Veselam
Netradicionāli

Ceriņu dzēriens, kas izdzen sārņus un citi pavasara spēcinātāji no zāļu pazinējām 16

Foto-LETA un Aija Geida

Sarmītes Brūveres pavasara receptes

Piedāvājam augu pazinēju receptes, kā pavasarī celt galdā svaigākos zaļumus, ko citi nadzīgi izravē kā nezāles.

Sarmīte Brūvere no Umurgas pagasta savulaik bija Latvijas Televīzijas šova Īstās latvju saimnieces uzvarētāja. Viņu mēdz dēvēt par īstu zāļu sievu. Vaicāta par savvaļas labumu izmantošanu, viņa uzreiz klāj vaļā, ka pavasari sāk ar gārsu. Tajā ir milzu spēks, it īpaši mazajās lapiņās, kas knapi izspraukušās no zemes. Gārsu pat nevajag īpaši gatavot, skrienot garām, var noplūkt un iemest mutē. Tikpat laba ir virza, kamēr vēl nav uzziedējusi. Turklāt tā dziedina – labi noņem sāpes. Virzas zaļumus sagriež un iejauc salātos. Ja ir tādi ēdāji, kam nezāles netīk, viņus var piemānīt, ja virzu liek salātos kopā ar lociņiem, salātlapām un dabas ķiplokiem jeb lakšiem no pašu dārza.

Maizīte ar C vitamīnu

Salasa pavisam jaunas meža zemeņu lapiņas. Pavasarī tajās ir papilnam spēka un C vitamīna. Lapiņas kārto uz rudzu vai graudu maizes šķēles, kas apziesta ar sviestu vai biezpienu. Vienai šķēlei pietiek ar piecām vai sešām lapiņām. Garšo labi, turklāt lieliski spēcina!

Ceriņu dzēriens

Nogriež piecus apmēram 10 centimetru garus ceriņzarus un izdauza ar gaļas āmuru. Zara gabaliņus aplej ar 1,5 litriem vāroša ūdens un vāra 15 minūtes. Atdzesē remdenu un dzer. Ceriņu tēja izdzīs visus sārņus un mošķus, kas garajā ziemā uzkrājušies organismā.

Vija Eniņas spēks pavasarī

Augu pazinēja un farmācijas doktore Vija Eniņa dabā dodas visu gadu, pat ziemā zina, kur mežā, purvā un upmalā rodami vērtīgumi. Pavasaris ir tik dāsns savā plaukšanā, ka nereti diena var būt par īsu, lai visu savāktu un izmēģinātu, ko izmantot veselības uzlabošanai, ko garšas kārpiņu lutināšanai. Vija Eniņa iesaka ikvienam izmēģināt trīs receptes, vien sastāvdaļu daudzums un attiecības jāatrod pašam mēģinot un eksperimentējot.

Pavasara lapiņas bļodā

Saplūc rasaskrēsliņa (raspodiņa), nātru un ceļteku lapas. Visvairāk raspodiņa lapu, klāt nedaudz nātru un ceļteku. Attiecības aptuveni šādas – 3 : 1 : 1. Visu blanšē aptuveni trīs minūtes, smalki sagriež vai sakapā, pievieno sagrieztus lociņus un svaigu gurķi. Aizdara ar eļļu vai sev tīkamu piena produktu – jogurtu, kefīru, rūgušpienu vai krējumu.

Sakņu zupa ar virzu

Uzvāra puslitru ūdens, tajā liek rīvētus burkānus, pētersīļa saknes gabaliņu, pēc dažām minūtēm pievieno sīki sagrieztus kartupeļus. Kad tie mīksti, ieber sauju smalki sagrieztas virzas, uzvāra, pavāra trīs minūtes. Gatavai zupai piedien nedaudz krējuma un zaļumu – dilles, pētersīļa lapiņas.

Sacepums ar vārpatu

Savāc vārpatas sakneņus – tos garos striķus, ko parasti dēvē par vārpatas saknēm –, kārtīgi nomazgā, sagriež gabalos. Tad met karstā ūdenī un novāra. Pēc tam sablendē vai samaļ gaļas mašīnā. Sakarsētā dziļā pannā liek iegūto sakneņu masu, olu un piena maisījumu. Cep cepeškrāsnī, kamēr virspusē veidojas brūngana garoziņa.

 

Vairāk par augu spēku var uzzināt žurnāla “36,6°C” tematiskajā izdevumā “Dabas Dziedniecības ceļvedis”, kas nopērkams pārdošanas vietās

LA.lv