Veselam
Ārstēšana

Daugavpils slimnīcas krīze: ārstus sameklēšot agrāk par septembri0


Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš pastāstīja, ka slimnīcas vadītājam ir dots uzdevums mēneša laikā, negaidot 1. septembri, dabūt slimnīcā papildu anesteziologus.
Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš pastāstīja, ka slimnīcas vadītājam ir dots uzdevums mēneša laikā, negaidot 1. septembri, dabūt slimnīcā papildu anesteziologus.
Foto: Ivars Soikāns/LETA

“Mums ir pārliecība, ka slimnīca daru visu, lai situāciju atrisinātu un plānveida veselības aprūpes pakalpojumi tiktu sniegti pēc iespējas agrāk, nesagaidot 1. septembri,” tā pēc tikšanās ar Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Grigoriju Semjonovu un pilsētas domes priekšsēdētāju Andreju Elksniņu vakar apgalvoja Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece Līga Šerna.

Jau ziņojām, ka slimnīca bija spiesta atcelt daļu plānveida operāciju anesteziologu un reanimatologu trūkuma dēļ.

Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs teic, ka Latgales lielākajā slimnīcā izveidojusies situācija nav nekas neparasts: “Tas jau nav nekas ārkārtējs, jo tāda situācija visās Latvijas slimnīcās atkārtojas jau desmit gadu garumā. Atcerēsimies, ka ne tik sen plānveida palīdzība tika atcelta nepietiekamo valsts kvotu dēļ. Veselības ministrija to lieliski zina, ka tā mediķu atvaļinājumu laikā ir ierasta lieta, nevis kaut kāds liels pārsteigums. Piemēram, Francijā ir obligāts noteikums mediķiem daļu atvaļinājuma izņemt tieši vasarā, lai varētu labi atpūsties. Tad tiek sniegta tikai neatliekamā medicīniskā palīdzība. Līdzīga situācija ir arī Itālijā.”

Jau ilgāku laiku notiekot sarunas ar jaunajiem anesteziologiem, kuri iepriekš strādājuši slimnīcā, par to, kas viņiem būtu nepieciešams, lai viņi atgrieztos Daugavpilī.

Izrādās, ka rezidenti, kas strādā Daugavpilī, saņem lielāku atalgojumu nekā tad, kad iegūst sertifikātu un sāk strādāt par pilntiesīgiem ārstiem. Pēc slimnīcas valdes pārstāvja Semjonova sacītā šī starpība esot 300 eiro.

Latvijas Jauno ārstu asociācija ir panākusi, ka no nākamā gada rezidentu alga tiks krietni palielināta.

Asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis sacīja, ka tiem topošajiem ārstiem, kas strādās Rīgas reģionā, mēnesī plānots maksāt no 1100 eiro līdz 1400 eiro. Savukārt ārpus Rīgas strādājošajiem – no 1400 eiro līdz 1800 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ja ārstu minimālo algas likmi palielinās par 20%, kā sola Veselības ministrija, tad tik un tā starpība starp rezidenta un ārsta algu saglabāsies. Tāpēc jaunie ārsti, kas beiguši rezidentūru, nereti esot pārsteigti, ka pelnot mazāk, nekā pirms sertifikāta saņemšanas. L. Šterna apgalvoja, ka ministrija tam esot pievērsusi uzmanību, taču pagaidām nekāda risinājuma nav.

Daugavpils slimnīcas ēka.
Foto: LETA/ Ivars Soikāns

Neoficiāli zināms arī tas, ka vecākā gadagājuma ārsti nav nemaz tik priecīgi, ieraugot jaunos dakterus, kas viņiem varētu būt konkurenti, un arī tas esot viens no iemesliem, kāpēc jaunie šurp neraujas.

Reorganizēs slimnīcas iekšējos procesus

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš pastāstīja, ka slimnīcas vadītājam ir dots uzdevums mēneša laikā, negaidot 1. septembri, dabūt slimnīcā papildu anesteziologus. Viens anesteziologs jau esot pieaicināts darbam nedēļas nogalēs, lai tuvākajā laikā atjaunotu visu plānveida pakalpojuma sniegšanu.

G. Semjonovs, kuram pašlaik ir uzticēta slimnīcas vadība (viņš gan amatā vēl nav apstiprināts) un kurš desmit gadus ir nostrādājis šajā ārstniecības iestādē par ekonomistu, nav piederīgs nevienai partijai, kā tas ir bijis ar iepriekšējiem slimnīcas vadītājiem, kuri bija politiski angažēti un regulāri mainījās. Viņš ir nolēmis reorganizēt slimnīcas iekšējos procesus, īpaši operācijas bloka darbību, kas ļaušot ar esošajiem cilvēkresursiem nodrošināt nepieciešamo apjomu arī plānveida pakalpojumu veikšanai.

“Mums ir stratēģiskais redzējums, kā atrisināt problēmu agrāk nekā līdz 1. septembrim.

Vēl ciešāk strādāsim sadarbības teritorijas ietvaros, tuvākajā laikā tiksimies ar kolēģiem no Krāslavas un Preiļu slimnīcas.

Diskutēsim par to pakalpojuma klāstu, ko viņi ārkārtējā situācijā varētu nodrošināt ar pašu spēkiem,” skaidroja Daugavpils slimnīcas valdes pārstāvis un piebilda, ka “stratēģiski mums ir vajadzīgs atbalsts gan no ministrijas, gan no Nacionālā veselības dienesta, lai piesaistītu jaunos kolēģus un pieaicinātu rezidentus apmācīt tiesīgas personas”.

Nespēj iejusties pacientu lomā

Latgales reģionā slimnīcu pārklājums ir pietiekami labs, lai Daugavpils slimnīcas pacientus varētu novirzīt pie speciālistiem uz citām reģiona slimnīcām, intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja Veselības inspekcijas direktore Indra Dreika.

“Man kā pilsētas domes priekšsēdētājam inspekcijas vadītājas izteikumi nav pieņemami.

Inspekcijas vadītāja nespēj iejusties pacientu lomā un izrēķināt, cik daudz papildu finanšu līdzekļu būs nepieciešams, lai no Daugavpils pārvietotos uz Krāslavu, Rēzekni un tur uzturētos. Viņai vajadzētu aizdomāties par šā priekšlikuma efektivitāti un to, cik lielā mērā Daugavpils slimnīca ir reģionālā slimnīca, nevis vienkārša izkārtne, lai mētātu pacientu plūsmu no vienas vietas uz otru,” norādīja Elksniņš.

Valsts sekretāra vietniece uzsvēra, ka cilvēkresursu trūkums nav unikāla situācija tikai Latvijā vien. Šobrīd, pēc Pasaules veselības organizācijas aplēsēm, 2023. gadā pasaulē trūks 40 miljoni veselības aprūpē strādājošo.

Elksniņš uzskata, ka šī konkrētā problēma parāda, ka gan reģionālās slimnīcas, gan Veselības ministrija, gan arī pašvaldības, it īpaši ārpus Rīgas, atrodas ķīlnieku statusā, jo pamatproblēma tomēr ir nepietiekamais valsts budžeta finansējums medicīnai.

“Jau patlaban pašvaldība izpilda to funkciju, kura būtu jāizpilda valstij.

Daugavpils pilsētas dome pagājušajā gadā reģionālajai slimnīcai piešķīra gandrīz vienu miljonu eiro. Mēs piedāvājam stipendijas rezidentiem, finansējam viņu apmācību, piešķiram dažādus labumus un bonusus. Cilvēkresursu problēma pirmām kārtām ir jāatrisina Saeimā, paredzot daudz skaidrāku un atbilstošāku finansējumu, lai ieinteresētu jauniešus studēt medicīnu,” atzina Elksniņš un uzsvēra, ka saruna ministrijā viennozīmīgi apliecinājusi, ka gan slimnīca, gan ministrija esot gatavas šo problēmu risināt, bet augsta rezultāta nebūšot.

Saistītie raksti

“Mēs patlaban liekam ielāpu Daugavpils problēmai. Tie pagaidām ir tikai pumpuriņi, kuri atvērsies pēc pieciem sešiem gadiem. Ārstu vidējais vecums valstī ir ap 60 un 65 gadiem valstī, un tad būs milzīga bedre pie veselības pakalpojumiem ne tikai Daugavpilī, bet arī citās reģionālajās slimnīcās un Rīgā. Ja valsts ir noteikusi veselības aprūpi par prioritāti, tad arī finansējumam ir jābūt atbilstošam,” sacīja pašvaldības vadītājs.

Bet valsts sekretāra vietniece mierināja, ka pēdējos divus gadus cilvēkresursu piesaiste medicīnai ir gan ministrijas, gan valdības prioritāte. Nākamajā gadā ministrija plānojusi papildu 119 miljonus eiro mediķu algām, un šī summa esot iekļauta prioritārajos pasākumos. Ministrija ļoti cerot, ka nauda atradīsies un tikšot piešķirta.

LA.lv
VE
Veselam.lv
Veselam
Kendama, velosipēds vai batuts – kas rada biežākās traumas mūsu bērniem?
16 stundas
IA
Ieva Apiņa
Veselam
Latvānis dabas takās un degšķidrums uz oglēm! Kā palīdzēt, ja piknikā gūts apdegums?
17 stundas
AN
Annika Niedrīte
Veselam
“Izārstēšu vēzi ar vienu rokas pieskārienu!” Kā atpazīt viltus dziednieku?
18 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
FOTO: Baltijas ceļa 30. gadadienai veltītais atceres pasākums pie Brīvības pieminekļa
5 stundas
LA
LA.LV
Sports
Samoilovs/Šmēdiņš un Pļaviņš/Točs Jūrmalas posmā sasniedz astotdaļfinālu
6 stundas
LE
LETA
Pasaulē
FOTO: Viļņā “Baltijas ceļa” gadadienā sadodas rokās vairāk nekā 12 000 cilvēku
4 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Sekojot Baltijas valstu paraugam, tūkstošiem “Honkongas ceļa” dalībnieku apliecina savu vienotību
7 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO: Lucavsalā notiek grupas “Skyforger” metāloperas “Kurbads. Ķēves dēls” atjaunotais uzvedums
4 stundas