Veselam
Ārstēšana

Circene, Vējonis, Ķīlis un citi – no vadoša amata līdz slimnīcai. Kāpēc politiķi slimo?0

Foto no Leta

Vajag ķirurga nazi

Autors: Ģirts Vikmanis, speciāli Veselam.lv

Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene. 2014. gada vasarā demisionēja dēļ savām veselības problēmām. Pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis drīz vien pēc prezidentūras aizsākšanas nonāca zem ķirurga naža. Robertam Ķīlim ministrēšanas laikā bija jāatjauno normāla sirdsdarbība… Šo sarakstu var turpināt.

Atsaucam atmiņā vairākas situācijas ar slimības sākšanos, esot augstā politiskā amatā. Un aicinām to komentēt ārstam psihoterapeitam, kurš šo tēmu pārzina ne tikai no mediķa skatījuma, bet pats ir bijis “politiskajā virtuvē” – bijis Rīgas domes deputāts četros sasaukumos, bijušais ķirurgs, šobrīd ārsts psihoterapeits Jānis Ozols. Starp citu, ar vienu no šī rakstā aprakstītajiem varoņiem – Valdi Zatleru, viņš savulaik bijis Černobiļā.

“Politiķi tāpat, kā mēs visi slimojam ar tām pašām slimībām, kuru cēlonis bieži vien ir psihosomatika,” teic bijušais Rīgas domes deputāts četros sasaukumos, tagad ārsts – psihoterapeits Jānis Ozols.

Raimonds Vējonis

Valsts prezidenta kancelejas publiskotais video no slimības gultas.
Ekrānšāviņš no video

Politiķi, kuriem bijušas veselības problēmas, iespējams, politikas izraisītas. Pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis (Latvijas Zaļā partija). Politiskais ilgdzīvotājs, kurš ilgus gadus dažādos amatos ieņēmis ministru amatus, galvenokārt specializējoties uz savu jomu – vides jautājumiem. Pirms ievēlēšanas prezidenta amatā bija aizsardzības ministrs. R. Vējonis 18.janvārī tika nogādāts Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, lai nodrošinātu atveseļošanos no vīrusa infekcijas. Izvērtējot Valsts prezidenta veselības stāvokli, ārsti 19.janvārī nolēma turpmāku ārstēšanu veikt Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā atbilstoši tās profilam. Prezidentam bija nepieciešams veikt papildu izmeklējumus un darbības tālākas infekcijas riska novēršanai. Mediķi konstatēja sepses infekciju, kas skāra sirds vārstuļus.

Kardiologu, kardioķirurgu un visu iesaistīto speciālistu komanda nolēma, ka galvenais ir likvidēt infekcijas avotu, lai novērstu tālāku tās izplatību, un veids, kā to izdarīt, ir sirds operācija. Šajā pašā dienā Valsts prezidentam sekmīgi tika veikta sirds operācija. Vējoņa vispārējais veselības stāvoklis pēc operācijas novērtēts kā atbilstošs operācijas apjomam, un tas stabilizējās. Prezidentam tika turpināta terapija, un 21.janvārī viņš pamodās no medikamentozā miega stāvokļa.

Vēlāk prezidents sāka jau veikt aktuālos darba pienākumus, tostarp turpināja ārstu noteikto medikamentu kursu un sākto fizioterapiju. No Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Vējonis tika izrakstīts februāra beigās un kopš tā laika sāka iziet rehabilitācijas kursu centrā “Vaivari”. Februārī raidījumam “Rīta Panorāma” prezidents atzina, ka viņa stāvoklis saasinājās pēc tam, kad pagājušā gada nogalē viņš ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru gāja uz darbu un turpināja veikt savus amata pienākumus, nevis palika mājās un ārstējās. Raidījumā viņš aicināja klausīt ārstus, nevis slimiem iet uz darbu.

Roberts Ķīlis

LETA

Bijušais Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis (bezpartejisks, amatam virzīja Zatlera Reformu partija).

2011. gada decembra vidū Ķīlim tika veikta sirds operācija, kuras laikā artērijā ievietoja stentu, kas nepieciešams normālai sirdsdarbībai un asinsritei. Pēc operācijas ministram tika noteikts atveseļošanās periods. Jau pirms operācijas viņš darbā nebija bijis teju trīs nedēļas, jo bija nopietnas asinsspiediena problēmas un Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā veica sirds un galvas asinsvadu pārbaudes. Ķīļa veselības problēmu laikā politikas aizkulisēs tika apspriestas iespējas, ka viņš varētu pamest ministra amatu, tādējādi aprautos arī augstākās izglītības un citās izglītības jomās sāktās reformas, par kurām tolaik notika asas diskusijas un Ķīlis ar savu brīvo skatījumu uz izglītības nozari bija nokaitinājis ne vienu vien cilvēku, kurš vēlētos, lai “paliek, kā ir”.

Valdis Zatlers

Foto – Timurs Subhankulovs

Eksprezidents Valdis Zatlers (Reformu partija).

2012. gadā Zatleram Latvijā veica operāciju, jo ārsti viņam atklāja prostatas vēzi. Taču tas diagnosticēts tikai pēc tam, kad viņš pie ārstiem vērsies ar citām veselības problēmām, proti, muguras sāpēm. Izmeklējumos atklājies, ka viņam ir reta saslimšana, kas saistīta ar asinsvadu veidojumu mugurkaula kanālā. Pēc tās Zatleram tika veikta sarežģīta operācija Briselē, kas noritējusi veiksmīgi.

Pēc tam vairākus mēnešus eksprezidents neatgriezās aktīvajā politikā un aizgāja arī no “Reformu partijas” valdes priekšsēdētāja amata. Žurnālam “Ir” par saslimšanu viņš atzinis: “Dzīvojot manu samērā dinamisko dzīvi, sevis saudzēšana vai čubināšana nekad nebija raksturīga. Es jau kā vecs ķirurgs – nav sūdzību, nav jāārstē. Protams, viens no faktoriem ir tas, ka divus mēnešus biju Černobiļā [glābšanas darbos pēc atomreaktora avārijas 1986.gadā]. Otrs faktors – noteikti ir kāds iekšējs konflikts. Tā ir mana personīgā teorija, ko stāstīju saviem pacientiem: ar jums tagad ir notikusi nelaime, mēs palīdzēsim, bet jums ir jāsaprot, kādas izmaiņas jāizdara savā domāšanā un dzīvē, jo ir kāds iemesls, kāpēc tā ir noticis,” uzsvēris eksprezidents.

Helēna Demakova

Bijusī kultūras ministre Helēna Demakova (Tautas partija) veselības problēmu dēļ atkāpās no amata 2009. gada 12. janvāri. Viņa toreiz uzsvērusi, ka sliktais veselības stāvokli, kas laikā, kad taupības dēļ arī kultūras nozarē spiež pieņemt sāpīgus lēmumus, viņai liedz iespēju pilnvērtīgi piedalīties publiskajās debatēs un politiskajā procesā. Demakova devās ārstēties uz Parīzi. Kad viņai bijis slikti ar veselību, viņa vērsās pie toreizējā prezidenta Valda Zatlera, ar lūgumu palīdzēt atrast mediķi.

Nils Ušakovs

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
Foto-LETA

Plaši apspriestas sabiedrībā bija Rīgas mēra Nila Ušakova (“Saskaņa”) veselības problēmas, kuras viņš piedzīvoja 2011. gada Rīgas maratonā, kur neilgi pirms finiša pusmaratona distancē viņam palika slikti no pārkaršanas un viņš tika nogādāts mediķu aprūpē Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā, bet vēlāk viņš ārstēšanos turpināja Berlīnes prestižajā klīnikā “Charite”, kur viņš tika nogādāts ar aviotransportu.

Rīgas mēra ārstēšanai tika sākta ziedojumu kampaņa, un cilvēki ātri vien savāca vairāk nekā 100 000 latu, ar ko bija par daudz, bet atlikums tika veltīts citiem cilvēkiem, kas nonākuši veselības grūtībās. Ušakovs vēlāk aģentūrai noliedza iepriekš izskanējušās versijas, ka pirms maratona būtu lietojis enerģijas dzērienu. “Maratona dienā apēdu šokolādi un izdzēru kafiju, ko nopirka mana preses sekretāre Anna Kononova,” toreiz sacīja Rīgas mērs. Tagad viņš “Rīgas maratonā” var dalīt medaļas, tomēr pērn savus piekritējus bija iepriecinājis ar bildēm, kurās viņš skrituļo ar savu sievu Ivetu.

Ingrīda Circene

LETA

Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene (“Vienotība”) . 2014. gada vasarā viņa demisionēja, pamatojoties uz savām veselības problēmām. Laikrakstam “Diena” viņa pat demisiju izteicās: “Premjeres uzstādījums bija: ja es nebūtu slima, tad tiktu prasīta mana atkāpšanās. Šādā situācijā, kur nav ne uzticēšanās, ne komandas gara, es vairs nevēlos palikt un turpināt strādāt. Ja tas, ko es daru, nav pieņemams, turklāt es savā darbībā neesmu neko mainījusi salīdzinājumā ar Valda Dombrovska valdību, tad es atkāpjos.” Vēlāk bijusī veselības ministre, cik saprotams, atjaunoja veselību. ar viņas nākamo darbu kļuva par farmācijas uzņēmums “Olainfarm”, kur viņa ir padomes locekle.

Neatdotās dusmas

Foto – Marta Purmale

Psihosomatisks slimību cēlonis nozīmē, to, ka biežas cilvēka negatīvās emocijas sāk ietekmēt viņa ķermeni, skaidro ārsts Jānis Ozols. Parasti šajā gadījumā slimības izraisa tādas negatīvas sajūtas kā dusmas, no kurām, pēc speciālista domām, var atbrīvoties, tikai tās vēršot pret dusmu izraisītāju un pasakot, ka esat sāpināts. “Klasiskā situācija – priekšnieks nepamatoti “sabļauj” uz savu padoto. Cilvēks jūt, ka viņš nav vainīgs, taču nerunā ar priekšnieku. Tad viņš dodas mājās un dusmas tiek konduktoram tramvajā, pirmajam sunītim un arī mājiniekiem. Tā nav pareiza stratēģija. Dusmas “atdot atpakaļ” var tā izraisītājam,” teic J. Ozols. Viņš skaidro: ja tas netiek darīts tad dusmas pavēršas pret cilvēku, kurš dusmojas un šis process realizējas četrās fāzēs. Pirmā ir vainas sajūta, otrā – cilvēkam rodas depresija, jo viņam sāk šķist, ka viņš nav pietiekami labs un meklē tam iemeslus, trešā – viņam attīstās kāda somatiska slimība, kuru izraisījušas “neatdotās dusmas”. Ceturtā ir pašnāvība – cilvēks piekrīt savam maldīgajam priekšstatam, ka viņš ir slikts un pieņem, ka sevi jāiznīcina. Pašiznīcināšanās šajā gadījumā var izpausties kā alkohola lietošana, jo alkohols darbojas kā analgētiķis.

“Bērni bieži dusmojas, bet pieaugušie cilvēki tā pa īstam ir bieži pieņēmuši, ka dusmoties nav labi, kaut gan tās ir normālas un pamatotas emocijas. Galu galā dusmas cilvēks vērš pret sevi,” teic ārsts. Tas ietekmē cilvēka veselību. Kā tipiskākās psihosomatiskās slimības ārsts min augstu asinsspiedienu, sirds slimības, ādas slimības, kā arī visas saaukstēšanās slimības, piemēram, kad cilvēks kādā pasākumā, sāk klepot, var gadīties, ka viņš patiesībā izrāda savas dusmas un nepatiku.

“Politiskais tonuss” ir kaitīgs

Ārsts uzskata, ka politiķu vidū aktīvi ļoti jūtamas dusmas un agresija. “Šīs sajūtas rodas, kad politiķiem kaut kas neizdodas, kad priekšstati par iecerēto saduras ar realitāti, kā arī apdraudējuma gadījumā,” skaidro ārsts. Viņš norāda, ka visievainojamākās dusmas politiķiem esot tās, kuras rodas no tā, ka viņiem kaut kas jādara pret viņu vēlēšanos. “Tās rodas, kad nepieciešams iepatikties vēlētājiem, lai gan politiķis patiesībā vēlētos, lai viņam liek mieru vai kad jācīnās par iniciatīvām un lietām, kas politiķim personiski nav pieņemamas, bet tās nepieciešamas viņa politiskajam spēkam,” piebilst psihoterapeits. Šādas situācijas var būt arī, kad politiķim jābalso, kā liek partija, turklāt politiskajai videi raksturīgas ne tikai koalīcijas ar citām partijām, bet arī dažādi grupējumi partiju iekšienē, kuri var savā starpā cīnīties par ietekmi un varu. “Politiķim lielas bažas rada politiskā amata zaudēšana, tur rodas ļoti daudz dusmu. Bieži vien šādos gadījumos politiķi dodas uz slimnīcu, lai sevi “salabotu”, jo viņi vēlas turpināt darbu un atgriezties, bet vai atgriezties politikā maz vajag?” piebilst ārsts Jānis Ozols.

Viņš pats bijis Rīgas domes deputāts četros sasaukumos no 1989. gada līdz 2005. gadam un atklāj: “Rīgas mēriem Andrim Teikmanim, Mārim Purgailim un Andrim Bērziņam esot amatā radās veselības problēmas, lai gan visi iepriekš bija jauni un veselīgi cilvēki. Politiķim visu laiku jābūt tonusā, normālā stāvoklī, ja ir arī atslābums, bet tas kļūst nepanesams, ja tonuss ir visu laiku. Visu laiku jāgaida uzbrukums – gan no opozīcijas, gan no savējiem, arī no medijiem. Man gan šķiet, ka mediji politiķus pēdējos desmita gadus “sit” “sišanas pēc” – lai būtu labāki reitingi,” spriež bijušais politiķis. Viņš norāda, ka politiskajā vidē, kura ir ļoti agresīva, cilvēki piedzīvo naida izpausmes, kuras rada konkurence un galu galā, ja cilvēkam nav psiholoģiskas aizsargbarjeras – cieš viņa veselība un rodas saslimšanas.

Kas jādara, lai veselība “turētu” politiku? “Pirmkārt, jau vajag labu garīgu un somatisko veselību,” teic ārsts. Tomēr viena recepte nepastāv, jo ir dažādi iemesli, kādēļ cilvēki iesaistās politikā – vieni vēlas kaut ko mainīt, ir kas raujas pēc varas, ir kas vēlas sevi pierādīt. “Tomēr ideālisms kā motivācija, lai dotos politikā, spēlē vismazāko lomu,” teic ārsts.

LA.lv