Veselam
Psiholoģija

Dabisks satraukums un neveselīga trauksme – kāda ir atšķirība?0

Foto – Shutterstock

Satraukties par pašreizējām problēmām ir pilnīgi dabiski, tāds stress ļauj mums attīstīties. Taču pastāvīga trauksme paralizē gribu un liek dzīvot vienās bailēs. Kā atšķirt vienu no otra?

“Mēs bieži jaucam jēdzienus “satraukums” un “trauksme”, kas atspoguļo psiholoģiski atšķirīgas situācijas,” uzskata klīniskais psihologs Gajs Vinčs. Ja dabiskais satraukums ir evolucionāri nepieciešams, lai virzītos uz priekšu, tad trauksme liedz baudīt dzīves garšu un liek zaudēt interesi par dzīvi, raksta psychologies.ru. Mēģināsim tikt skaidrībā par atšķirībām.

1. Satraukums koncentrējas domās, trauksme – ķermenī

Veselīgs satraukums liek analizēt sarežģīto situāciju, lai pieņemtu lēmumu un sāktu rīkoties. Ja iekšējā trauksme kļūst par mūsu pastāvīgo pavadoni, sāk ciest veselība.

“Mēs bieži sūdzamies par sliktu miegu, galvassāpēm un locītavu sāpēm, trīcošiem pirkstiem,” saka Gajs Vinčs. “Dažreiz izjūtam pastāvīgu vājumu un miegainību. Tā ir daiļrunīga mūsu ķermeņa reakcija uz pastāvīgi traumējošo dzīves fonu.”

2. Satraukums saistīts ar konkrētiem notikumiem, trauksme bieži ir nepamatota

Ir dabiski satraukties par to, vai mēs nokļūsim lidostā laikā, un satiksmes sastrēgumu dēļ nenokavēsim lidmašīnu. Tiklīdz esam tikuši galā ar uzdevumu, šīs domas atkāpjas.

Trauksme var būt saistīta ar bailēm no ceļojuma kā tāda: lidojuma ar lidmašīnu, nepieciešamības būt jaunā vidē.

3. Satraukums mudina problēmas atrisināt, trauksme tās padziļina

Parasti problēmas risināšanas procesā satraukums mazinās, mēs atstājam notikušo pagātnē un pēc tam atceramies to ar humoru. “Trauksme burtiski mūs paralizē, atņemot mums gribu un vēlmi mainīt situāciju,” saka Gajs Vinčs. “Tas atgādina ritenī skrienošo kāmi, kurš, lai kā viņš steigtos, vienmēr atgriežas iepriekšējā punktā.”

4. Satraukumam ir vairāk reālu iemeslu nekā trauksmei

Gajs Vinčs to skaidro šādi: “Ja jūs baidāties zaudēt darbu, jo notiek liela štatu samazināšana, un jūsu pēdējais projekts nebija veiksmīgs, jums ir visi iemesli satraukumam. Taču, ja priekšnieks nepajautā, kā jūsu dēlam gāja hokeja sacensībās, un jūs uztversiet to kā gaidāmās atlaišanas pazīmi, visticamāk, dzīvojat ar pastāvīgu trauksmi.”

Jūsu zemapziņa tikai meklē iedomātos sausos žagarus, lai iededzinātu iekšējo pārdzīvojumu ugunskuru.

5. Satraukumu ir vieglāk kontrolēt.

Tieši tāpēc, ka tas mobilizē mūsu spēkus un gribu rīkoties, mēs varam sevi kontrolēt. Trauksme spēj mūs ievest stāvoklī, kurā mēs vairs nevaram kontrolēt savas domas. Ja laicīgi tam nepievērš uzmanību, trauksme var izraisīt ilgstošu depresiju vai panikas lēkmes, ar kurām cīnīties ir vēl daudz grūtāk.

6. Satraukums neietekmē profesionālo un sociālo dzīvi, trauksme var tos atņemt

Saistītie raksti

Satraucoties, kā bērns nokārtos eksāmenu, neņemsiet slimības lapu. Dziļas trauksmes stāvoklis laika gaitā tā samazina mūsu spēkus, ka mēs nespējam produktīvi strādāt vai pilnvērtīgi komunicēt.

 

Pēc Gaja Vinča grāmatas “Pirmā psiholoģiskā palīdzība” materiāliem. Autors ir psihoterapeits, filozofijas zinātņu doktors.

LA.lv