Veselam
Ārstēšana

C hepatīta ārstēšanā situācija uzlabojas, prognozes mazāk drūmas 16

Shutterstock ilustrācija

Šonedēļ, atzīmējot C hepatīta dienu 28. jūlijā, C hepatīta pacientu apvienība sadarbībā ar Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV un AIDS speciālistu asociāciju rīko ikgadējo apaļā galda diskusiju “Par dzīvi bez C hepatīta”, kurā apspriedīs Pasaules veselības organizācijas plānu līdz 2030. gadam izskaust šo infekciju Eiropas Savienības un citās attīstītajās valstīs. Pēc aptuvenām aplēsēm, ar šo vīrusu inficēti līdz pat 200 miljoniem pasaules iedzīvotāju, no tiem ap deviņiem miljoniem Eiropā un 40 tūkstošiem Latvijā. Pie mums hepatīta ārtēšanā pēdējā laikā panākts zināms progress.

Lai ārstētos, nav jābrauc uz ārzemēm

Ja Latvijā netiks nodrošināta pietiekami efektīva vīrushepatīta C ārstēšana, pastāv risks, ka 2030. gadā ar to Latvijā būs inficēti gandrīz 50 tūkstoši valsts iedzīvotāju. Aptuveni 10% no tiem būs aknu ciroze, aknu vēzis vai nepieciešamība veikt aknu transplantāciju.

Vēl pirms dažiem gadiem šķita, ka šādas ekspertu prognozes piepildīsies: daudzi no tiem, kuriem bija atklāts C hepatīts, nespēja segt valsts tikai daļēji (75% apmērā) kompensētās ārstēšanās izdevumus. Tie bija lēšami ap 300 eiro mēnesī, tāpēc daudzi bija spiesti samierināties ar savu likteni vai meklēt palīdzību ārzemēs. Pašlaik valsts pilnīgi apmaksātu modernu terapiju ik gadu plānots sniegt ap 1000 pacientu.

“Pēdējo divu gadu laikā Latvijā notikušas nozīmīgas izmaiņas C hepatīta pacientu ārstēšanā. Pirmkārt, 2016. gadā C hepatīta ārstēšanai paredzēto summu – ap trīs miljoniem eiro gadā – dubultoja. Līdz ar to daudziem pacientiem kļuva iespējams saņemt mūsdienīgu terapiju, kas daudziem ļāva izārstēties jau trīs mēnešu laikā,” stāsta C hepatīta apvienības pārstāvis Kristaps Kaugurs. “Otrkārt, tika izveidots pacientu reģistrs, lai būtu precīzi zināms gan kopējais pacientu skaits, gan to pacientu skaits, kuri jau saņēmuši terapiju un izārstējušies, gan to, kuri tikai vēl gaida savu kārtu. Diemžēl aknu transplantācijas uzsākšana Latvijā pagaidām palikusi solījumu līmenī.”

Šogad Veselības ministrija sadarbībā ar nozares speciālistiem un C hepatīta un HIV/AIDS pacientu biedrībām izstrādāja HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plānu 2018. – 2020. gadam, kurš jau pieņemts valdībā un kura realizācijai papildus būs vajadzīgi 74,7 miljoni eiro. Jau šogad papildu 5,5 miljoni eiro tika novirzīti, lai 100% apmērā kompensētu jaunākās paaudzes bezinterferona terapiju pacientiem ar 1. un 4. genotipa C hepatītu. Šai labajai vēstij ir arī ēnas puse – šobrīd terapiju var saņemt tikai ierobežots pacientu loks: tie, kuriem slimība progresējusi līdz 3. vai 4. aknu fibrozes stadijai un ir jau ļoti nopietni aknu bojājumi. Tikmēr citās Eiropas valstīs, arī Lietuvā un Igaunijā, pacienti šādu ārstēšanu saņem jau 2. slimības stadijā.

“C hepatīta pacienti šobrīd var būt pārliecināti, ka tad, kad pienāks viņu kārta, viņi saņems valsts apmaksātu terapiju un tiks izārstēti. Tas ir tikai normāli, ka sāk ar tiem, kuru veselības stāvoklis ir vissmagākais,” domā K. Kaugurs. Viņš piebilst, ka apmēram 30% pacientu inficējušies ar tādiem C hepatīta genotipiem, kuru ārstēšanai pagaidām nav pieejami jaunās paaudzes medikamenti, taču ir cerība, ka jau nākamgad varētu parādīties zāles, kuras der visiem.

Vīruss – viltīgais un daudzveidīgais

“C hepatīta vīruss ir vēl mainīgāks nekā gripas vīruss, pret kuru jāpotējas ik gadu no jauna. Tam ir ne tikai seši genotipi, bet arī virkne apakštipu, turklāt tas var mainīties arī pacienta organismā. Tas ir galvenais iemesls, kādēļ pret to vēl joprojām nav radīta vakcīna,” stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Latvijas infektoloģijas centrs” infekciju un aknu slimību ambulatorās nodaļas vadītāja Agita Jēruma. Latvijā izplatīti pirmie četri vīrusa genotipi. Pārsvarā – 63% C hepatīta pacientu inficēti ar pirmā, 31% – ar trešā, 4% – ar otrā, bet 0,7% – ar ceturtā genotipa vīrusu. Vīruss ir arī samērā izturīgs, piemēram, nonācis šļirces adatā, tas spēj “izdzīvot” līdz pat diviem mēnešiem, taču karsējot tas iet bojā jau 70 °C temperatūrā.

Vīrushepatīts C izplatās ar asinīm. Visbiežāk var inficēties procedūru laikā, ja atkārtoti tiek izmantoti instrumenti, kas nav pietiekami labi dezinficēti, piemēram, veicot invazīvas medicīniskās manipulācijas, arī zobārstniecībā, ar tetovēšanu, pīrsingu, ausu caurduršanu, izmantojot citu cilvēku manikīra vai skūšanās piederumus, nejauši saduroties ar inficētu, miskastē izmestu adatu. Iespējams inficēties arī seksa laikā.

Slimību ir ļoti grūti atklāt, jo visbiežāk ne akūtā, ne hroniskā stadijā tai nav nekādu pazīmju. Tikai 15% pacientu ar akūtu C hepatītu sūdzas par apetītes trūkumu, nogurumu, ļoti reti – par dzelti.

Ja cilvēkam veicas, viņš spontāni atveseļojas, tas ir, imūnā sistēma pati tiek galā ar vīrusu bez medikamentu lietošanas. Ārsti lēš, ka tā notiek ap 20% gadījumu. Pārējiem C hepatīts pārveidojas hroniskā formā: aknās rodas iekaisums, kas pakāpeniski bojā aknu šūnas, līdz sākas fibroze, kad normālo šūnu vietā sākt ieaugt saistaudi, bet pēc tam sākas aknu ciroze vai pat vēzis. Par laimi, izmaiņas notiek ļoti lēni. Apmēram 20% pacientu, kuri neārstē slimību, aknu ciroze izveidojas 10 – 20 gados, bet 50% – 30 gadu laikā. Līdz pat aknu cirozes posmam izmaiņas aknās ir atgriezeniskas, tādēļ uzsākt efektīvu ārstēšanu tad, kad fibroze ir 3. un 4. stadijā, vēl nav par vēlu: atbrīvojot organismu no vīrusa, aknu darbība atjaunojas.

Kā pārbaudīt aizdomas par C hepatītu? Pirmkārt, vajag doties pie ģimenes ārsta un noteikt antivielas asinīs. Pozitīvs rezultāts gan ne vienmēr nozīmē, ka cilvēks ir saslimis. Tās var liecināt, ka infekcija, pašam nezinot, pārslimota vai kādu citu slimību dēļ var būt viltus pozitīvs iznākums. Tādēļ papildus jāveic apstiprinoši antivielu un aknu testi (ALAT un ASAT). Pēc tam ar ģimenes ārsta nosūtījumu un iepriekš veiktajiem izmeklējumiem jādodas uz Latvijas Infektoloģijas centru pie infektologa.

LA.lv