Veselam
Ārstēšana

Uzzinām vairāk par cukura diabētu! 0

Foto – Shutterstock

Cukurslimība jeb diabēts ir sena kaite – pirmoreiz pieminēta Ēģiptes papirusos aptuveni pirms 3,5 tūkstošiem gadu. Līdz ar civilizācijas attīstību tās upuru skaits katru gadu ievērojami pieaug. Taču šī diagnoze nav pasaules gals, un, laikus atklājot, to iespējams efektīvi kontrolēt.

*

Diabēts ir hroniska slimība, kuras pamatpazīme ir paaugstināts cukura līmenis asinīs. Tā cēlonis īsti nav zināms. Medicīniski izšķir pirmā un otrā tipa diabētu.

*

No visiem diabēta pacientiem ar cukura diabēta pirmo tipu slimo 10–20%.

*

Pirmā tipa diabēta gadījumā organismā ir insulīna deficīts. Tas rodas tāpēc, ka cilvēkam ir bojātas aizkuņģa dziedzera šūnas, kas ražo insulīnu. Visbiežāk tā notiek autoimūna iekaisuma dēļ. Organisms pats sāk izstrādāt aktīvas vielas jeb antivielas, kas darbojas pret veselajām aizkuņģa šūnām – bojā un sagrauj tās.

*

Insulīns ir hormons, kas palīdz regulēt ogļhidrātu vielmaiņu. Ar uzturu cilvēka organisms uzņem ogļhidrātus, kas pārvēršas cukurā. No zarnām cukurs uzsūcas asinīs, kas nogādā to tālāk pārējām organisma šūnām, kur tas darbojas kā enerģijas avots. Insulīns ir gluži kā tilts, pār kuru cukurs no asinīm nokļūst šūnās. Ja hormona trūkst, cukurs uzkrājas asinīs, bet šūnas ir badā.

*

Šis diabēts attīstās ļoti strauji – pāris mēnešu laikā. Visbiežāk saslimst gados jauni cilvēki un bērni.

Ierastās pazīmes:

bieža urinācija;

izteiktas slāpes;

sausa mute;

liels nogurums;

bada sajūta;

nervozitāte;

straujš svara zudums

.Jau dažu mēnešu laikā slimniekam kļūst ļoti slikti. Ja neignorē nepatīkamās sajūtas un pārlieku nevilcinās ar vizīti pie ārsta, diabētu atklāj laikus.

*

Tā kā organisms pats neražo insulīnu, to nepieciešams ievadīt injekciju veidā. Pirmā tipa cukura diabēta gadījumā tas jādara visu mūžu, jo citādi pacients nevar izdzīvot.

Slimnieki tiek īpaši apmācīti. Ārsts vai medicīnas māsa izskaidro slimības būtību, iepazīstina ar insulīna veidiem un iemāca to injicēt.

Pacientam jāapgūst, kā patstāvīgi noteikt cukura līmeni asinīs un regulēt insulīna devas atkarībā no uztura un fiziskās slodzes.

*

Parasti insulīna injekcijas izdara zem ādas augšstilbā vai vēderā. Tās ir vienkāršas un nav sāpīgas. Pacientiem papildus jāievēro diēta. Nav ieteicami produkti, kas satur ogļhidrātus, kuri no kuņģa ātri uzsūcas zarnu trakta, un tādi, kas satur vienkāršos cukurus, – ievārījums, šokolāde, saldumi un citi ļoti saldi ēdieni.

*

No šā tipa diabēta nav iespējams izārstēties, taču to var labi ārstēt un, regulāri saņemot atbilstīgu insulīna devu, dzīvot tikpat garu un piepildītu dzīvi kā veseli cilvēki.

*

Otrā tipa cukura diabēts ir visbiežāk sastopamais cukurslimības veids – ar to slimo aptuveni 90% no visiem diabēta pacientiem. Atšķirībā no pirmā tipa šajā gadījumā aizkuņģa dziedzera šūnas insulīnu ražo, bet tā daudzums ir nepietiekams vai arī hormons nespēj efektīvi darboties.

*

Otrā tipa diabēta saslimšanas riska faktori:

iedzimtība. Piemēram, ja mātei vai tēvam ir otrā tipa cukura diabēts, pastāv augsts risks, ka vēlāk tas attīstīsies arī bērniem;

nepietiekama fiziskā aktivitāte jeb mazkustīgs dzīvesveids var veicināt slimības attīstību, pat ja cilvēkam ģimenes vēsturē iepriekš nav bijis saslimšanas gadījumu. Fiziskā aktivitāte ievērojami aizkavē diabēta attīstību;

liekais ķermeņa svars tiek uzskatīts par galveno cēloni;

tauku izvietojums ķermenī. Tā augšdaļas aptaukošanās (ābolveida) palielina otrā tipa diabēta attīstības risku vairāk nekā gurnu daļas (bumbierveida) aptaukošanās;

vecums. Diabēta attīstības risks palielinās cilvēkiem pēc 45 gadu vecuma. Tomēr mūsdienās tas sastopams arī bērniem, pusaudžiem un jauniem cilvēkiem.

*

Diabētu mēdz dēvēt par modernās sabiedrības problēmu – darbi kļūs mazkustīgi, bet uzturs viegli pieejams. Jo bagātāka valsts, jo vairāk slimnieku. Piemēram, Šanhajā veiktais pētījums parāda, ka saslimstības pieaugums atbilst aptaukojušos cilvēku skaita pieaugumam. Tas savukārt saistīts ar ātrās ēdināšanas uzņēmumu un automašīnu skaita palienināšanos.

*

Diabēts parasti sākas nemanāmi, bez īpašām pazīmēm – cilvēks var slimot ar viegli paaugstinātu cukura līmeni pat desmit gadu un to nezināt. Tāpēc svarīgi profilaktiskos nolūkos vismaz reizi gadā doties uz pārbaudēm. Pēc 45 gadu vecuma to ieteicams darīt visiem, taču cilvēkiem ar lieko svaru – arī agrāk, jau bērnībā.

*

Vēlu atklāta otrā tipa diabēta sekas var būt ļoti nopietnas:

sirds un asinsvadu slimības – infarkts, insults;

redzes zaudējums;

nieru nepietiekamība;

kāju amputācija.

Tomēr, atbilstīgi ārstējot, visas šīs komplikācijas var novērst.

*

Ir vairāki veidi, kā to ārstēt:

diēta;

diēta un tabletes;

diēta, tabletes un insulīna injekcijas;

diēta un insulīna injekcijas.

Atšķirībā no pirmā tipa, kura būtiskākā ārstēšana ir insulīna injekcijas, otrā tipa diabēta slimniekiem galvenais ir ievērot diētu, samazināt svaru un palielināt fizisko aktivitāti. Laikus atklājot slimību un nekavējoties ievērojot veselīgu dzīvesveidu, otrā tipa diabētu iespējams apturēt – nevajadzēs izmantot zāles. Taču, slimībai progresējot, nereti var nākties lietot insulīnu.

*

Tabletes nesatur insulīnu. Tās dažādos veidos uzlabo organisma spējas izmantot paša saražoto hormonu. Vieni medikamenti veicina tā sekrēciju jeb ražošanu, otrie paaugstina organisma spēju pilnīgāk izmantot pat nelielu insulīna daudzumu, trešie samazina cukura uzsūkšanos zarnās. Ir pacienti, kuriem jālieto gan tabletes, gan insulīns, citiem – tikai insulīns. Tomēr jebkurā gadījumā būtiski, lai slimnieks censtos ievērot veselīga uztura principus un nodarbotos ar fiziskām aktivitātēm.

*

Uzturā jāierobežo produkti, kas satur slēptos taukus, – gaļa, tās izstrādājumi (it īpaši desas un kūpinājumi), treknie sieri. Šie produkti tiešā veidā nepaaugstina cukura līmeni asinīs, bet satur daudz kaloriju, veicina lieko svaru un tauku nepareizu vielmaiņu.

Jāievēro mērenība taukvielu (eļļas, sviesta, krējuma, margarīna) un alkohola lietošanā. Starp ēdienreizēm jāizvēlas veselīgas uzkodas vai dzērieni, piemēram, bezpiedevu jogurts, dārzeņi, kefīrs. Našķi (pīrāgi, cepumi, šokolāde un līdzīgi produkti) jāēd niecīgos daudzumos un iespējami retāk.

*

Saistītie raksti

Ārsti mēdz teikt, ka grūtākais šķērslis šajā gadījumā ir apetīte. Pacientam jācīnās pašam ar sevi, lai sāktu ēst mazāk un veselīgāk. Reizēm tas ir īpaši grūti, un, lai iemācītos to kontrolēt, noder psihoterapeita konsultācija.

*

Slimniekiem ar lielu lieko svaru mēdz veikt arī operāciju, kurā samazina kuņģa tilpumu. Pēc tās cilvēks var ieēst maz un ātri notievē. Visbiežāk strauji uzlabojas arī cukura līmenis asinīs un nereti otrā tipa diabēta ārstēšanā vairs nav vajadzīgi medikamenti.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

36,6 °C konsultante UNA GAILIŠA, endokrinoloģe

LA.lv