Veselam
Ārstēšana

“Dakter, vai nav drusciņ lētāku zāļu?” Par jauno zāļu izrakstīšanas kārtību0


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Zanda Birze

Pētījuma centra SKDS dati parāda, ka 2018. gadā apmēram 45 procenti iedzīvotāju finansējuma trūkuma dēļ nav atļāvušies izmantot to ārstēšanu, ko ārsts ir noteicis. Apmēram 45,8% sacījuši, ka finansiālu apsvērumu dēļ varējuši iegādāties tikai daļu no kompensējamām zālēm.

Lai samazinātu izdevumus par zālēm un lai tās kļūtu cilvēkiem pieejamākas, Veselības ministrija ir parūpējusies par jaunu kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtību, sākot no 2020. gada 1. aprīļa.

Ārsti vairs nedrīkstēs receptē rakstīt zāļu oriģinālo ražotāja nosaukumu, bet būs jāraksta zāļu aktīvā viela jeb vispārīgais nosaukums.

Tikai 30 procentos gadījumu drīkstēs rakstīt oriģinālo nosaukumu. Par to, kā tas varētu ietekmēt pacientus un ārstus, interesējās arī Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija. Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere deputātiem skaidroja, ka Latvijas farmācijas tirgū nonākot ļoti daudz jaunu medikamentu. Bet, lai pacientus varētu ar tiem ārstēt, veselības aprūpei ir nepieciešams finansējums, kas joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.

Foto: Valdis Semjonovs

“Mēs nevaram atļauties maksāt tik dārgi par jau sen pierādītu un lietotu terapiju. Lai mēs varētu iegūt naudu ārstēšanai ar jaunajiem medikamentiem, pašreiz izmantotajiem medikamentiem ir jākļūst lētākiem,” sacīja Kaupere un uzsvēra vēl kādu problēmu.

Proti, tas esot diezgan kliedzoši, ka aptiekās pēdējā laikā arvien biežāk pietrūkstot ne tikai kompensējamo zāļu, bet arī citu medikamentu, kas ir iekļauti zāļu reģistrā.

Zāļu valsts aģentūra esot saņēmusi 400 ziņojumus, ka nepieciešamās zāles aptiekās nav pieejamas.

Turklāt puse no tām bijušas medikamentu tirgū, bet pacientam aptiekā sacīts, ka zāļu neesot. Aptieku ķēdes savstarpēji konkurē un ne vienmēr vēlas tirgot to ražotāju medikamentus, kas tām nav izdevīgi. Lai šo situāciju mainītu par labu pacientiem, lieltirgotājiem ir aģentūrai jāziņo par saviem medikamentu krājumiem, kā arī ir noteikti stingrāki nosacījumi un arī sodi par to, ja, piemēram, tiek konstatēts gadījums, ka aptieka nav ņēmusi konkrētās zāles vai varbūt tai ir bijis liegts to darīt, bet, iespējams, ka tai nav dots kādas aptieku ķēdes medikaments. Kaupere brīdināja, ka Veselības inspekcijas (VI) kontroles uz aptiekām kļūšot mērķtiecīgākas, ka tikšot veikti kontrolpirkumi, kādi līdz šim nav bijuši.

Lai novērstu mākslīgi radīto zāļu nepieejamību, Veselības ministrijā darba grupa patlaban strādā pie zāļu cenu noteikšanas kārtības.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Pilnīgi pretēji viedokļi par grozījumiem MK noteikumos, kas liks ārstiem receptēs rakstīt medikamentu vispārīgo, nevis konkrētā zāļu ražotāja nosaukumu, ir abām ģimenes ārstu asociācijām. VI mājas lapā internetā var pārliecināties, ka farmācijas firmas diezgan bieži ģimenes ārstiem apmaksā dažādas konferences un seminārus ārvalstīs un, visticamāk, firmas gaida arī kādu labumu no ārstiem.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide, kura kritizēja jauno zāļu izrakstīšanas kārtību, gan uzsvēra, ka viņa pret to nostājusies tādēļ, ka tā kaitēšot slimniekiem un radīšot sarežģījumus ārstiem.

S. Veide: “Ir vesela rinda pacientu, kuri gadiem lieto noteiktu oriģinālo preparātu, viņiem ar to nav nekādas problēmas.

Pacientam nebūs skaidrs, kāpēc viņam tiek nomainīts ierastais medikaments.

Ārstam vajadzēs monitoringot jeb sekot līdzi, kā šis jaunais medikaments iedarbojas, vai nav blakņu. Tā būs papildu slodze gan pacientam, gan ārstam.

Slimniekam aptiekā piedāvās, piemēram, trīs lētākās zāles, un viņš varēs izvēlēties. Mūsu pieredze šobrīd liecina, ka ne vienmēr aptiekās ir tas lētākais medikaments vai tas, ko pacients gribētu. Tas sarežģīs dzīvi gan pacientam, gan ārstam.

Es negribu ticēt, ka, pateicoties jaunajai kārtībai, samazināsies zāļu cenas. Tieši otrādi – 2012. gadā, kad grozīja šos noteikumus, lai ārstiem dotu iespēju viņu pirmreizējiem pacientiem receptē rak­stīt zāļu aktīvo vielu, oriģinālajām zālēm nevis samazināja cenu, bet to ražotāji aizgāja projām no Latvijas tirgus. Daļai to pacientu, kuriem bija nepieciešamas oriģinālās zāles, mēs tās nevarējām izrakstīt, jo tirgū to vairs nebija.”

Savukārt Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska jauno kārtību atbalsta, jo asociācija uzskatot, ka pacientu līdzmaksājums saruks.

Līdz ar to slimniekiem tik bieži nebūs jāpārtrauc ārstēšanās naudas trūkuma dēļ. L. Kozlovska: “Te nevajadzētu runāt tikai par trūcīgajiem pacientiem. Ir ļoti daudz situētu cilvēku, kas atnāk pie ģimenes ārsta un jautā: dakter, vai nav drusciņ lētāku zāļu? Igaunijā un Lietuvā, un visās Eiropas attīstītajās valstīs izraksta zāļu aktīvo vielu, tad kāpēc lai mūsu valstī to nedarītu!

Protams, ka būs zināms procents slimnieku, kuriem nebūs citas iespējas, kā vien ārstēties tikai ar oriģinālajiem medikamentiem. Bet ārsta praksē viņu nekādā gadījumā nebūs vairāk par MK noteikumos pieļaujamajiem trīsdesmit procentiem.

Tas ir ģimenes ārstu uzdevums skaidrot pacientiem, kāpēc oriģinālo zāļu vietā viņiem tiek rakstīta lētākā ģenēriskā preparāta aktīvā viela.

Faktiski mēs esam ļoti daudz ietekmējuši savus pacientus ar to, ka, lūk, oriģinālais ir tas labākais, bet īstenībā tur nav atšķirības – lētākais ar tādu pašu aktīvo vielu ir tas pats.

Saistītie raksti

Ja atbrauks pacients, piemēram, no ASV, viņš brīnīsies, ka mēs joprojām receptē rakstām oriģinālo preparātu. Arī Vācijā, kur nesen ģimenes ārsti bija pieredzes apmaiņā, izraksta zāļu ķīmisko nosaukumu. Mēs taču neesam leiputrijas zeme, kur naudu neskaita.”

I. Kaupere informēja deputātus, ka patlaban VM strādājot pie tā, lai arī stacionāros tiktu izrakstītas zāles ar vispārīgo nosaukumu.

Kompensējamiem medikamentiem tērē arvien vairāk

* 2017. gadā kompensējamiem medikamentiem izlietoti 128,04 miljoni eiro.

Zāles saņēmuši 685 105 pacienti.

* 2018. gadā – 160,92 miljoni eiro.

Medikamentus saņēmuši 697 158 pacienti.

* 2019. gadā – 164,60 miljoni eiro.

(pacientu skaitu varēs pateikt nākamā gada sākumā)

Avots: Veselības ministrija

LA.lv