausu, kakla un deguna ārste Dace Snipe. Tas nemaz nav slikti, jo rodas atvieglojums. Sāpes, bungādiņai plīstot, gandrīz pāriet, un samazinās arī paaugstinātā ķermeņa temperatūra. Tas gan nenozīmē, ka iekaisums ir beidzies, taču jāpriecājas, ka šķidrums iztecējis laukā, nevis nokļuvis, piemēram, smadzenēs.

Reizēm pietiek tikai viegli uzšaut otram pa ausi ar plaukstu tā, ka rodas gaisa trieciena vilnis, vai arī iekrist ūdenī ar ausi uz leju, un – bungplēvīte ir pušu! Retāk tāda nelaime piemeklē galvas traumas rezultātā.

Šādas problēmas cēlonis var būt arī strauja gaisa spiediena maiņa, kad tas vidus­ausī nespēj izlīdzināties, piemēram, lidmašīnai strauji paceļoties vai nolaižoties. Jāuzmanās tiem, kam ir deguna polipi, šķība deguna starpsiena un citas deguna kaites vai vienkārši iesnas. Tad vēlams desmit minūtes pirms lidmašīnas pacelšanās un nolaišanās lietot deguna asinsvadus sašaurinošus pilienus vai aerosolu, rīt siekalas, imitēt deguna šņaukšanu, to aizspiežot, lai mēģinātu panākt gaisa izlīdzināšanos bungdobumā.

Šajā ziņā bīstama var būt arī niršana, tāpēc strikti jāievēro instruktora ieteikumi un iepriekš jākonsultējas ar ausu, kakla un deguna ārstu.

Bungādiņa nereti pārplīst, tīrot ausis ar matadatu vai kosmētikas kociņu, ja procedūras laikā gadās neveiksmīgi sakustēties.

Retumis tā var notikt ārstniecisku manipulāciju rezultātā, piemēram, skalojot sēra korķi.

Plīstot bungādiņai, jūtamas stipras sāpes. Tās gan ātri pāriet, taču pēc tam pasliktinās dzirde. Ja bungplēvīte plīsusi, krītot ūdenī, var būt arī izdalījumi. Ja ausī iekļuvis ūdens, visticamāk, pēc pāris dienām tā sāks strutot, tāpēc jālieto antibiotikas.

Reizēm caurumiņš bungādiņā tiek izveidots mākslīgi, proti, bērniem, kuriem vidusausī krājas šķidrums, veic timpanostomiju – vismaz pusgadu tajā tur īpašu caurulīti, lai nodrošinātu šķidruma drenēšanos.

 

Varbūt iegriezt?

Ja vidusauss iekaisuma gadījumā ir stipras sāpes un, lietojot zāles, tās nemazinās, reizēm ārsts bungplēvītē speciāli iegriež, lai šķidrums iztecētu laukā. Tad bungādiņas malas labāk sakļaujas un sadzīst jau 3–4 dienās, taču lielākoties strutaina vidusauss iekaisuma gadījumā tas tāpat notiek dažās dienās vai vēlākais divās nedēļās.

Reizēm iekaisums turpinās vēl pēc bungplēvītes sadzīšanas, un tad tajā mēdz iegriezt atkārtoti. Ne vienmēr tādēļ tajā paliek vērā ņemamas rētas. Pēc smaga iekaisuma, ja pastāv tendence uz izteiktu rētu veidošanos, var nedaudz pasliktināties dzirde.

 

Vai sadzīs?

Bungplēvītei ir labas atjaunošanās spējas, tāpēc parasti bez ārsta palīdzības tajā sadzīst pat diezgan lieli caurumi. Prognoze ir labāka, ja ādiņa plīsusi pa vidu. Ja tas noticis vietā, kur piestiprinās kauliņš, vai arī pie pašas plēvītes maliņas, tā dzīst sliktāk.

Bungādiņas caurumam var uzlikt kādu matricu, piemēram, olas čaumalas iekšpusē esošo plēvīti, kas palīdzēs veidoties epitēlijam un veicinās dzīšanu. Biežāk šo paņēmienu izmanto pēc traumatiska bungplēvītes plīsuma.

Aplami ir domāt – ja bungādiņa nedēļas laikā nav sadzijusi, uzreiz jātaisa operācija. Jāapbruņojas ar pacietību – ja tā plīsusi traumas rezultātā, tad sadzīs 14–37 dienās. Kamēr bungādiņā ir caurums, ausis jāsargā no ūdens – mazgājot matus, tās jānosedz ar eļļā samērcētu vates tamponu.

Hroniska vidusauss iekaisuma gadījumā svarīgi novērst auss strutošanu, kas pasliktina dzīšanu. Šim nolūkam lieto antibiotiku pilienus, kas nomāc iekaisumu.

Ja bungplēvīte nav sadzijusi divu mēnešu laikā, piemēram, ja caurums bijis liels, ir hronisks vidusauss iekaisums un audi – slikti apasiņoti, veic īpašu operāciju timpanoplastiku, kuras laikā plīsumu slēdz, izmantojot paša slimnieka muskuļaudus, fascijas vai skrimšļus. Šī operācija ir veiksmīga tikai 50 procentos gadījumu. Ja bungplēvītē tomēr paliks caurums, turpmāk ausis nāksies sargāt no ūdens un svešķermeņiem.

 

 

KONSULTĒJUSI ĀRSTU PRAKSES LOCUS MEDICUS AUSU, KAKLA UN DEGUNA ĀRSTE DACE SNIPE

LA.lv

Par svarīgo